Vispirms vēlos sveikt visus bloga lasītājus jaunajā 2014.gadā. Nevis kaut kāda dzīvnieka gadā, bet Jēzus Kristus žēlastības gadā, jo gadu skaitīšanu sākam no Jēzus Kristus dzimšanas. Novēlu šajā gadā piedzīvot īpašu Dieva klātbūtni un vadību ikdienā.
Tuvojas laiks, kad došos atpakaļ no Latvijas uz Poliju, lai turpinātu iesāktās studijas. Šis laiks man ir bijis ļoti piesātināts ar kalpošanām un radīja lielu prieku. Prieks bija kalpot Aizkraukles un apkārtnes draudzēs, tādējādi palīdzot dekānam Mārim Zviedrim. Prieks arī par Limbažu, Saulkrastu draudžu ticīgajiem, un arī ticīgajiem, kas pulcējas Ādažu militārās bāzes kapelā. Priecēja tā ģimeniskā atmosfēra un vienotība, kas valdīja šajās draudzēs. Jā, var teikt, ka tās ir mazas draudzītes, bet tajās ir klātesošs Dievs un ir ļoti jauki, ka visi viens otru pazīst un atbalsta. Vēlos novēlēt apustuļu darbu grāmatas vārdus:
"Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā. Un ikvienai dvēselei bija bailes, jo apustuļi Jeruzalemē darīja daudzus brīnumus un zīmes, un lielas bailes pārņēma visus. Bet visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību, godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem." (Apd 2, 42-47)
Jauno gadu sagaidīju LKSB nometnē (www.lksb.lv) starp dažādu konfesiju kristiešiem un paralēli vadīju svētās Mises vietējā draudzē. Paldies visiem par šo lielo žēlastības laiku.
Paldies arī Jums, Ilmār, par šo laiku :)
AtbildētDzēst