RŪGTĀS ASARAS
Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,
Manu
sirdi skumjām pildiet.
Raudiet
manas acis, raudiet,
Sāpēm
sevi nežēlojiet.
Nobāl
saule, zvaigznes tālās,
Nodreb
zeme visās malās.
Kapu
vietas vaļā veras,
Dieva
svētie augšāmceļas,
Visai dabai skumjās līdzi
Debess eņģeļi raud visi.
Visur, kurp vien acis
raugās,
Skumjas redzu ļaužu sejās.
Pestītāja rūgtā nāve
Sirdīs ielej dziļas sāpes.
Kristus mokas, viņa rētas,
Dvēselei būs mūžam svētas.
Jēzu, upuris Tavs rūgtais
Mūs no nāves atpestījis.
Jēzu, ļauj lai līdzi eju
Es ar Tevi krustaceļu.
PIRMĀ
DAĻA
Pārdomāsim mūsu Pestītāja ciešanas — no lūgšanas
Ģetzemanes dārzā, līdz viņa netaisnīgai apvainošanai jūdu augstās tiesas
priekšā. Kunga Jēzus ciešanu nopelnus upurēsim Debesu Tēvam par svēto katoļu
Baznīcu, par mūsu visuagstāko ganu — Pāvestu un visiem garīdzniekiem, lai
izlūgtos Dieva svētību viņa darbam.
HIMNA
Sāpes un žēlas manu sirdi nomāc,
Ciešanu gaitas Jēzus Kristus iesāk.
Viņš Olīvdārzā lūdzas nāves bailēs
Un asins sviedrus lej.
Nododot Kungu, Jūdass viņu
skūpsta,
Un karavīri virvēm viņu
saista.
Par mūsu grēkiem gandarīt
ir nācis
Pats Dievs vistaisnīgais.
Redzu, kā bendes Pestītāju šausta,
Negantā priekā viņa miesu moca,
Tie Kungu Dievu, lielo un mūžīgo,
Ar ērkšķiem vaiņago.
Raug, Pestītāju ietērpj
baltās drānās,
Izsmejot viņu, sveicina un
klanās.
Kaut gan Dievs dāvā
svētlaimi augstāko,
To zaimi atalgo.
Kungs Jēzu, Tevi pazemīgi lūdzam,
Liec lai no grēkiem atraisīti kļūstam,
Lai saprast spējam, cik daudz Tu mums devi,
Nesot šo upuri.
DVĒSELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU
Jēzu, krusta nāvē briesmīgā
Gāji pazemīgi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, aizejot mums atstāji
Dievmaizē sevi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Olīvdārzā vientuļi
Debess Tēvu lūdzi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, savu ļaužu atstāta
Tava dvēs’ le skuma.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, viens no Taviem mācekļiem
Nodevējs bij’ kļuvis.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, bendes Tevi sasēja,
Zobojās un smēja.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, mūsu dēļ tu apvainots,
Nelietīgi zaimots.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, bezdievīgā izsmieklā
Tevi veda tiesā.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, visu cieti klusībā,
Pazemībā svētā.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, atpestīji cilvēkus,
Piedevi tiem grēkus.
Mans mīļais Jēzu!
Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.
Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!
Pestītājs un Dievs!
DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI
Ak, es Pestītāja Māte:
Acīs asaras un sāpes,
Sirdi dziļas skumjas māc.
Māte, svētā, godinātā,
Kunga, Dieva izvēlētā,
Kādēļ noskumusi tā?
Kā lai neesmu noskumusi,
Sāpes ciešot, nogurusi?
Zobens ass man sirdi griež.
Jaunava, vismīļā, saki,
Kādas bēdas nomāc Tevi,
Kas Tev sirdi ievaino?
Redzu savu mīļo Dēlu,
Asins sviedros lūdzot Dievu,
Krusta nāvi paredzot.
Māte, Tavu mīlestību
Lūdzos sev kā žēlastību,
Ļauj, lai es to mantoju.
OTRĀ DAĻA
Otrajā daļā pārdomāsim, ko mūsu Pestītājs izcieta no viņa netaisnīgās
apvainošanas jūdu tiesā — līdz viņu vainagoja ar ērkšķiem. Pestītāja ciešanu
nopelnus upurēsim Debesu Tēvam par visiem kristīgajiem, izlūdzoties viņiem
mieru, saprašanos, kā arī īstu Dieva un tuvākā mīlestību.
HIMNA
Redzi, ak cilvēk, Dievs mīlē tevi:
Tevis dēļ nāvei atdevis viņš sevi.
Ļaundaru zaimus pārspēj daudzkārtīgi
Tavi parādi.
Lūk, ļaužu tiesai nodots
debesu Ķēniņš,
Pacietīgs tas, kā nāvei
nolemts jēriņš.
Viņš klusā garā ļaužu
nievas, zaimus
Panesa visus.
Tu mūsu dēļ, Kungs, tiki smagi šaustīts,
Ciešanās dziļās atpestīji ļaudis,
No pazušanas grēciniekus glābi,
Dzīvei svētīji.
Izsmieklam Tevi tērpa
purpurdrānās,
Lika Tev asu ērkšķu kroni
galvā.
Tā vienmēr ļaužu grēcīgā
lepnība
Tevi nicina.
Raudi, sirds mana, as’ ras lej rūgtas,
Par Tevi Jēzus cieta lielas mokas.
Lai tev atvērtu debess tēva mājas,
Viņš nāvē gāja.
DVĒSELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU
Jēzus ļaužu pulkā netaisni
Notiesāts uz nāvi.
Mans mīļais Jēzus!
Jēzus liecinieku apmelots,
Jūdu tiesā zaimots.
Mans mīļais Jēzus!
Jēzus sava mīļā mācekļa
Trīskārtīgi noliegts.
Mans mīļais Jēzus!
Jēzus pielīdzināts ļaundariem,
Kuri cieš par grēkiem.
Mans mīļais Jēzus!
Jēzu, Tevi tauta grēcīgā
Bezprātīgi pēla.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tevi baltā apģērbā
Izsmiedami tērpa.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, kas kā Tu reiz nicināts,
Vai virs zemes ir kāds?
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, mirdz man, sāpju
sagrauzta,
Tava seja svētā.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, nāci ļaudis atpestīt,
Ļāvi sevi šaustīt.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, nesi ērkšķu vainagu,
Grēcīgos lai glābtu.
Mans mīļais Jēzu!
Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.
Esi augstu teikts! Esi mūžos sveikts!
Pestītājs un Dievs!
DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI
Ak, es redzu savu Dēlu
Piesietu pie staba kailu,
Rīkstēm šaustu briesmīgi.
Dieva Māte, lūdz man
spēkus,
Lai es nožēloju grēkus,
Savu dzīvi laboju.
Redzu Jēzu nicinātu,
Asiem ērkšķiem vainagotu,
Nelietīgi zaimotu.
Marija, es Tavu Dēlu
Smietu, šaustu, nicinātu
Pazemīgi pielūdzu.
Ak, kaut jel es pati spētu,
Laimīga uz sevis ņemtu
Tavu krustu, mīļais Dēls.
Jaunava, es Tevi lūdzu:
Tava mīļā Dēla krustu
Gribu es ar Tevi nest.
TREŠĀ DAĻA
Pēdējā daļā pārdomāsim, ko izcieta Kungs Jēzus no viņa vainagošanas līdz grūtajai
krusta nāvei. Pestītāja ciešanu nopelnus upurēsim Debesu Tēvam par visiem
cilvēkiem. Lūgsim, lai Pestītājs pamudinātu grēciniekus uz atgriešanos pie
Dieva, lai dvēselēm, kas atrodas šķīstīšanas ugunī, mazinātu ciešanas un mums
visiem dotu patiesas grēku nožēlošanas žēlastību un laimīgu nāves stundu.
HIMNA
Raudi, ak cilvēk, asaras lej rūgtas,
Zemoties steidzes sāpīgās sirdsžēlās.
Mīlēdams tevi, visuvarenais Dievs
Par taviem grēkiem cieš.
Cilvēku glābjot, kas ir
kritis,
Pestītājs smagu krustu ņem
sev plecos;
Nespēkā krīt viņš,
krustaceļu ejot,
Par ļaudīm gandarot.
Negantiem bendēm paklausa viņš klusu,
Pienaglot ļaujas sāpīgi pie krusta;
Rokas un kājas viņam tiek pārdurtas,
Asinīs mazgātas.
Jēzus, pie krusta ļaujot
piekalt sevi,
Dzīvību savu upurē par
tevi.
Apcerot Kristus ciešanas
un nāvi
Viņu godināsim.
Ciešanās mācos Tevi, Jēzu, mīlēt,
Grēku un visu ļaunu no sirds nīdēt;
Dari, ak Jēzu, dvēseli man skaidru,
Svētu un laimīgu.
Lai vienmēr skan Tev
pateicības dziesma,
Jēzu, Tu īstā dzīvība un
gaisma,
Dieva Dēls augstais,
Pestītājs un glābējs,
Dvēseļu labais Gans.
DVĒSELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU
Jēzus ļaužu pūļu nicināts,
Savu draugu atstāts.
Mans mīļais Jēzus!
Jēzus netaisnīgi
apsūdzēts,
Krusta nāvei nolemts.
Mans mīļais Jēzus!
Jēzu, mūsu grēku smagumu
Nesi Tu uz Golgātu.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tavas rokas svētītās
Naglām cauri durtas.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tu starp diviem slepkavām
Pacelts kruta kokā,
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, sāpēs dziļās,
šausmīgās
Tava miesa mocījās.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, mirdams savu dvēseli
Tēva rokās atdevi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tavu miesu guldīja
Nikodēms klints kapā.
Mans mīļais Jēzu!
Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.
Esi augstu teikts! Esi mūžos sveikts!
Pestītājs un Dievs!
DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI
Māte, Tu zem krusta stāvi...
Skatot Dēla grūto nāvi,
Sirds Tev līdzi viņam cieš.
Māte, ļauj ar Tevi raudāt,
Kristus, mūsu mīļā drauga,
Rūgtās mokas apdomāt.
Māte, Tava mīlestība,
Tava lielā uzticība
Redzama top ciešanās.
Gribu, Māte, es no Tevis
Daļu sāpju ņemt uz sevi,
Krustaceļu nostaigāt.
Pēdējo Kungs saka vārdu:
Mirstot novēl Māti savu
Uzticīgam māceklim.
Ak, Marija, Tevi lūdzu:
Māci mani Jēzu mīlēt,
Labprāt savu krustu nest.
KAS TU ESI CIETIS
Kas tu esi cietis
Par mums grēciniekiem,
Jēzu Kristu, ak Kungs mīļais,
Apžēlojies par mums!
Un Tu, kas tās sāpes
Esi līdzi cietusi,
Ak, Marija, Dieva Māte
Lūdz(i) Dievu par mums!
JĒZUS KRISTUS, KUNGS VISMĪĻAIS
Jēzus Kristus, Kungs vismīļais,
Dieva Jēriņš pacietīgais,
Krustā, krustā izstiepj savas rokas,
Ciešot, ciešot par mums lielas mokas.
Jēzu paceļ krusta kokā,
Zaimotāji apstāj lokā.
Rūgtās, rūgtās ciešanās to
skata
Māte, Māte dziļi sāpināta.
Raudi gauži, cilvēk grēcīgs,
Redzēdams, cik Dievs ir žēlīgs!
Jēzus, Jēzus mirst par mums pie krusta,
Visu, visu apņem dziļa tumsa.
Pārplīst aizkars Dieva
namā,
Zeme veras drebēdama.
Simtnieks, simtnieks Dieva
Dēlu pazīst,
Ļaudis, ļaudis savu vainu
atzīst.
Pielūdz Jēzus Sirdi svētu,
Par mums pārdurtu ar šķēpu!
Jēzu, Jēzu Tev mēs grēkus sūdzam,
Visi, visi piedošanu lūdzam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru