“Tie, kas iet pie
Gandarīšanas sakramenta (grēksūdzes), no Dieva žēlsirdības saņem piedošanu par
pārkāpumiem, kas izdarīti pret Viņu, un vienlaikus izlīgst ar Baznīcu, kuru tie
grēkojot ir ievainojuši.” (Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium,
11)
Kādēļ pēc kristības
ir nepieciešams Izlīgšanas sakraments? Kristība taču nomazgā visus grēkus? Jā,
tā ir, bet pēc kristībām mēs turpinām grēkot. Ar kristību cilvēks tiek
nomazgāts gan no iedzimtā grēka (Ādama un Ievas grēka), gan no visiem
personiskajiem grēkiem līdz kristībām (ja krista pieaugušu). “Ja mēs sakām, ka
mums nav grēka, mēs maldinām paši sevi un mūsos nav patiesības” (1 Jņ 1,8).
Tomēr jaunā dzīve, kas ir saņemta sakramentos, kas ievada kristīgajā dzīvē,
neatceļ cilvēciskās dabas trauslumu un vājumu, ne arī noslieci uz grēku
(iekāri), kas paliek kristītajos.
Jēzus aicina uz
atgriešanos - “nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam.” (Mk 1,15) Šis Jēzus
aicinājums ik brīdi atbalsojas ikviena kristieša dzīvē.