Kāpēc katoļiem ir jāiet sūdzēt grēki priesterim?

“Tie, kas iet pie Gandarīšanas sakramenta (grēksūdzes), no Dieva žēlsirdības saņem piedošanu par pārkāpumiem, kas izdarīti pret Viņu, un vienlaikus izlīgst ar Baznīcu, kuru tie grēkojot ir ievainojuši.” (Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 11)

Kādēļ pēc kristības ir nepieciešams Izlīgšanas sakraments? Kristība taču nomazgā visus grēkus? Jā, tā ir, bet pēc kristībām mēs turpinām grēkot. Ar kristību cilvēks tiek nomazgāts gan no iedzimtā grēka (Ādama un Ievas grēka), gan no visiem personiskajiem grēkiem līdz kristībām (ja krista pieaugušu). “Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, mēs maldinām paši sevi un mūsos nav patiesības” (1 Jņ 1,8). Tomēr jaunā dzīve, kas ir saņemta sakramentos, kas ievada kristīgajā dzīvē, neatceļ cilvēciskās dabas trauslumu un vājumu, ne arī noslieci uz grēku (iekāri), kas paliek kristītajos.

Jēzus aicina uz atgriešanos - “nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam.” (Mk 1,15) Šis Jēzus aicinājums ik brīdi atbalsojas ikviena kristieša dzīvē.

Sākam 2 sadaļu - sakramentālā norise

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=zgscfhr&n=katehisms-26.MP3

Video, kā pāvests iet pie greksūdzes

Ekumēniski teoloģiskā konference

Publicēt by Katolislv.

Pr. Andris Kravalis vēl uz trīs gadiem Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs

Publicēt by Ilmārs Pēteris Tolstovs.

27. aprīlī, Vatikānā par svētiem tiks pasludināti pāvesti Jānis XXIII un Jānis Pāvils II

Fragments no svētīgā Jāņa Pāvila II garīgā testamenta:

Esot uz trešās tūkstošgades sliekšņa "in medio Ecclesiae" es vēlreiz vēlos izteikt pateicību Svētajam Garam par lielo Vatikāna II koncila dāvanu, ar kuru kopā ar visu Baznīcu – un visvairāk kopā ar visiem bīskapiem – es jūtos parādnieks. Es esmu pārliecināts, ka vēl ilgu laiku jaunās paaudzes smelsies no bagātībām, ko šis 20. gadsimta koncils mums deva. Kā bīskaps, kas piedalījās šajā koncilā no tā pirmās līdz pēdējai dienai, es vēlos uzticēt šo dižo mantojumu visiem tiem, kas ir un kas nākotnē būs aicināti to īstenot. No savas puses es pateicos mūžīgo Mācītāju, Kurš atļāva man kalpot šim diženajai lietai visu šo manu pontifikāta gadu laikā.

"In medio Ecclesiae".... no pirmajiem manas bīskapa kalpošanas gadiem – tieši pateicoties Koncilam – es varēju piedzīvot brālīgu komūniju ar bīskapiem. Kā Krakovas arhidiecēzes priesteris es piedzīvoju brālīgu komūniju starp priesteriem – un Koncils pavēra jaunu dimensiju šai pieredzei.

RARZI studentu pašpārvalde aicina atbalstīt profesori Baibu Brūderi

Sirsnībā un mīlestībā visi tiekam aicināti iet vienu soli tālāk un ieraudzīt tos, kuriem ir nepieciešama palīdzība.

Šoreiz mums ir jāpalīdz profesorei Baibai Brūderei grūtajā atveseļošanās procesā pēc smagās slimības.
Turpināsim ar lūgšanām, rakstīsim stiprinājuma vārdus, bet palīdzēsim arī finansiāli.
Zemāk norādītajā adresē ir informācija ar konta numuru un vieta stiprinājuma vārdiem:

https://docs.google.com/document/d/1Iy-YxuIGnnbvxL44wUNfQ1YC02yaQmpdEzfMsqBb664/edit

Jaunajam Rīgas Sv. Antona draudzes dievnamam uzlikts tornis

26. martā plkst. 14 ar ceļamkrāna palīdzību tika uzlikts tornis Rīgas Romas katoļu Sv. Antona baznīcai, kas tiek celta Maskavas ielā 309A. Kopā ar metāla krustu tornis ir 19 metrus augsts un tā svars ir apmēram 5 tonnas. Uzlikts uz dievnama tas sniedzas 40 metru augstumā virs zemes.

Rīgas Sv. Antona katoļu draudzes prāvests monsinjors Oļģerts Daļeckis uzskata, ka tas ir brīnums, ka nepilna gada laikā Antona baznīcas celtniecībā izdevies tik tālu tikt. Pirmie nopietnie būvdarbi sākās tikai pagājušā gada jūnijā, bet 5. oktobrī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs iesvētīja dievnama pamatus.

Nākamie darbi Rīgas Sv. Antona dievnama tapšanā ir siltināšana, fasādes apdare ar ķieģeļiem un durvju, logu ielikšana, informēja O. Daļeckis.

Antona baznīca tiek celta par Latvijas ticīgo saziedotiem līdzekļiem. Prāvests pateicas visiem atbalstītājiem, kuru nodomā jau vairāk nekā gadu katru sestdienu plkst. 18 Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā tiek svinēts dievkalpojums.

O. Daļeckis aicina arī turpmāk atbalstīt baznīcas celtniecību. Ziedojumus var pārskaitīt uz Rīgas Sv. Antona Romas katoļu draudzes kontu: LV28RIKO0008140000787, AS DNB Banka, Reģ. Nr. 90000285220.

Baznīca, kura tiek celta Maskavas ielā 309A, atrodas aptuveni 2,5 km attālumā no pirmā Rīgas Sv. Antona dievnama, kuru iesvētīja 1936. gadā. Padomju varas gados dievnamu draudzei atņēma un nojauca, tāpēc 35 gadus ticīgie uz dievkalpojumiem pulcējās pagaidu telpās pareizticīgo Kazaņas Dievmātes baznīcā Ivana kapos. 2004. gadā pēc pareizticīgo lūguma Rīgas Sv. Antona draudze atstāja šo kapelu un izklīda pa dažādām Rīgas draudzēm. Daudzi draudzes locekļi palīdzēja Rīgas Sv. Trīsvienības dievnama tapšanā, kur patlaban atrodas Sv. Antona draudzes inventārs.

Rīgas Sv. Antona katoļu baznīcas projekta autore ir Maija Zēberga, būvprojekta vadītājs - būvinženieris Edgars Stikāns, celtniecības ģenerāluzņēmējs - būvinženieris Guntars Počs, tehniskais uzraugs - būvinženieris Edgars Vieglais, celtniecības darbu vadītājs - būvinženieris Aleksandrs Smirnovs.

www.katolis.lv, RKBL IC

Mazs pārtraukums - gavēņa klusums

Kā katram kristietim, katolim, arī man bija nedēļu ilgs klusuma, jeb pārdomu laiks, ko izmantoju samērā lietderīgi. Tie, kas zina, tie sapratīs. Iesaku ikvienam gavēņa laikā atrast laiku klusumam un arī piedalīties kādās rekolekcijās, lai atkla no jauna, klusumā un pārdomās satiktu Kungu.

Katehisma studijas - 25.nodarbība. Liturģija (1077-1112)

Latvijas Bīskapu konference atgādina, kad atturība no gaļas ēdieniem nav saistoša (no katedrale.lv)


26. februārī Rīgas Garīgajā seminārā notika Latvijas bīskapu tikšanās, kurā piedalījās Rīgas arhibīskaps Z. Stankevičs, Jelgavas bīskaps E. Pavloskis un Liepājas bīskaps V. Stulpins. Slimības dēļ nevarēja piedalīties Bīskapu konferences priekšsēdētājs, bīskaps Jānis Bulis.
Klātesošs bija arī Jelgavas emeritētais bīskaps A. Justs. Starp citiem jautājumiem tika aktualizēts arī jautājums par gavēņa noteikumiem. Nolemts vēlreiz atgādināt nosacījumus, kad gavēņa prasības ticīgos nesaista. Atturība no gaļas ēdieniem nav saistoša, ja piektdienā iekrīt: 1. Vispārējā Baznīcā noteiktās obligātās svinības: Vissv. Jaunava Marija, Dieva Māte – 1. janvāris; Kunga Parādīšanās jeb Epifānija (Triju Ķēniņu jeb Zvaigznes diena) – 6. janvāris; Svētais Jāzeps – 19. marts; Svētie apustuļi Pēteris un Pāvils – 29. jūnijs; Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana – 15. augusts; Visi svētie – 1. novembris; Vissv. Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana – 8. decembris; Kristus Dzimšana – 25. decembris. 2. Vispārējā Baznīcā noteiktās svinības: Kunga Pasludināšana – 25. marts; Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšana – 24. jūnijs; piektdiena Kristus Dzimšanas svētku oktāvā; piektdiena Kristus Augšāmcelšanās svētku oktāvā; Vissvētā Jēzus Sirds. 3. Baznīcā Latvijā noteiktās svinības un svētki, valsts svētki: Līgo diena – 23. jūnijs; Sv. Meinards - 14. augusts; Diecēzes vai draudzes svētā aizbildņa diena; V.J.Marijas dzimšana - 8. septembris; Latvijas Republikas proklamēšana - 18. novembris. 4. Kāzas vai bēres – mielasta dalībniekiem (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu).

Mūsu gavēņa programma! :) pic.twitter.com/xaHLTBqX6r
— KOFERIS (@KOFERIS2) March 16, 2014

Pārdomas par katolicisma protestantizāciju

Mūsu fundamentālteoloģijas kursā ir brīnišķīgs priekšmets - tautas dievbijības tradīcijas. Šodien lekcijās pārdomājām par to, kā pēc Vatikāna II koncila daudzās Eiropas katoļu draudžu baznīcās tika iznīcinātas dažādas tautas dievbijības tradīcijas un a-liturģiskas darbības. Tas viss tika darīts cēlu mērķu vārdā - lai "attīrītu" liturģiju un Baznīcas dzīvi no liekiem piemaisījumiem. Tomēr laika gaitā izrādījās, ka šie "liekie piemaisījumi" bija gadsimtu gaitā veidojušās tautas dievbijības un garīguma izpausmes, kas izteica dziļo, jā dažreiz bērnišķīgi - sentimentālo tautas ticību. Veicot šādas, var teikt "protestantiskas" darbības, daudzas, šo vietējo Baznīcu draudzes kļuva vēsas, sausas, "tukšas" un līdz ar to, zaudēja cilvēku uzticību. Kāpēc?

Ko Vatikāna II koncils saka par ateismu un ateistiem ("Gaudium et spes" fragments)

19. Ateisma veidi un tā saknes

Cilvēka cieņas cēlākā būtība pastāv viņa aicinājumā uz kopību ar Dievu. Uz dialogu ar Dievu cilvēks ir aicināts jau kopš radīšanas brīža, proti, viņš eksistē vienīgi tādēļ, ka ir Dieva mīlestības radīts un tiek nemitīgi šajā mīlestībā uzturēts. Cilvēks dzīvo pilnīgā saskaņā ar patiesību tikai tad, ja viņš šo mīlestību brīvprātīgi atzīst un veltī sevi savam Radītājam. Tomēr daudzi no mūsu laikabiedriem šo tik dziļo un vitāli svarīgo saikni ar Dievu neievēro vai atklāti to noliedz, tādēļ ateisms jāuzskata par vienu no šī laikmeta nopietnākajām problēmām un rūpīgi jāapskata.

Ar vārdu ateisms tiek apzīmēti savstarpēji ļoti atšķirīgi fenomeni. Kamēr vieni atklāti noliedz Dievu, citi domā, ka cilvēks par Viņu neko nevar droši apgalvot. Vēl citi jautājumu par Dievu skata ar tādām metodēm, ka tas kļūst pilnīgi bezjēdzīgs. Daudzi, nepamatoti pārkāpjot pozitīvo zinātņu robežas, vai nu pretendē visu izskaidrot tikai ar zinātniskām metodēm, vai arī pilnīgi pretēji – nepieļauj nekādu absolūto patiesību. Daži tik ļoti paaugstina cilvēku, ka ticība Dievam it kā zaudē spēku; viņi, šķiet, vairāk tiecas apliecināt cilvēku nekā noliegt Dievu. Citi izveido sev tādu priekšstatu par Dievu, ka šis viņiem nepieņemamais tēls pilnīgi atšķiras no Evaņģēlija Dieva. Vēl citi jautājumu par Dievu vispār neuzdod, jo viņiem jebkāda reliģiska nemiera pieredze šķiet sveša, un viņi neredz nekāda pamata, kādēļ būtu jādomā par reliģiskiem jautājumiem. Turklāt ateismu bieži izraisa spēcīgs protests pret ļaunumu pasaulē vai nepamatota noteiktu cilvēcisku vērtību absolutizēšana tā, ka tās stājas Dieva vietā. Arī mūsdienu civilizācija, gan ne pašā tās būtībā, bet ar savu vienpusīgo pievēršanos zemes realitātēm, var bieži vien apgrūtināt tuvošanos Dievam.

Esam tikuši līdz 3.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=cmvoabc&n=katehisms-24.MP3

Nevar Bībeles pantus interpretēt atrauti no kopskata

@andrispp Maz pazīstam Bībeli. Nevar sektantiski izraut pantus, neskatoties visu Bībeles kopskatu. Izlasi Apust. darbi 11,5-9
— Ilmārs Tolstovs (@tolstovs1) March 15, 2014

Lūgšanas pēc svētās Mises

KRISTUS DVĒSELE**

(Sv. Ignācija lūgšana)

Kristus dvēsele, dari mani svētu.

Kristus Miesa, atpestī mani.

Kristus Asinis, dzirdiniet mani.

Ūdens no Kristus sāna, mazgā mani.

Kristus ciešanas, stipriniet mani.

Labais Jēzu, uzklausi mani.

Tavās brūcēs paslēp mani.

Neļauj no Tevis šķirties man.

No ļaunā ienaidnieka pasargā mani.

Manā nāves stundā sauc mani,

pie Tevis nākt aicini mani,

lai līdz ar Taviem svētajiem

es slavētu Tevi mūžīgi. Amen.

LŪGŠANA KRUSTĀ SISTĀ PESTĪTĀJA PRIEKŠĀ**

(Pēc sv. Komūnijas)

Redzi, labais un visumīļais Jēzu, Tava vaiga priekšā es krītu ceļos un ar vislielāko sirsnību neatlaidīgi Tevi lūdzu: iededz žēlīgi manā sirdī dzīvas ticības, cerības un mīlestības jūtas, kā arī patiesu grēku nožēlošanu un visstiprāko gribu laboties, jo ar lielu mīlestību un sāpēm savā sirdī es aplūkoju Tavas piecas rētas un prātā apdomāju, ko par Tevi, labais Jēzu, ir teicis jau pravietis Dāvids: „Viņi ir pārdūruši manas rokas un manas kājas; viņi ir izskaitījuši visus manus kaulus” (Ps. 21).

Par šīs pēdējās lūgšanas dievbijīgu lūgšanu Jēzus krucifiksa priekšā var saņemt pilnīgas atlaidas/

Kā gavēt ar prieku?

Atbilde agresīvajiem protestantiem. Reliģija nav ļauna

Nesen saņēmu šādus jautājumus:

1.Kādēļ reliģija tiek uzskatīta par ļaunu?
2.Vai reliģiozitāte ir slikta, ja slikta tad, kā nekļūt reliģiozam Katoļu Baznīcā?
3. Atkl. 17 vai tur ir aprakstīta reliģija?
4. Kā izpaužas reliģija Katoļu Baznīcā?

1. Reliģija nav ļauna. Tulkojumā no latīņu valodas vārds "religare" nozīmē saikne, saite ar Dievu vai kādu augstāku spēku vai dievību. Reliģiozitāte ir raksturīga visām pasaules tautām visās to attīstības stadijās. Pasaulē ir daudz reliģiju, tomēr kristietība tajā ieņem īpašu lomu. Kādēļ? Lai arī varam teikt, ka katrā reliģijā ir sastopams tā saucamais "atklāsmes elements", kas nozīmē, ka tajās eksistē vai nu personas vai mācība par kādām zināšanām vai praktikām, kas tika atklātas kādam vai visai reliģijai kopumā no "augšienes". Tomēr tieši kristietībā ir klātesoša šī Atklāsme Jēzus Kristus Personā, kas padara šo reliģiju par personālistisku. Kristietībā Dievs nav abstrakts, Dievs kļūst klātesošs, redzams Jēzus Kristus Personā.

2. Reliģiozitāte var būt slikta tikai tad, ja tā kļūst par ārēju formu, bez iekšēja satura. Jēzus, kā lasām Bībelē, nevērsās pret reliģiskām tradīcijām kā tādām: Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus.
Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Mt 5,17. Jēzus,
kā dievbijīgs jūds pats precīzi izpildīja visus jūdu reliģijas
priekšrakstus un nebija pret reliģiskām tradīcijām. Viņš tikai
vērsās pret šo tradīciju liekulīgu ievērošanu, bez dziļākas saiknes
ar Dievu, kurš ir šo tradīciju Devējs. Reliģiozitāte ir laba tad, ja
tā izriet no personiskām attiecībām ar Jēzu, nevis ar tukšu, ārēju rituālu pildīšanu. Rituāli, tradīcija palīdz satikties ar šo rituālu un
tradīciju devēju - Jēzu Kristu.

3. Atklāsmes grāmatu tik vienkārši nevar interpretēt. Visdrīzāk šajā nodaļā ir aprakstītas kristiešu vajāšanas Romas impērijā pirmajos gadismtos, jo lielā Bābele Atklāsmes gramatā zimbolizē Romas impēriju.

4. Skatīt 2 punktu. Reliģija ir cilvēka attiecības ar Dievu, kur galvenais iniciātors ir Dievs. Dievs runā. Cilvēks atbild.

Viena nedēļa priestera dzīvē

Uzmanību - konkurss! Mans atgriešanās stāsts!

Dārgie bloga lasītāji! Piedāvāju publicēt manā bogā savus atgriešanās stāstus. Kā Dievs mani atrada un kā es atbildēju uz Dieva aicinājumu sekot Viņam. Konkursa "nolikums" ir šāds:

1. Konkurss sākas no 8.janvāra un ilgst līdz 15.maijam.
2. Konkursā piedalās visi tie, kas atsūta man savas rakstiskās liecības un tās tiek publicētas manā blogā.
3. Liecībām jābūt uzrakstītām apmēram no puses līdz 1 A4 formāta lapas 12 fontā.
4. Liecībā jābūt līdzsvarotai kerigmas struktūrai. Tas nozīmē, ka tajā jāparādās, ka Dievs ir mīlestība; ka dzīvē bija klātesošs grēks un ka sastopoties ar Jēzu Kristu, dzīve ir mainījusies - no grēka dzīves un dzīvi žēlastībā. Šī jaunā dzīve tiek izdzīvota Baznīcas kopienā.
5. Uzvarētājus noteiks bloga lasītāji ar balsošanas palīdzību pašā blogā.
6. Pirmo triju vietu ieguvēji saņems "Mieram Tuvu" un "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" abonamentu 2014.gada pēdējiem 6 mēnešiem. Bet lielākie uzvarētaji būs lasītaji, kuri šīs liecības lasīs.
7. Ja ir sīkāki jautājumi, droši rakstiet - priesteris.ilmars@gmail.com

Kādēļ Baznīca ir ticama, uzticama?

Vēlos konspektīvi norādīt apmēram 30 Baznīcas un kristietības ticamības pierādījumus, jeb argumentus (pēc profesora M. Rusecka un K. Kauhas):

1. Laika pārbaudes arguments - kristietība, Baznīca "izturēja" 2014 gadus un turpina dinamiski un spēcīgi attīstīties pasaulē;

2. Primaciālais - svētā Pētera amats, kalpošana nepārtraukti ilgst cauri gadu tūkstošiem caur pāvestiem. Pat ja daži no viņiem bija sava amata necienīgi, redzams kā Dievs, caur Pētera pēcteču, pāvestu kalpojumu attīsta kristietību, Baznīcu;

3. Marijas arguments - Marija kā drošs un nemainīgs kristietības "sargs", "aizstāvis" un paraugs. Par Vissvētākās Marijas aktīvo klātbūtni liecina mariāniskās svētnīcas, Lurdā, Fatimā, Aglonā un cilvēku pieplūdums tajās;

4. Apustuļu koleģialitātes - Jau no pirmajiem gadsimtiem, kad Jēzus pulcināja ap sevi 12 apustuļus, vēlāk, caur roku uzlikšanu šis kalpojums netraucēti un patiesi turpina pastāvēt apustuliskajā - Katoļu Baznīcā. To sauc par sukcesiju.

5. Stauruloģiskais - Jēzus Kristus mirst pie krusta, un caur savu krusta nāvi "dzemdina" Baznīcu. Kristus vienmēr ir bijis klātesošs Baznīcas dzīvē;

6. Rezurekcionālais - Kristus ne tikai mira pie krusta, bet arī augšamcēlās. Par to liecina tukšais kaps Jeruzalemē un arī kristofānijas, jeb Jēzus Kristus autentiskas parādīšanās 12 apustuļiem, Marijai un vēl vairākiem tūkstošiem cilvēku;

7. Mirakulistiskais - gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā aprakstīti daudz brīnumi, ko veic Dievs, lai pasludinātu mesiānisko laiku iestāšanos. Arī Baznīcas laikmetā ir klātesoši daudzi brīnumi, kas tika pakļauti neatkarīgai medicīniskai izpētei (piemēram brīnumi Lurdā, u.c.);

8. Vienotības - Baznīcas monolītā struktūra, vienotība, kuras spēks sakņojas Baznīcas dievišķajā ģenēzē, jeb izcelšanās no Kristus;

Pasaules Jauniešu Dienas notiks no 2016 gada 26 līdz 31 jūlijam.

Kā informēja Krakovas kardināls Staņislavs Dživišs, tad šīs dienas jau ir apstiprinātas. Šo dienu laikā jaunieši vismaz 4 reizes satiksies ar pāvestu: ceturtdien, kad notiks pāvesta sagaidīšana, piektdienas krusta ceļā, sestdien - vakara vigīlijā un svētdienas Euharistijas svinībās.

Ir skaidrs, ka centrālā Jauniešu Dienu tikšanās vieta būs Krakova, Bloņas stadions, parks:

Tomēr, kā uzsvēra Krakovas kardināls, atkarībā no dalībnieku skaita rezrevētas tiks arī pieguļošās ielas un laukumi, īpaši 31.jūlijā, noslēguma sv. Mises laikā. Tāpat arī svarīgas norisas vietas būs svētīgā Jāņa Pāvila II sanktuārijs un Dieva Žēlsirdības sanktuārijs Lagevņikos.

Kā jau ierastsa, Jauniešu Dienas sāksies jau nedēļu iepriekš ar sagatavošanos dažādās Polijas diecēzēs. Jau ir sākusies dažādu valstu delegāciju grupu reģistrācija.

Šī gada 13.aprīlī, Pūpolsvētdienā norisināsies Jauniešu Dienas Romā, kuru laikā Polijas katoļu jauniešu delegācija saņems Jauniešu Dienu krustu un Dievmātes ikonu. Kā uzsvēra kardināls Dživišs, šie simboli sāks ceļu pa Polijas diecēzēm un draudzem, un jau šogad vai nākamgad apmeklēs arī Baltkrieviju un Baltijas valstis.

Priesteris. Ilmārs Tolstovs, izmantojot www.gosc.pl materiālus

Katoliskās Baznīcas katehisma 23.nodarbība (946-976)

Arhibīskaps Zbigņevs radio SWH

Publicēt by Lauris Mans.

5.martā sākas gavēnis

Klāt kārtējais 40 dienu "tuksneša laiks". Trešdien, 5 martā visās katoļu baznīcās pasaulē uz mūsu galvām tiks uzbērti pelni, sakot: "nožēlo grēkus un tici evanģēlijam." Šī senā un izteiksmīgā zīme mums katram atgādina, kas mēs patiesībā esam. Pat ja pēc apgaismības cilvēks un viņa prāts sāka aizvien vairāk ieņemt Dieva vietu, tomēr ikviens no mums apjauš, ka attiecībā uz visu kosmosu, radīto pasauli mēs bijām, esam un paliekam tikai putekļi un pelni. Gavēņa laiks ir tieši labvēlīgs laiks, lai apzinātos savu niecīgumu un iznīcīgumu. Bet ši apzināšanās nenotiek pesimistiski un depresīvi. Nē, gavēņa kulminācija ir Jēzus uzvara pār grēku un nāvi. Tieši Lieldienas ir kā lāpa, kas izgaismo gavēņa tumšo ceļu.

svētās Mises, jeb katoļu dievkalpojumi Norvēģijā, Oslo notiek katra mēneša otrajā svētdienā.

Nākamie dievkalpojumi Oslo 2014 gadā notiks:

9.martā, 11.maijā.

Piektdien un sestdien būs tikšanās ar latviešiem Tonsbergā, Panveien 3, Notteroy. Sestdienā svētā Mise būs 15.00, katoļu baznīcā Tonsbergā. Kontakti - Valērija, 004795736395.

Sestdien vakarā un svētdien no rīta būšu Drammenē.

Svētdienā dievkalpojumi notiks pl. 15 00 kapelā blakus sv Jāzepa baznīcai (Akersveien 6, Oslo, Norvēģija) (http://www.katolsk.no/organisasjon/kart?DB). Koordinācijas tālrunis 004796747122 (Baiba)

Pl. 14.00 kapelā būs iespējams pieiet pie grēksūdzes un kopīga rožukroņa lūgšana. Pēc dievkalpojuma kopīga pasēdēšana un pārrunas.

Norvēģijā ieradīšos jau tās nedēļas nogales piektdienā Norvēģijas apgabalā, kas aptver pilsētas Drammene, Tonsberga, Sandefjord un Mossa, līdz ar to būs iespēja apmeklēt cilvēkus mājās, kārtot jautājumus par kristībām, iesvētībām (Pirmo Komūniju) un laulībām, kā arī ja cilvēks sen nav bijis pie grēksūdzes vai citām garīgām sarunām. Katru reizi pirms svētās Mises Oslo, piektdien, Tonsbergā vakarpusē būs katehēzes. Ja vēlaties mani uzaicināt, rakstiet epastu priesteris.ilmars@gmail.com

Sīkāka informācija vēl sekos.

Sprediķis svētdien, 2.martā (PLL 8.svētdiena, Vatikāna Radio)

25. Tāpēc es jums saku: nebīstieties par savu dzīvību, ko jūs ēdīsiet, nedz arī par savu miesu, ar ko ģērbsieties! Vai dzīvība nav vairāk kā barība un miesa vairāk kā apģērbs?
26. Skatieties debess putnos: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne šķūņos krauj, un jūsu Debestēvs tos uztur. Vai jūs neesat daudz vairāk nekā viņi?
27. Bet kas no jums var pie sava auguma pielikt vienu olekti?
28. Un ko jūs raizējaties apģērba dēļ? Skatieties lauka lilijās, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj.
29. Bet es jums saku, ka pat Salomons visā savā godībā nebija tā tērpts, kā viena no tām.
30. Ja nu lauka zāli, kas šodien ir, bet rīt to krāsnī met, Dievs tā ģērbj, cik daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?
31. Tāpēc neraizējieties jautādami: ko mēs ēdīsim, ko dzersim vai ar ko ģērbsimies?
32. Jo to visu meklē pagāni. Jo jūsu Tēvs zina, ka tā visa jums vajag.
33. Meklējiet tāpēc vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību, un viss tas tiks jums dots klāt.
34. Tāpēc neraizējieties par rītdienu! Rītdiena rūpēsies pati par sevi. Katrai dienai pietiek savu rūpju. Mateja evaņģēlija 6.nodaļa

Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodien evaņģēlija lasījumā dzirdējām fragmentu no Jēzus sprediķa, ko viņš teica, atrodoties kādā pakalnā Galilejas ezera krastā. Jēzus, kā jaunais Mozus nāk, lai dotu Jauno Likumu. Šis jaunais Likums vairs nav dažādu priekšrakstu un noteikumu krājums. Jēzus pats, Jēzus kā Persona kļūst par šo Likumu. Šodienas fragmentā Jēzus savus sekotājus aicina uz iekšējo brīvību, attiecībā uz radītajām lietām, brīvību Dievā.

priestera Ilmāra Tolstova blogs