trešdiena, 2014. gada 26. februāris

Marka 9,29 problēma

Lasot Baznīcas liturģiskos lasījumus, atkal nonācu Bībeles tekstu "konfliktā". Protams, vainīgs atkal ir grieķu teksts, kurā ir norāde, ka Marka 8,29 daļā grieķu teksta manuskriptu ir pievienojums "un gavēni", bet daļā nē. Apskatīsim pašus tekstus.

1. Liturģiskie lasījumi latviešu valodā no "Mieram tuvu", jeb lekcionāra:

"Jēzus sacīja: "Šī suga citādi nevar tikt izdzīta kā tikai ar lūgšanu."

2. Latvijas Bībeles biedrības teksts (jaunais tulkojums):

"Un Viņš tiem sacīja: "Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu."

3. Latvijas Bībeles biedrības 1965 gada revidētais tulkojums:

"Un Viņš tiem sacīja: "Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu."


4. Grieķu teksts:

καὶ εἶπεν αὐτοῖς, Τοῦτο τὸ γένος ἐν οὐδενὶ δύναται ἐξελθεῖν εἰ μὴ ἐν προσευχῇ. (pēdējie divi vārdi - 'lūgšanā')

cits: καὶ εἶπεν αὐτοῖς· τοῦτο τὸ γένος ἐν οὐδενὶ δύναται ἐξελθεῖν εἰ μὴ ἐν προσευχῇ καὶ νηστείᾳ.  (Pēdējie divi vārdi - 'ar gavēšanu')

5. Latīņu Vulgātas teksts (ir citādāka numerācija. Šajā numerācijā tas ir 28.pants):

Et dixit illis: Hoc genus in nullo potest exire, nisi in oratione et jejunio. (Pēdējais vārds - ar gavēšanu).


6. Poļu tekstā:

A on im rzekł: Ten rodzaj dyjabłów inaczej wynijść nie może, tylko przez modlitwę i przez post. 

7. Krievu tekstā:

И сказал им: сей род не может выйти иначе, как от молитвы и поста.

8. Latgaliešu variantā (http://radieceze.lv/24_febr.html):

 Un jys saceja: «Šei suga navar cytaidi tikt izdzeita,
kai tikai ar lyugšonu un gavēni.»

9. Angļu teksts:

And he said unto them, This kind can come forth by nothing, but by prayer and fasting. 



3 komentāri:

  1. Uz ko šī problēma norāda? Uz to, ka Latvijas Bībeles biedrības teksts (jaunais tulkojums) ir pilnīgāks nekā lasījumi "Mieram tuvu", jeb lekcionārā?

    AtbildētDzēst
  2. Tas norāda uz to, ka pielikums "un gavēni" ir diskutabls pašā grieķu tekstā, jo ir manuskripti, kur viņš ir , un ir manuskriptu, kur viņs nav. Tomēr redzams, ka lielākā daļa tulkotāju šo daļu ir pievienojuši, uzskatot, ka gavēt nekad nav par daudz :)

    AtbildētDzēst
  3. Superķeceris Luters bija pirmais nozīmīgais teologs, kurš mēģināja apšaubīt gavēņa nepieciešamību kristieša dzīvē. Viņa pamatojums - gavējot, ticīgais mēģina "ar darbiem noiet Tā Kunga priekšā". Tā kā, pēc Lutera, visi cilvēka darbi esot nešķīsti, tad vienīgais, kas attaisnojot kristieti Dieva priekšā, esot ticība (domāta fiduciālticība - subjektīva paļaušanās uz Dievu, nevis objektīvā apustuļu ticība - "Es ticu uz") .
    Saskaņā ar Katoļu Baznīcas dogmatiku, ticīgais ar darbiem var pavairot svētdarīgo žēlastību, nopelnot lielāku godību Debesīs. Tāpēc gavēnis ir ieteicams un vērtīgs.
    Turklāt jāatceras, ka par gavēni plašākā nozīmē var saukt ne tikai atturēšanos no pārtikas, bet arī atteikšanos no jebkuras citas patīkamas procedūras (pat, ja tā būtu atļauta).

    AtbildētDzēst