Aicinājums!

11.maijs - Labā Gana svētdiena, kad Baznīca lūdzas par aicinājumiem. Pārdomājot pāvesta Franciska vēstījumu šai dienai, ir skaidrs, ka aicinājums ir un paliek tikai Dieva dāvana. Savā dzīvē esmu saticis daudz cilvēkus, kas jautā - kāds ir mans aicinājums? Atbildi dod pāvests:

"Lūk, kādā veidā mēs piederam Dievam - caur neatkārtojamām un personīgām attiecībām ar Jēzu, kurš Kristību mums piešķīra kā sākumu atdzimšanai jaunā dzīvē. Kristus ir tas, kurš mūs nemitīgi pārbauda ar savu Vārdu līdz mēs visu savu uzticību saliekam viņā, iemīlot Viņu "ar visu sirdi, ar visu prātu un no visa spēka". (Mk 12,33) Tāpēc katrs aicinājums, neskatoties uz tik daudzajām iespējām, vienmēr pieprasa aiziešanu pašam no sevis, lai visu savu eksistenci centrētu Kristū un Viņa Evaņģēlijā. Lai tas būtu laulāto dzīvē vai arī reliģiskajā aicinājumā, vai priestera dzīvē, vienmēr ir jāatsakās no tiem domāšanas un rīcības veidiem, kas neatbilst Dieva gribai. Tā ir "izceļošana, kas izved uz Kunga pielūgšanas ceļa un kalpošanas Viņam brāļos un māsās". 

Aicinājums vispirms ir būt dedzīgam, aktīvam, "dzīvam" kristietim. Ja esmu dzīvās, personīgās attiecībās ar Dievu, aicinājums atklāsies. Pāvests turpina:

"Aicinājums ir auglis, kas nobriest laukā, kurš ir labi apstrādāts ar savstarpēju kalpojošu mīlestību, aicinājums dzimst autentiskā Baznīcas dzīves kontekstā. Neviens aicinājums nedzimst pats no sevis un nedzīvo pats sev. Aicinājums izplūst no Dieva sirds un laiž asnus uzticīgas tautas labajā zemē, brālīgas mīlestības pieredzē. Vai tad Jēzus nav teicis: "No tā visi zinās, ka esat mani mācekļi, ja jūs viens otru mīlēsiet." (Jņ 13,35)"

Ja kāds domā, jūt, ka Dievs viņu aicina būt par priesteri, konsekrēto personu, mūku, klosterbrāli vai klostermāsu, tad:
1. Jācenšas regulāri iet pie grēksūdzes sakramenta, ieteicams katru nedēļu un pie viena garīdznieka;
2. Katru svētdienu, bet ja ir iespējas tad biežāk ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija;
3. Katru dienu ir jālūdzas rožukronis, jo kopā ar Mariju ir vieglāk iet aicinājuma ceļu;
4. Katru dienu vismaz pusstundu pavadīt adorācijā Vissvētākā Sakramenta priekšā;
5. Mīlēt, lasīt un pārdomāt Dieva Vārdu - Bībeli;
6. Intensīvi komunicēt ar kādu garīgo vadītāju, priesteri, konsekrēto personu, vai kādu citu, kurš var palīdzēt atpazīt aicinājuma ceļu;
7. Lūgt Svēto Garu, lai palīdz atpazīt aicinājuma zīmes ikdienā.