pirmdiena, 2014. gada 22. septembris

Kā katolim balsot Saeimas vēlēšanās

Vispirms atsaukšos uz Rīgas arhibīskapu – metropolītu V. E. Zbigņevu Stankeviču, kurš kādā no intervijām ziņu aģentūrai BNS teica, ka „balsot noteikti ir jāiet, jo tas ir pilsoņa pienākums un to uzsver arī Baznīca. „Ja tu neej balsot, tad tu neuzņemies līdzatbildību par savu valsti. Neiešana balsot — tas savā ziņā ir nolaidības grēks,” teica Z. Stankevičs. 

Tomēr no ieteikumiem, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, viņš atturējās, sakot, ka var dot tikai principus, pēc kuriem partijas būtu jāvērtē. 

„Ir jāizvērtē pašam. Es varu dot tikai principus, pēc kuriem partijas būtu jāvērtē. Tas jādara, ņemot vērā morālās vērtības. Lai tās nebūtu partijas, kas ieviesīs antikristīgus likumus vai uzspiedīs sabiedrībai demoralizējošus likumus. Tad, protams, lai arī balsis netiktu atdotas tām partijām, kuras patiesi ir iesaistītas korupcijas skandālos, kuru darbība nav caurredzama,” minēja Stankevičs

Arī Vatikāna II koncila pastorālajā konstitūcijā Gaudium et spes, 31numurā ir teikts, ka “Savu iespēju robežās pilsoņiem ir aktīvi jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē. Šī līdzdalība var būt tik dažāda, cik dažādas ir zemes un kultūras. "Slavējamas ir tās tautas, kuru patiesā brīvībā iespējami lielāks skaits pilsoņu iesaistās sabiedriskajās lietās." (KBK 1915). Bet paliek atklāts jautājums, par ko balsot? 

Piedāvāšu Austrālijas bīskapu publicētos kritērijus, pēc kuriem arī mēs varam vadīties. Tie ir: katra cilvēka cieņas tiesības; tiesības uz uzturu, mājokli un aizsardzību; tiesības uz izglītību; tiesības uz sanitāro aprūpi, darbu un pamatpakalpojumiem; tiesības gan pašreizējai, gan nākamajām paaudzēm dzīvot drošā, veselīgā un nepiesārņotā vidē; tiesības sniegt savu ieguldījumu sabiedrībai saskaņā ar savām spējām, un visbeidzot, tiesības dzīvot saskaņā ar savu ticību, ja tā neaizskar citu cilvēku ticību.


Dodoties uz vēlēšanu iecirkni, atcerēsimies, ka katrai mūsu balsij ir liela nozīme.

1. Katolim ir tiesības un pienākums piedalīties vēlēšanās.

2. Pirmais pienākums mums ir lūgties, lai Svētā Gara gaisma apgaismo mūsu pašus un arī tos cilvēkus, par kuriem mēs plānojam balsot. 

3. Baznīca aicina rūpīgi iepazīties ar visu partiju priekšvēlēšanas programmām un kārtīgi izpētīt, kādi cilvēki balotējas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Ir svarīgi atcerēties, ko šī partija vai tās pārstāvētie cilvēki ir darījuši vai nedarījuši pēdējo gadu laikā. Balstoties uz šo pieredzi, izvēlēties sarakstu, kura programma un darbība ir visatbilstošākā Bībeles un Baznīcas dotajai mācībai.

4. Ir ļoti jāuzmanās no tiem cilvēkiem, kuri aktīvi reklamē sevi kā ļoti dievbijīgus kristiešus. Protams, mēs zinām, ka mēs visi esam grēcīgi un nav neviena pilnīga cilvēka šeit uz zemes. Tomēr ir vērojama tendence, kad deputāta kandidāts vai partija aktīvi norāda, ka viņi aizstāv vienu konkrētu bausli (piemēram 4, 5, 6 un 9), savukārt uz 1, 2 un 7 un 10 piever acis un gan attiecībā uz sevi un tautas labumiem grēko. Tādēļ būtu svarīgi izvērtēt kandidātus holistiski (kopumā ņemot). 

5. Kad esam izvēlējušies partiju, par kuru balsot ir ļoti būtiski apdomīgi un mērķtiecīgi izsvītrot no dotā saraksta tos cilvēkus, kuru pārliecība un darbība neatbilst Svēto Rakstu un Baznīcas mācībai, savukārt, tos, kuru pārliecība un darbība atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, atbalstām, pievelkot krustiņu.

6. Jāatceras, ka mūsu izvēlei ir liels iespaids uz mūsu dzīvi nākotnē un tādēļ ir svarīgi savu izvēli izdarīt apdomīgi un ar lielu atbildības sajūtu.

7. Aicinājums visiem tiem, kuri pēc vēlēšanām būs kļuvuši par deputātiem. Arī pēc vēlēšanām deputātam ir jādzīvo atbilstoši savai sirdsapziņai un nekāda partijas disciplīna nevar likt balsot pretēji tautas kalpa pārliecībai. Ja tas tā notiek, deputāta pienākums ir par to runāt, bet ja partija spiež balsot pretēji kristīgajai pārliecībai, deputātam ir jāatstāj šī partija un tālāk jādarbojas kā neatkarīgajam deputātam. Nekļūsim par automātiskām balsošanas mašīnām un neļausim, ka mūsu "dievs" ir partijas "tēva" vai "mātes" uz augšu vai leju paceltais īkšķis.

pr. Ilmārs Tolstovs

1 komentārs:

  1. Re> "Piedāvāšu Austrālijas bīskapu publicētos kritērijus, pēc kuriem arī mēs varam vadīties. Tie ir: katra cilvēka cieņas tiesības; tiesības uz uzturu, mājokli un aizsardzību; tiesības uz izglītību; tiesības uz sanitāro aprūpi, darbu un pamatpakalpojumiem; tiesības gan pašreizējai, gan nākamajām paaudzēm dzīvot drošā, veselīgā un nepiesārņotā vidē; tiesības sniegt savu ieguldījumu sabiedrībai saskaņā ar savām spējām, un visbeidzot, tiesības dzīvot saskaņā ar savu ticību, ja tā neaizskar citu cilvēku ticību."

    Grūti saprotams, kāpēc Austrālijas bīskapi kristiešiem vēlēšanās iesaka balsot par partijām, kuru programmas NE PAR MATA TIESU neatšķiras no Baznīcas ienaidnieku - komunistu, sociālistu, marksistu, zaļo un brīvmūrnieku ideoloģijas.
    Ir uzskaitīts garš cilvēka t.s. tiesību saraksts, bet kur tad paliek Dieva tiesības?

    AtbildētDzēst