1.maijā - Svētā Jāzepa festivāls

Svētceļojums uz Skaistkalni!

Jānis Pāvils II un Latvija (Paldies LTV ziņu dienestam)

Sprediķis II Lieldienu svētdienai (Latvijas Radio, Svētrīts)

Kristus Augšāmcēlies!

Miers jums! Jēzus patiesi ir Augšāmcēlies! Dārgie radioklausītāji! Kā katru gadu, arī šogad esam sagaidījuši Lieldienas, kurās mēs varam piedzīvot to, ka Labā Vēsts par tukšo kapu un Jēzus uzvaru pār nāvi nav tikai sausa vēsturiska patiesība. Šī Vēsts skan no liecinieku mutes un par tās autentiskumu liecina tie, kas satika Augšāmcēlušos Kungu un redzēja, ka kaps ir tukšs. Šī Vēsts nebalstās tukšos izdomājumos, bet tā ir kristīgās ticības centrālā patiesība, par kuru liecina visa Baznīca jau 2000 gadus un daudzi, jo daudzi svētie un mocekļi. Tieši šodien, Vatikānā, svētā Pētera laukumā pāvests Francisks par svētajiem pasludinās divus Dieva vīrus, izcilus pagājušā gadsimta pāvestus Jāni XXII un Jāni Pāvilu II. Tieši viņi bija tie, kas sevi pilnībā atdeva Dieva gribai un caur savu kalpošanu liecināja par Augšāmceltā Kunga klātbūtni savā dzīvē. Viņi visu savu dzīvi bija autentiski tukšā kapa un Jēzus dzīvās klātbūtnes liecinieki.

Jānis XXIII bija tas, kurš sasauca Vatikāna II koncilu, kurš savukārt visā Baznīcā kļuva par pagrieziena punktu un atjaunotnes avotu. Koncils bija notikums, kuru var salīdzināt ar šodienas evaņģēliju – Jēzus atnāca un nostājās savu mācekļu vidū un tie kļuva līksmi. Koncila laikā pāvests, bīskapi un visa Baznīca piedzīvoja dzīvā Kunga klātbūtni un vadību, Baznīca no jauna piedzīvoja to, ka tā ir Kunga Līgava un aicināta būt par Kunga „iemiesojumu” pasaulē. Baznīcā iestājās jauns pavasaris. Kādi bija Vatikāna II koncila galvenie jautājumi:

Svētdien, 27.aprīlī plkst. 9.00 LR "svētrītā" par svētajiem pāvestiem Jāni Pāvilu II un Jāni XXIII

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 30.nodarbība (Iestiprināšanas sakraments)

Sākam 2 sadaļu - sakramentālā norise

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=mawswix&n=katehisms-30.MP3

Pāvestu Jāņa XXIII un Jāņa Pāvila II kanonizāciju svinību tiešraide (Vatikāns, 27.aprīlis)

3. un 4.maijs Skaistkalnē, Ģimeņu svētki

Sīrijā islāmisti slepkavo kristiešus (brīdinu - nepatīkami skati)

Publicēt by Austris Cirulis.

27.aprīlī, Vatikānā notiks pāvestu Jāņa XXIII un Jāņa Pāvila II pasludinašana par svētiem (kanonizācija)

Publicēt by Godly Thoughts, Quotes, And Sayings.

Svētā Krēsla apustuliskā nuncija akreditācija 22/04/2014

Svētdien notiks pāvesta Jāņa Pāvila II pēdējās grāmatas prezentācija

Publicēt by Katolislv.

27.aprīlī - Jānis Pāvils II pasludināts par svēto

Oficiālā himna Jāņa Pāvila II kanonizācijai.

Poļu dziesma

Kaps ir tukšs! Es satiku Kungu!

Pēc tik daudziem dievkalpojumiem, tikai tagad varu mazliet atvilkt elpu un dažas rindiņas uzrakstīt. Vispirms vēlos pateikties visiem, kurus šo svētku laikā satiku - māsām Kalponēm Ķīpsalā, draugiem Gaiļezerā, Vecbebru, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Valmieras, Limbažu, Saulkrastu un Kadagas draudzes ticīgajiem. Jūs man devāt stiprinājumu un cerību, ka Kungs ir klātesošs un darbojas mūsdienās. Ja runā par Lieldienu sprediķi, tad šos uzrunu kopsavilkums ir šāds:

1. Tukšais kaps viens pats vēl nav pietiekošs Kristus augšāmcelšanās pierādījums, jo arī mūsdienās Jeruzalemē var aizbraukt un ieiet tukšajā kapā, bet ieiešana tajā, vai automātiska atrašanās baznīcā mūs nepadara automātiski ticīgus.
2. Zināšanas par Dievu ir svarīgas, bet ar zināšanām vien nepietiek. var zināt par Dievu, bet neticēt. Ir informatīva un performatīva ticība (Benedikts XVI, Spe Salvi). Performatīva ticība, ir tā, kurā cilvēks ir saticies ar Personu - Augšāmcēlušos Kungu. Līdz par Kunga Jēzus Debeskāpšanas svētkiem mācekļi satiekas ar Kungu;
3. Arī mēs varam satikties ar Jēzu katru svētdienu sakramentos, ikdienā - lūgšanā.
4. Dievs mūs aicina kļūt par Viņa nāves un Augšāmcelšanās LIECINIEKIEM. Bet liecība nenozīmē propagandu. Liecība nozīmē, to, ka mēs savu ikdienu izdzīvojam autentiskā saiknē ar Kungu un šī mūsu ciešā vienotība ir tik ļoti redzama un jūtama apkārtējiem, ka viņi tiek šīs saiknes aizgrābti, aizrauti un izsaka vēlmi mums pievienoties. Dievam nepieciešami nevis daudz ticīgie, bet tādi, kuri ir dzīvās un personiskās saiknēs ar Kungu.
5. Līdz Vasarsvētkiem būtu ieteicams izlasīt Apustuļu darbus. Un vēlams, pat vairākas reizes.

Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!

Steidzīgi nepieciešama katehizācija!

Vērojot ticīgos cilvēkus dažādās Latvijas draudzēs, nonācu pie secinājuma, ka, ja mēs negribam pēc pāris gadiem nonākt pie "sasistas siles", ir nepieciešami steidzami sākt šādas aktivitātes pašā Baznīcā:

1. Aktivizēt laju kalpošanu, pirmkārt ieviešot draudžu padomju un priekšnieku vēlēšanas, kuri solidāri ar prāvestiem dalītu smago draudžu saimniecisko administrācijas nastu;
2. Steidzami ieviest pieaugušo sagatavošanu kristībām, atbilstoši rituālei ar pirmskristību katehumenātu;
3. Katrā draudzē ieviest Bībeles un Katehisma studiju grupas, rīkot draudžu misijas un nopietnas adventa un gavēņa rekolekcijas ar padziļinātām katehēzēm;
4. Rūpēties, lai katrā draudzē dažas reizes gadā būtu pieejams grēksūdzēm cits priesteris no citas draudzes;
5. Mudināt ticīgos iesaistīties lūgšanu grupās un kopienās, kas palīdzētu augt garīgajā dzīvē;
6. Priesterim reizi gadā vismaz vienu reizi apmeklēt katru savas draudzes ģimeni, tādējādi sekojot līdzi tiem katoļiem, kas nepraktizē;
7. Apzināt, pēc kristību sarakstiem un informēt to bērnu vecākus, kuru bērni pirms 7 gadiem tika kristīti, ka viņiem ir pienākums vest šos bērnus pie Pirmās Svētās Komūnijas.

Secinājums: Mums ir nepieciešami nobrieduši, drosmīgi Kristus mācekli un apustuļi, kuri bezbailīgi var doties pasaulē, lai sludinātu Jēzus Kristus Evaņģēliju!

Manas Lieldienu pārdomas!

Sākoties šīm trijām lielajām Lieldienu dienām, manī radās pārdomas un aicinājums tiem cilvēkiem, kuri varbūt, esot Baznīcā ir piedzīvojuši cilvēciskus ieļaunojumus, atgrūšanu vai nespēju tikt pāri Baznīcas cilvēciskajam faktoram. Tieši šajās dienās, redzam, ka Kristus, būdams arī patiess cilvēks piedzīvo pilnīgu atstumtību no saviem vistuvākajiem - no saviem mācekļiem. Un Baznīca - tā ir Kristus Miesa, Kristus Ķermenis. Un arī esot Baznīcā, mums jārēķinās, ka dievišķās patiesības, dārgumi mums tiek doti , dāvāti cilvēciskā "ietērpā" - garīdznieki ir tikai cilvēki, grēcīgi un vāji. Draudzēs cilvēki ir parasti grēcinieki, kuri regulāri, ejot pie grēksūdzes, cīnās ar savām vājībām un netikumiem. Tieši šajās dienās, kad dosimies pie daudzām redzamajām zīmēm, jo mums piedāvās Baznīcas liturģija - kāju mazgāšana, "cietuma" altāris, krusts, tukšais kaps, lielpilsētu krustaceļi, uguns, ūdens, svece, u.t.t. mēģināsim doties tālāk. Neapstāties tikai pie redzamā. Jo aiz redzamā ir neredzamais. Aiz zīmes ir pats zīmes jēgas devējs - Kristus. Tukšais kaps vēl pats par sevi nav Kristus Augšāmcelšanās pierādījums. Ir vajadzīga PERSONĪGA satikšanās ar Kungu. Augšāmcēlušos Kungu. Dzīvo Jēzu. Mēģināsim? Mēģināsim!

Ekumēniskis krustaceļš Vecrīgā, Lielajā Piektdienā

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 29.nodarbība (kristības sakraments)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 1-11)

Kad Jēzus ar saviem pavadoņiem tuvojās Jeruzalemei un nonāca Betfagā pie Eļļas kalna, Viņš sūtīja divus mācekļus, tiem sacīdams: “Ejiet uz ciematu, kas ir jums pretī, un tūlīt jūs atradīsiet piesietu ēzeļmāti un kumeļu pie tās. Atraisiet tos un atvediet pie manis! Un, ja kāds jums ko teiktu, tad sakiet: “Tie ir vajadzīgi Kungam,” – un tas tūlīt tos atlaidīs.” Bet tā notika, lai piepildītos pravieša vārdi: “Sakiet Sionas meitai: lūk, tavs Ķēniņš nāk pie tevis, lēnprātīgs un sēdēdams uz ēzelīša, uz kumeļa, nastu nesējas bērna.”
Mācekļi aizgājuši izdarīja tā, kā Jēzus viņiem bija pavēlējis, un atveda ēzeļmāti un kumeļu, un uzlika tiem savas drēbes, un Viņš apsēdās virsū. Bet ļoti liels ļaužu pulks klāja savas drēbes uz ceļa; citi savukārt cirta no kokiem zarus un klāja uz ceļa. Un ļaužu bari, kas gāja Viņam pa priekšu un kas sekoja, skaļi sauca, sacīdami: “Hosanna Dāvida Dēlam! Slavēts, kas nāk Kunga vārdā! Hosanna augstumos!”
Un, kad Viņš iegāja Jeruzalemē, visa pilsēta uztraucās un sacīja: “Kas Viņš ir?” Bet ļaudis teica: “Viņš ir Jēzus, pravietis no Nācaretes Galilejā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Sākas Klusā nedēļa - intensīvs Kristus ciešanu pārdomu laiks

Lieldienās kalpošu Aizkraukles un Saulkrastu draudzēs

PŪPOLSVĒTDIENA, 13.aprīlī

9.00 sv. Mise Koknesē

12.00 sv. Mise Aizkrauklē

LIELĀ CETURTDIENA 17.aprīlī

09.00 Hrizmas Mise Katedrālē Rīgā

15.00 Pēdējo Vakariņu sv. Mise Skrīveros

19.00 Pēdējo Vakariņu sv. Mise Aizkrauklē

LIELĀ PIEKTDIENA 18. aprīlī

(Kunga nāves diena)

10.00 Krusta pagodināšanas dievkalpojums Koknesē

15.00 Krusta pagodināšanas dievkalpojums Skrīveros

19.00 Krusta pagodināšanas dievkalpojums Aizkrauklē

KLUSĀ SESTDIENA 19. aprīlī

(svētīs jauno uguni, ūdeni, kristības solījumu atjaunošana)

10.00 Vigīlijas sv. Mise Koknesē

15.00 Vigīlijas sv. Mise Skrīveros

20.00 Vigīlijas sv. Mise Aizkrauklē

00.00 Vigīlijas sv. Mise Vecbebros

LIELDIENU SVĒTDIENA 20. aprīlī

(Kunga Augšāmcelšānās diena)

9.00 sv . Mise pl. Limbažos. Procesija

12.00 sv. Mise Saulkrastos.Procesija

15.00 sv . Mise pl. Ādažu kapelā

OTRĀS LIELDIENAS, 21. aprīlis

9.00 sv. Mise Limbažos

12.00 sv. Mise Saulkrastos

Svēto Misi celebrēs pr. Ilmārs Tolstovs. Pirms katras svētās Mises būs iespējams saņemt Izlīgšanas sakramentu.

RGS rektora vēstule Pūpolsvētdienai!

Publicēt by Katolislv.

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 28.nodarbība (1163-1209)

Ļubļinas Garīgajam Semināram - 300 (Vatikāna radio)

Ļubļinas Garīgā Semināra baznīca

Šogad Ļubļinas Garīgajam Semināram Polijā aprit 300 gadi, kopš dibināšanas brīža. Ļubļinā atrodas viena no nozīmīgākajām Katoļu augstskolām Polijā, kurā ilgus gadus kā ētikas pasniedzējs kalpoja kardināls Karols Vojtila, vēlākais pāvests Jānis Pāvils II. Ļubļinas Garīgo Semināru ir absolvējis arī mūsu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un vairāki poļu priesteri, kuri kā misionāri jau ilgāku laiku kalpo arī Latvijā. Tādēļ ielūkosimies mazliet Ļubļinas Semināra vēsturē.

Ļubļinas arhidiecēzes Seminārs tika izveidots tad, kad pilsētā ieradās svētā Vincenta no Paula Misionāru kongregācijas priesteri. Šī kongregācija jau kopš XVII gadsimta pirmās puses Francijā, balstoties uz sava dibinātāja vēlmi nodarbojās ar diecēzes Semināru dibināšanu, lai sagatavotu jaunos priesterus pastorālajam darbam.

1698 gadā Anna Zbanska izveidoja speciālu fondu priekš šiem priesteriem – misionāriem un 1700. gadā par savāktiem līdzekļiem tika nopirkts īpašums misijas vajadzībām. Seminārs tika izveidots nelielā uzkalniņā, kur reformācijas laikā atradās ariānisma piekritēju ēka. Laika posmā no 1701. līdz 1714. gadam, pateicoties vietējo muižnieku rūpēm tika savākti nepieciešamie līdzekļi, lai 1714. gadā klostera ēkās nodibinātu arī diecēzes semināru, priesteru – misionāru gādībā. Sākotnēji šiem priesteriem – misionāriem bija pienākums formēt trīs semināristus.

No 1714. līdz 1730. gadam blakus semināra ēkai tika uzbūvēta baznīca Kunga Pārveidošanās godam, kuru 1739.gadā konsekrēja Krakovas sufragān bīskaps Mahails Kuņickis. No 1825. līdz 1826.gadam Semināra telpas tika papildinātas ar neogotiskā stilā veidotiem ornamentiem, kā arī neogotiskā stilā tika veiktas pārbūves baznīcā.

Pievienot parakstu

1. Bet Betānijā, Marijas un viņas māsas Martas miestā, bija kāds slimnieks Lācars.
2. Šī bija tā Marija, kas ar svaidāmo eļļu svaidīja Kungu un saviem matiem susināja Viņa kājas. Viņas brālis Lācars slimoja.
3. Tad tā māsas sūtīja pie Viņa, sacīdamas: Kungs, lūk, tas, ko Tu mīli, slimo.
4. Bet Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņiem: Šī slimība nav nāvei, bet Dieva godam, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts.
5. Bet Jēzus mīlēja Martu un viņas māsu Mariju, un Lācaru.
6. Un Viņš, dzirdēdams to, ka tas slims, palika tanī vietā vēl divas dienas.
7. Tikai pēc tam Viņš sacīja saviem mācekļiem: Iesim atkal uz Jūdeju!
8. Mācekļi sacīja Viņam: Rabbi, nupat jūdi meklēja nomētāt Tevi akmeņiem, un Tu atkal ej uz turieni?
9. Jēzus atbildēja: Vai dienā nav divpadsmit stundu? Ja kas staigā dienā, tas neapdauzās, jo redz šīs pasaules gaismu.
10. Bet ja kāds staigā naktī, tas apdauzās, jo gaismas tam nav.
11. To teicis, Viņš pēc tam sacīja: Mūsu draugs Lācars guļ, bet es eju to modināt no miega.

Rīt 5 gavēņa svētdiena

Publicēt by Arnis Ludborzs.

Jēzus islāmā un kristietībā. Vai kristieši var atzīt Muhamedu par pravieti?

Vai Jēzus figūra islāmā ir salīdzināma ar Jēzu kristietībā? Ar ziņu aģentūras AsiaNews starpniecību to noskaidrot mēģina ēģiptiešu izcelsmes jezuīts Samirs Khalils Samirs. Vispirms viņš uzdod divus jautājumus – „vai Jēzus Korānā ir tas pats, kas Jēzus Evaņģēlijos?” un „vai kristiešiem tāpat, kā musulmaņiem, par pravieti būtu jāuzskata Muhameds?” Tēvs Samirs cenšas sniegt atbildes uz šiem jautājumiem dienās, kad daži Saūda Arābijas islāma eksperti ir paziņojuši, ka varētu pieļaut kompromisu un šai zemē atļaut katoļu dievnamu celtniecību, ja pāvests un citu kristīgo konfesiju vadītāji atzītu Muhameda figūru, tāpat kā musulmaņi atzīst Jēzu. „Taču kristietība un islāms ir tik atšķirīgas reliģijas, kurās satopami pat pretēji uzskati. Tāpēc sinkrētisma, vai šantāžas vietā, vienīgais ceļš, ko izvēlēties, ir savstarpējs respekts,” tūlīt, pirms tālākas iedziļināšanās minētajos jautājumos, norāda tēvs Samirs.

Šeihs Anvars Ashiki, kurš publiski darīja zināmu kristiešiem adresēto Saūda Arābijas islāma ekspertu prasību atzīt Muhamedu par pravieti, televīzijā al-Arabiyacita starpā teica: „Tā kā mūsu reliģija atzīst kristīgo reliģiju, kā arī Jēzus, Mozus un citu praviešu figūras…” Kas attiecas tieši uz šo teikuma daļu, jezuītu tēvs Samirs jautā „vai islāms patiešām atzīst kristīgo reliģiju un Jēzus figūru?” un „ko nozīmē atzīst kristīgo reliģiju”? „Ja tas nozīmē, ka islāms „atzīst kristīgās reliģijas patiesību”, tad islāms vairs nebūtu islāms. Kā tad Anvars Ashiki atzītu Trīsvienību, Iemiesošanos, Pestīšanu un visu kristīgo dogmu, ja Korāns šīs dogmas skaidri noliedz?” saka Samirs Khalils Samirs.

Korāns noliedz Trīsvienību, sakot „Jūs, Rakstu ļaudis, nepārkāpiet savu ticību un nesakiet par Dievu neko citu, kā tikai patiesību. Mesija Jēzus, Marijas dēls, nav nekas cits kā Dieva vēstnesis, Viņa vārds, ko Viņš ielika Marijā, Gars [, kurš nāk] no Viņa. Tāpēc ticiet Dievam un Viņa vēstnešiem. Nesakiet „Trīs”! Būs labāk jums, jo Dievs ir vienīgais Dievs. Vai Viņam būtu dēls? Lai slava Viņam! (Korāns 4:171).

Samirs Khalils Samirs norāda, ka islāms noliedz Kristus dievišķību, citējot sekojošu Korāna izvilkumu „O, Jēzu, Marijas dēls, vai tu neesi tas, kurš cilvēkiem teica: „Ņemiet mani un manu māti kā divas dievības ārpus Dieva? (5:116).

Korānā noliegta arī Kristus nāve krustā „Viņu nav nedz nonāvējuši, nedz situši krustā, taču viņiem tā ir licies” (4:157).

„Tātad, islāms noliedz kristietības būtiskākās dogmas, un tās, protams, ir viņu absolūtas tiesības,” saka tēvs Samirs. Viņš turpina, jautājot, ko tad nozīmē šeiha Anvara Ashiki teiktie vārdi, ka „islāms atzīst Jēzus, Mozus un citu praviešu figūras?” Sniedzot atbildi, tēvs Samirs paskaidro, ka Korāns iepazīstina ar savu Jēzus figūru, kura dažos punktos saskan ar Jēzu Evaņģēlijos, bet citos ne. „Kādam varētu likties, ka Jēzus figūra Korānā ir skaistāka par to, ko sastopam Evaņģēlijos, taču svarīgi ir tas, ka tās abas nesakrīt,” uzsver jezuītu tēvs. Viņš atkal akcentē, ka arī šeit islāma reliģijai ir pilnīgas tiesības uz Korānisko Jēzus figūru.

Gluži tas pats attiecas arī uz citām Svēto Rakstu figūrām, kuras saucam par „praviešiem”, lai arī ne visos gadījumos tās ir pravieši. Tēvs Samirs piebilst, ka tādi lielie pravieši kā Isajs, Jeremijs, Zaharijs un vairāki citi nemaz nav pieminēti nedz Korānā, nedz Sunnās.

Tēvs Samirs Khalils Samirs pāriet pie jautājuma „Vai pāvests un kristieši var atzīt Muhamedu par pravieti?” Vispirms viņš jautā: „ko nozīmē tas, ka pāvestam un kristīgajām kopienām vispirms būtu jāatzīst pravietis Muhameds?” „Un kāds sakars ir citām kristīgajām kopienām ar eventuālo katoļu dievnama celtniecību, ko pāvests bija lūdzis atļaut 6. decembrī, tiekoties ar karali Abdallahu? It kā pāvestam būtu teikšana pār citām kristīgajām kopienām, vai otrādi,” zināmā neizpratnē ir tēvs Samirs. Viņš turpina sakot, ka visdīvainākais tomēr ir tas, ka pāvestam būtu jāatzīst Muhameda pravietiskais raksturs. Kā kristietis var atzīt, ka Muhameds būtu „praviešu zīmogs”, kā tas teikts Korānā? Kā kristietis vienlaikus var ticēt, ka Kristus ir Dieva Vārds, Dieva pēdējais vēstījums cilvēcei, iemiesojies Dieva Vārds, un ka pēc Viņa, Dievs, Viņa Tēvs tomēr būtu sūtījis kādu citu, lai viņš noslēgtu Pestīšanu, tas ir, lai to pabeigtu, ieviestu tajā korekcijas un pretrunīgumam pakļautu to, ko saka Evaņģēliji?

Tēvs Samirs uzsver, ka līdzās dogmātiskajiem jautājumiem pastāv arī konsekvence un nepretrunīgums, kas gan pāvestam, gan citiem ticīgajiem neļauj apgalvot, ka Dievs visai pasaulei (ne tikai arābiem) būtu sūtījis Muhamedu, lai viņš sludinātu dievišķo vēsti, kas bija ielikta Ādama sirdī (Korāns apgalvo, ka Ādams bija musulmanis).

Tēvs Samirs piebilst: „Saprotu, ka musulmanis jūtas sarūgtināts, ka neviens kristietis nevar piekrist, ka Dievs arī pēc Kristus būtu sūtījis savus vēstnešus pasaulē. Musulmanis izjūt zināmu netaisnību un mēdz sacīt: „Mēs taču atzīstam Jēzu kā Dieva pravieti, kāpēc tad jūs neatzīstat Muhamedu kā Dieva pravieti?”

Samirs Khalils Samirs paskaidro, ka runa ir nevis par draudzīgu apmaiņu, piemēram, „es tev došu šo, bet tu man dod to”, bet gan par ticību. Pret ticību nedrīkst izturēties kā tirgū, gluži pretēji, pret to ir jāizturas godīgi, nesaceļoties ne pret vienu un ne vienu nepazemojot, kā arī nekrītot liekulībā un divkosībā. „Man, kristietim, nav tiesību aicināt musulmani atzīt Kristus dievišķību, jo es lūk, atzīšu par pravieti Muhamedu,” saka tēvs Samirs. Viņš piebilst, ka tai gadījumā, ja musulmanis arī būtu gatavs to darīt, tas nozīmē, ka viņam tad būtu jāpieņem Kristības sakraments un jākļūst par kristieti.

Līdzīgā veidā, ja kristietis atzītu Muhamedu par pravieti, tad viņam būtu jākļūst par musulmani. Kāpēc? Tāpēc, ka musulmanis ir tas, kurš apliecina divkāršu ticību: „Liecinu, ka nepastāv Dievs ārpus Dieva un ka Muhameds ir Dieva pravietis”. Pirmajai šī apliecinājuma daļai tās būtībā pievienojas arī kristieši, taču, ja kristietis apliecinātu arī otru daļu, proti, ka „Muhameds ir Dieva pravietis,” tad viņš vairs nebūtu kristietis, bet gan musulmanis.

Tēvs Samirs Khalils Samirs izskata arī šo jautājumu – „Vai ticīgais vienlaikus var būt gan musulmanis, gan kristietis?” Viņš atbild, ka tas nav iespējams, jo dažos punktos abas reliģijas ne tikai atšķiras, bet ir pretrunā viena ar otru. „Tas nav slikti,” apgalvo tēvs Samirs. Korānā Muhameds saka pagāniem: „Jums ir jūsu reliģija, bet man ir manējā!” Svarīgi ir cienīt citam citu. Vēl lielākas par cieņu ir līdzjūtība un mīlestība.

Noslēgumā, ēģiptiešu jezuīts kavējas sekojošā meditācijā: „Dārgais musulmani, Dievs tevi mīl tāpat kā jebkuru savu radību. Esi uzticīgs savai ticībai, un palīdzi man būt uzticīgam manējai. Arī man ir pienākums būt uzticīgam savai ticībai un palīdzēt tev būt uzticīgam tavējai. Taču nedrīkst prasīt lūk ko: „Ja pāvests neatzīs Muhamedu par pravieti, tad Saūda Arābijā netiks uzcelta neviena kristiešu baznīca!” Tāpat nedrīkst šantažēt, sakot: „Ja musulmaņi neatzīs Kristu pa Dieva Dēlu, tad neļausim uzcelt nevienu mošeju Rietumos!”

Patiesa tolerance nozīmē atzīt otru tādu, kāds viņš ir, nevis tādu, kādu mēs viņu vēlētos redzēt. Tu nevari atzīt Kristus dievišķību (kas ir būtiska dogma kristietībā), tāpat kā es nevaru atzīt Muhameda pravietojumu (kas ir būtiska dogma islāmā). Toties es varu pacensties saprast, kāpēc tev ir tik svarīgi, ka Muhameds ir Dieva pravietis, vēl jo vairāk „praviešu zīmogs”, un tāpēc cienīt Muhameda figūru. Un tu, savukārt, vari pacensties saprast, kāpēc man ir tik svarīgi, ka Kristus ir „Dieva Dēls”, un tāpēc cienīt Kristus figūru. Ja nonāksim pie šādas sapratnes, tad varēsim sadzīvot kā labi draugi, vai pat brāļi, jo būsim atzinuši, ka esam dažādi un spēsim priecāties par šādu dažādību.”

www.radiovaticana.org (Vatikāna Radio), 2006.gads

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 27.nodarbība (1135-1162)

Noderīgi!

Publicēt by Lauris Mans.

Filma, kas atvēra acis Norvēģiem!

Brīvas vietas mašīnā - Ļubļina - Varšava - Rīga un atpakaļ

Ir vietas mašīnā -

Ļubļina - Rīga - 8.aprīlis; Vēl viena vieta brīva :)

Rīga - Warszawa - Ļubļina, 22.aprīlis. Vēl tikai viena vieta brīva :)

Cena - 50 Zloti, apmēram 12 Euro

Pāvesta homīlija Svētās Mises laikā Mežaparkā 1993.gada 8.septembrī

„Viņš sūtīja mani sludināt Evaņģēliju nabagiem” (Lk 4, 18; sal. Is 61,1).

Šodien Baltijas jūras krastā Latvijas galvaspilsētā Rīgā skan vārdi, kurus Jēzus Kristus lasīja Nācaretes sinagogā. Tie ir vārdi no pravieša Isaja grāmatas. Vārdi, kas vēstī par Mesiju.

Mesija ir tas, pār kuru „ir Kunga Gars” (sal. Is 61, 1; Lk 4, 18), pār kuru ir Svētā Gara pilnība. Mesija ir Dieva Svaidītais un Sūtītais: Tēva Dēls, kas, pateicoties Svētā Gara iedarbei, ir tapis cilvēks un dzimis no Jaunavas Marijas.

Nācaretē pasludinātie vārdi šodien skan arī Rīgā, Baltijas jūras krastā. Tie skan it visur, kur vien kā pagātnē, tā mūsu dienās nonākusi Mesijas – Kristus – misija.

Īsi pirms pāvesta Jāņa Pāvila II pasludinašanas par svēto, piedāvāju rūpīgi izlasīt viņa uzrunu mūsu tautas inteliģencei 1993.gadā. Izceltās vietas vēlos uzsvērt, kā pravietiskas mums pēc vairāk kā 20 gadiem.

Pāvesta uzruna, tiekoties ar Latvijas Universitātes mācību spēkiem, studentiem, inteliģences pārstāvjiem 1993.gada 9.septembrī

Godājamie kungi, cienījamās dāmas!

Tuvojoties Latvijas apmeklējuma noslēgumam, priecājos tikties ar jums – akadēmiskās un kultūras pasaules pārstāvjiem. Šī pasaule man ir īpaši dārga, jo esmu bijis cieši saistīts ar to un šo saikni glabāju joprojām. Tāpēc šeit, Rīgas Alma Mater, jūtos kā mājās, it īpaši pēc tik pagodinošas un sirsnīgas uzņemšanas, kādu jūs man veltījāt.

Ikvienam no jums mana visdziļākā pateicība. Sveicu Rīgas arhibīskapu Jāni Pujatu un klātesošos bīskapus, sveicu cienījamo Universitātes rektora kungu un pateicos viņam par laipnajiem vārdiem, kas man tika veltīti. Sirsnīgi sveicu šīs jūsu zinātnes un kultūras tradīcijām bagātās Universitātes mācību spēkus, visus klātesošos profesorus un studentus.

Katrā nācijā pastāv cieša saistība starp kultūru un Baznīcu. Šī saikne jo īpaši cieša tiecas būt Latvijā, kur valsts atjaunošanas darbs prasa visu sociālo un reliģisko komponentu devumu. Kristieši pagātnē šeit snieguši un, nešaubos, sniedz arī šodien reālu ieguldījumu zinātniskās pētniecības progresā un humanitāro zinātņu jomā. Esmu pārliecināts, ka kultūras pasaules tikšanās ar Evaņģēlija patiesību un gaismu reāli palīdzēs veidot tautu, kas atvērta neiznīcīgajām gara vērtībām.

To es no sirds novēlu.

Pasniedzot Jums, rektora kungs, šai tikšanās reizei sagatavoto runu, es lūdzu, lai Dieva palīdzība nāk pār tiem, kas Latvijā aktīvi darbojas zinātnes un kultūras jomā, un it īpaši pār visiem šīs senās un nopelniem bagātās Universitātes darbiniekiem.