26. Skatieties debess putnos: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne šķūņos krauj, un jūsu Debestēvs tos uztur. Vai jūs neesat daudz vairāk nekā viņi?
27. Bet kas no jums var pie sava auguma pielikt vienu olekti?
28. Un ko jūs raizējaties apģērba dēļ? Skatieties lauka lilijās, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj.
29. Bet es jums saku, ka pat Salomons visā savā godībā nebija tā tērpts, kā viena no tām.
30. Ja nu lauka zāli, kas šodien ir, bet rīt to krāsnī met, Dievs tā ģērbj, cik daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?
31. Tāpēc neraizējieties jautādami: ko mēs ēdīsim, ko dzersim vai ar ko ģērbsimies?
32. Jo to visu meklē pagāni. Jo jūsu Tēvs zina, ka tā visa jums vajag.
33. Meklējiet tāpēc vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību, un viss tas tiks jums dots klāt.
34. Tāpēc neraizējieties par rītdienu! Rītdiena rūpēsies pati par sevi. Katrai dienai pietiek savu rūpju. Mateja evaņģēlija 6.nodaļa
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodien evaņģēlija lasījumā dzirdējām
fragmentu no Jēzus sprediķa, ko viņš teica, atrodoties kādā pakalnā Galilejas
ezera krastā. Jēzus, kā jaunais Mozus nāk, lai dotu Jauno Likumu. Šis jaunais
Likums vairs nav dažādu priekšrakstu un noteikumu krājums. Jēzus pats, Jēzus kā
Persona kļūst par šo Likumu. Šodienas fragmentā Jēzus savus sekotājus aicina uz
iekšējo brīvību, attiecībā uz radītajām lietām, brīvību Dievā.
Ja raugāmies
Vecajā Derībā, tad interesanta ir psalmista stāja, ko vinš ir izteicis 127
psalmā – „Ja Kungs namu necels, velti pūlas tie, kas to būvē.” Patiešām, Kungs
ir tas, kas visu dod un no kura viss ir atkarīgs. Bet ir tik grūti paļauties,
kad visu gribās darīt pašam un pašam visu kontrolēt. Ikviens mēs savā dzīvē
piedzīvojam divas galējības – vai nu visu darīt pašam, domājot, ka mēs spējam
izdarīt labāk pat par pašu Dievu. Otra galējība – nedarīt neko, pasīvi gaidot,
kad Dievs visu izdarīs mūsu vietā. Pirmajos gadsimtos bija izplatījusies maldu
mācība, kurā cilvēki pārstāja sēt, art, stādīt, jo gaidīja tūlītēju Jēzus
atnākšanu. Arī mūsdienās kristiešu starpā valda dažādi maldīgi uzskati, ka
nevajag vairs neko darīt, Dievs par visu parūpēsies vai arī, ka ir jāiepērk
daudz produkti, jo pasaules gals tuvojas. Lai neiekristu šādās galējībās, ir
nepieciešama gudrība no augšienes. Ne par velti, šajā fragmentā Jēzus atsaucās
uz 1 Ķēniņu grāmatas 10 nodaļu, kur Sabas ķēniņiene apbrīno Salamona gudrību un
bagātību, kas izrietēja no viņa dziļajām un personiskajām attiecībām ar Dievu.
Ja esam kopā ar Dievu, tad Viņš dod gudrību, kā arī paļāvību sasniegt ļoti
daudz.. Tas, kurš paļaujas, tas nezaudē iekšējo mieru un paļāvību uz Dievu arī
grūtās situācijās. Ar gudrību, kas nāk no Dieva un liekot lietā visus Dieva
dāvātos talantus, var daudz sasniegt šajā dzīvē. Dievs nav pret to, ka mēs šajā
dzīvē daudz sasniedzam, nopelnam, sakrājam. Dievs vēlas, lai Viņš mūsu dzīvē
būtu pirmajā un galvenajā vietā. Lai mēs vispirms dzenamies pēc Dieva Valstības.
Jēkaba vēstules 4 nodaļā ir skaisti vārdi: „Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs
dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim
peļņu, - jūs taču nezināt, kāda
jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad
izgaist, kur jums būtu jāsaka: ja
Tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to. (Jēkaba 4,13-15).
Pēc pāris
dienām iesaksim Lielo Gavēni. Kad Pelnu Trešdienā, liturģijas laikā garīdznieks
bērs pelnus uz mūsu galvas, atcerēsimies, ka viss, ko mēs saņemam, nāk no
Dieva. Gavēņa laikā atsakoties no kādiem materiāliem labumiem,
varam apzināties radīto lietu vērtību un padomāt par tiem, kuriem iet vēl
grūtāk. Varam ietaupītos līdzekļus nodot kustības „Caritas” rīcībā, kuri talāk
parūpēsies par trūkumcietējiem. Pāvests Francisks šogad savā vēstījumā gavēņa
laikam uzsvēra: „Lielais gavēnis ir labvēlīgs laiks tam, lai mēs sevi
iztukšotu; un būtu labi, ja mēs sev pajautātu, no kā varam atteikties, lai
palīdzētu citiem un savā nabadzībā citus bagātinātu.” Pāvests vēstījuma noslēgumā
uzsvēra: „Lai Svētais Gars, pateicoties kuram “esam kā nabagi, bet kas daudzus
dara bagātus; kā tādi, kam nekā nav, bet kam ir viss” (2 Kor 6, 10),
atbalsta mūsu labos nodomus un vairo mūsos vērību un atbildību cilvēces ciešanu
priekšā, lai tādā veidā mēs kļūtu žēlsirdīgi un žēlsirdības sējēji. Līdz ar šo
novēlējumu es lūdzos, lai katrs ticīgais un katra ekleziālā kopiena auglīgi
pavadītu šo Lielā gavēņa laiku. Es lūdzu jūs lūgties arī par mani. Lai Kungs
jūs svētī un lai Vissvētākā Jaunava Marija jūs sargā!”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru