svētdiena, 2014. gada 13. aprīlis

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 1-11)


Kad Jēzus ar saviem pavadoņiem tuvojās Jeruzalemei un nonāca Betfagā pie Eļļas kalna, Viņš sūtīja divus mācekļus, tiem sacīdams: “Ejiet uz ciematu, kas ir jums pretī, un tūlīt jūs atradīsiet piesietu ēzeļmāti un kumeļu pie tās. Atraisiet tos un atvediet pie manis! Un, ja kāds jums ko teiktu, tad sakiet: “Tie ir vajadzīgi Kungam,” – un tas tūlīt tos atlaidīs.” Bet tā notika, lai piepildītos pravieša vārdi: “Sakiet Sionas meitai: lūk, tavs Ķēniņš nāk pie tevis, lēn­prātīgs un sēdēdams uz ēzelīša, uz kumeļa, nastu nesējas bērna.” 
Mācekļi aizgājuši izdarīja tā, kā Jēzus viņiem bija pavēlējis, un atveda ēzeļmāti un kumeļu, un uzlika tiem savas drēbes, un Viņš apsēdās virsū. Bet ļoti liels ļaužu pulks klāja savas drēbes uz ceļa; citi savukārt cirta no kokiem zarus un klāja uz ceļa. Un ļaužu bari, kas gāja Viņam pa priekšu un kas sekoja, skaļi sauca, sacīdami: “Hosanna Dāvida Dēlam! Slavēts, kas nāk Kunga vārdā! Hosanna augstumos!” 
Un, kad Viņš iegāja Jeruzalemē, visa pilsēta uztraucās un sacīja: “Kas Viņš ir?” Bet ļaudis teica: “Viņš ir Jēzus, pravietis no Nācaretes Galilejā.” 
Tie ir Svēto Rakstu vārdi. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru