Sprediķis svētdien, 2.martā (PLL 8.svētdiena, Vatikāna Radio)

25. Tāpēc es jums saku: nebīstieties par savu dzīvību, ko jūs ēdīsiet, nedz arī par savu miesu, ar ko ģērbsieties! Vai dzīvība nav vairāk kā barība un miesa vairāk kā apģērbs?
26. Skatieties debess putnos: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne šķūņos krauj, un jūsu Debestēvs tos uztur. Vai jūs neesat daudz vairāk nekā viņi?
27. Bet kas no jums var pie sava auguma pielikt vienu olekti?
28. Un ko jūs raizējaties apģērba dēļ? Skatieties lauka lilijās, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj.
29. Bet es jums saku, ka pat Salomons visā savā godībā nebija tā tērpts, kā viena no tām.
30. Ja nu lauka zāli, kas šodien ir, bet rīt to krāsnī met, Dievs tā ģērbj, cik daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?
31. Tāpēc neraizējieties jautādami: ko mēs ēdīsim, ko dzersim vai ar ko ģērbsimies?
32. Jo to visu meklē pagāni. Jo jūsu Tēvs zina, ka tā visa jums vajag.
33. Meklējiet tāpēc vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību, un viss tas tiks jums dots klāt.
34. Tāpēc neraizējieties par rītdienu! Rītdiena rūpēsies pati par sevi. Katrai dienai pietiek savu rūpju. Mateja evaņģēlija 6.nodaļa

Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodien evaņģēlija lasījumā dzirdējām fragmentu no Jēzus sprediķa, ko viņš teica, atrodoties kādā pakalnā Galilejas ezera krastā. Jēzus, kā jaunais Mozus nāk, lai dotu Jauno Likumu. Šis jaunais Likums vairs nav dažādu priekšrakstu un noteikumu krājums. Jēzus pats, Jēzus kā Persona kļūst par šo Likumu. Šodienas fragmentā Jēzus savus sekotājus aicina uz iekšējo brīvību, attiecībā uz radītajām lietām, brīvību Dievā. 

Ja raugāmies Vecajā Derībā, tad interesanta ir psalmista stāja, ko vinš ir izteicis 127 psalmā – „Ja Kungs namu necels, velti pūlas tie, kas to būvē.” Patiešām, Kungs ir tas, kas visu dod un no kura viss ir atkarīgs. Bet ir tik grūti paļauties, kad visu gribās darīt pašam un pašam visu kontrolēt. Ikviens mēs savā dzīvē piedzīvojam divas galējības – vai nu visu darīt pašam, domājot, ka mēs spējam izdarīt labāk pat par pašu Dievu. Otra galējība – nedarīt neko, pasīvi gaidot, kad Dievs visu izdarīs mūsu vietā. Pirmajos gadsimtos bija izplatījusies maldu mācība, kurā cilvēki pārstāja sēt, art, stādīt, jo gaidīja tūlītēju Jēzus atnākšanu. Arī mūsdienās kristiešu starpā valda dažādi maldīgi uzskati, ka nevajag vairs neko darīt, Dievs par visu parūpēsies vai arī, ka ir jāiepērk daudz produkti, jo pasaules gals tuvojas. Lai neiekristu šādās galējībās, ir nepieciešama gudrība no augšienes. Ne par velti, šajā fragmentā Jēzus atsaucās uz 1 Ķēniņu grāmatas 10 nodaļu, kur Sabas ķēniņiene apbrīno Salamona gudrību un bagātību, kas izrietēja no viņa dziļajām un personiskajām attiecībām ar Dievu. Ja esam kopā ar Dievu, tad Viņš dod gudrību, kā arī paļāvību sasniegt ļoti daudz.. Tas, kurš paļaujas, tas nezaudē iekšējo mieru un paļāvību uz Dievu arī grūtās situācijās. Ar gudrību, kas nāk no Dieva un liekot lietā visus Dieva dāvātos talantus, var daudz sasniegt šajā dzīvē. Dievs nav pret to, ka mēs šajā dzīvē daudz sasniedzam, nopelnam, sakrājam. Dievs vēlas, lai Viņš mūsu dzīvē būtu pirmajā un galvenajā vietā. Lai mēs vispirms dzenamies pēc Dieva Valstības. Jēkaba vēstules 4 nodaļā ir skaisti vārdi: „Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu, - jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist, kur jums būtu jāsaka: ja Tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to. (Jēkaba 4,13-15).

Pēc pāris dienām iesaksim Lielo Gavēni. Kad Pelnu Trešdienā, liturģijas laikā garīdznieks bērs pelnus uz mūsu galvas, atcerēsimies, ka viss, ko mēs saņemam, nāk no Dieva. Gavēņa laikā atsakoties no kādiem materiāliem labumiem, varam apzināties radīto lietu vērtību un padomāt par tiem, kuriem iet vēl grūtāk. Varam ietaupītos līdzekļus nodot kustības „Caritas” rīcībā, kuri talāk parūpēsies par trūkumcietējiem. Pāvests Francisks šogad savā vēstījumā gavēņa laikam uzsvēra: „Lielais gavēnis ir labvēlīgs laiks tam, lai mēs sevi iztukšotu; un būtu labi, ja mēs sev pajautātu, no kā varam atteikties, lai palīdzētu citiem un savā nabadzībā citus bagātinātu.” Pāvests vēstījuma noslēgumā uzsvēra: „Lai Svētais Gars, pateicoties kuram “esam kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus; kā tādi, kam nekā nav, bet kam ir viss” (2 Kor 6, 10), atbalsta mūsu labos nodomus un vairo mūsos vērību un atbildību cilvēces ciešanu priekšā, lai tādā veidā mēs kļūtu žēlsirdīgi un žēlsirdības sējēji. Līdz ar šo novēlējumu es lūdzos, lai katrs ticīgais un katra ekleziālā kopiena auglīgi pavadītu šo Lielā gavēņa laiku. Es lūdzu jūs lūgties arī par mani. Lai Kungs jūs svētī un lai Vissvētākā Jaunava Marija jūs sargā!”