pirmdiena, 2014. gada 30. jūnijs

Pauze

Dārgie bloga lasītāji. Liels paldies par to, ka esat. Pēdējā laikā dzirdu daudz dažādu atsauksmju par bloga saturu un par to, ka daudzus tas ir uzrunājis un palīdzējis. Gribētu pateikties jums ikvienam. Šobrīd dodos uz ārzemēm un blogā būs pārtraukums līdz pat 15.augustam, jo pa vidu vēl būs svētceļojumu laiks. Aicinu ikvienu izmantot šo laiku labai atpūtai un Dievam par godu. Pēc Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem, 15.augustā atkal atsāksim aktīvu komunikāciju "digitālajā kontinentā". Dieva svētību visiem un paliksim vienoti lūgšanās. Es par jums un jūs par mani :)

svētdiena, 2014. gada 29. jūnijs

Ābrahāma ticība

Nevarēju neiztulkot šo brīnišķīgo svētā Ireneja no Lionas citātu darbā "Adversus haereses", IV daļā, 5.:

"Patriarhs Ābrahāms atstāja savu šīs zemes mitekli un sekoja Dieva Vārdam. Viņš ceļoja kopā ar Vārdu, lai Vārdā mājotu. Līdzīgi arī apustuļi, kuri bija Ābrahāma dzimums "atstāja laivu un tēvu" (Mt 4,22) un sekoja Dieva Vārdam. Līdzīgi arī mēs, kuriem ir tā pati ticība, kāda bija Ābrahāmam, ņemam uz sevis krustu, kā Izaks ņēma malku (sal. Rad 22,6) uz sekojam Viņam (sal. Mk 8,34). Ābrahāmā, visu laiku cilvēki iemācījās un "piesavinājās" spēju sekot Dieva Vārdam. Tādēļ, ka Ābrahāms, sekojot saskaņā ar savu ticību un Dieva Vārda norādēm, pazemības garā savu viendzimušo un mīļoto dēlu atdeva kā upuri Dievam (sal. Rad 22,1-18), lai Dievs tiktu pagodināts visos viņa pēcnācējos, un Savu Vienpiedzimušo un Mīļoto Dēlu upurētu kā upuri mūsu visu glābšanai.

Vīru seminārs


Oāze Latgalē :)


piektdiena, 2014. gada 27. jūnijs

Lūgsimies par priesteru svētumu!

Klēra kongregācija mudina 27. jūnijā, Vissvētās Jēzus Sirds svētkos, svinēt Priesteru svētdarīšanas dienu kopīgai lūgšanai un brālībai. 

Klēra kongregācijas vēstulē tiek atgādināts:

"27. jūnijā iekrīt Vissvētās Jēzus Sirds svētki.
Pāvests Francisks atgādināja, ka bez Dieva žēlastības un žēlsirdības pilnā skatiena, ar kādu Viņš izvēlējās sev kalpotājus priesterībā, priesteris ir nabaga cilvēks, kuram pietrūkst spēka: „Priesteris ir ļoti mazs: kalpošanai piešķirtās dāvanas neizmērojamā lieluma rezultātā mēs kļūstam par visniecīgākajiem no visiem cilvēkiem. Priesteris ir vistrūcīgākais no visiem, ja Jēzus viņu nebagātina ar savu nabadzību; viņš ir visnederīgākais kalps, ja Jēzus nesauc viņu par draugu; visnegudrākais, ja Jēzus viņu pacietīgi nemāca kā mācīja Pēteri; visneaizsargātākais no visiem kristiešiem, ja Labais Gans viņu nestiprina ganāmpulka vidū. Neviens nav tik mazs kā priesteris, kurš tiek padots tikai saviem spēkiem vien” (Pāvests Francisks, Homīlija Hrizmas svētīšanas Misē, 2014. gada 17. aprīlī)."

ceturtdiena, 2014. gada 26. jūnijs

Nepieciešama palīdzība!

Paldies visiem palīdzētājiem. Šobrīd esmu atradis kur palikt no 1-5.jūlijam, bet varbūt kādam ir interese mani Anglijā sagaidīt no 21-25.jūlijam? Gaidīšu ziņu. :)

Kurzemes Jauniešu dienas - 27-29.06



PIEKTDIENA, 27.06.
16.00 – 18.00
Ierašanās, reģistrācija, iekārtošanās
18.00-18.40
Vakariņas
19.00 – 21.00
Atklāšanas pasākums - Renārs Kaupers, Lauris Valters, Kārlis Būmeistars, "Prieka vēsts"
21.30 – 23.30
Filma
Nakts pēc filmas
Sadraudzība, „dzīvā” mūzika, slavēšana, dejas

Piedalās un organizē jauniešu grupa no Liepājas

trešdiena, 2014. gada 25. jūnijs

Pāvests satiek slimnieku!

Pāvests Francisks, braucot pa Itālijas dienvidiem, ceļmalā ieraudzīja cilvēkus, kas rokā turēja plakātu ar uzrakstu: "Pāvest, lūdzu apstājies un aplūko eņģeli, kurš gaida tevi." un "Pāvest, pasvēti mazo Robertu." Kas notika tālāk, to varam redzēt šajā video. 

piektdiena, 2014. gada 13. jūnijs

Konsubstanciālais brīnums!

Esmu veiksmīgi noslēdzis savu pirmo studiju gadu doktorantūras studijās un vēlos padalīties ar savu šī gada vislielāko kristoloģisko atklājumu. 

Visos laikos, līdz kristietībai, un pēc tam ārpus kristietības pastāv ļoti būtisks jautājums, ko nekādi nevar atrisināt pati cilvēce ar saviem spēkiem. Visas tautas un ciltis ir ticējušas, ar dabiskā prāta palīdzību, ka eksistē kāda augstāka būtne, dievība, spēks. Daudzās tautām šī dievība tika antropomorfizēta dažādos dievos un dievībās. Tomēr jautājums paliek - kā transcendentais var nonākt saiknē ar galīgo, iznīcīgo. Ir dažādas pieejas šim jautājumam:

1. Senajās mitoloģiskajās sistēmās valda totāls sajaukums, sajukums. Senajā Grieķijā dievi ir līdzīgi cilvēkiem un dievu un cilvēku pasaule ir savijusies neskaidrā, dūmakainā mītā;
2. Materiālistiskie ateisti, kā marksisti u.c. uzskata, ka eksistē tikai matērija, un tā ir mūžīga;
3. Monoteiskās reliģijas, kā Jūdaisms un Islāms uzskata, ka Dievs ir atklājies, bet tomēr starp matēriju un transcendenci joprojām paliek bezdibenis un cilvēks paliek cilvēks un Dievs paliek Dievs. Līdzīgi starp citu domāja arī I. Kants, runājot par nomenu un fenomenu un daudzi citi domātāji. 
4. Tad seko hinduisms, budisms, u.c. kuros valda uzskats, ka pati matērija arī ir dievs, sludinot savdabīgu panteismu. Viss ir dievs - Brahmans, atamāns, cilvēks, daba, u.t.t. Dievības un matērijas sajaukums. 
5. Tad seko gnostiskais duālisms, labā un ļaunā līdzvērtīga cīņa, kurā ietilpst arī iņ - jaņ princips. Balts un melns, labais un ļaunais. Dažreiz arī kristieši domā, ka Dievs un sātans ir līdzvērtīgi spēki, kas savstarpēji cīnās. No šī principa izriet arī miesas un dvēseles pretstatīšana, kā savstarpēji naidīgi spēki. Tas spilgti izpaužas piemēram platonismā. 

svētdiena, 2014. gada 8. jūnijs

Sacrum et profanum

Nāc, Svētais Gars! Piepildi savu ticīgo sirdis un savu mīlestības Garu tajās ielej!

Tuvojoties Vasarsvētkiem, radās iedvesma uzrakstīt īsas pārdomas. Pēdējā laikā, diskutējot ar "jaunajiem ateistiem", ir skaidri redzams, ka L. Feierbaha un citu domātāju ideja, par reliģijas naturālo ģenēzi ir dzīva. Ideja, ka cilvēks pats ir izdomājis Dievu, ka Dieva ideja ir cilvēka nepiepildīto ilgu projekcija. Bet patiesībā šie ateisti jau nav neticīgi. Viņi ir ticīgi, bet viņos ir liels  naids pret Dievu. Bet varbūt pat ne naids uz pašu Dievu, kā uz kristiešiem, kas piedāvā pasaulei izkropļotu, sagrozītu Dieva tēlu, ideju. Jo lūkojoties vēsturē, cik gan daudz lietu kristieši nav izdarījuši, kas šobrīd izskatās kā liels skandāls un ieļaunojums. Tātad, šī ir medaļas viena puse - Dieva prezentācija pasaulē. Bet no otras puses - pasaules ielaužšanās sakrālajā pasaulē. Šobrīd Latvijā norisinās akūta garīgā cīņa. Geju, jeb gender ideoloģijas pārstāvji ir sapratuši, ka Latvija viņiem būs ciets rieksts. Kādēļ? Tādēļ, ka Latvijā esošās kristīgās konfesijas un draudzes ir samērā konservatīvas un drosmīgi pārstāv kristīgās un tradicionālās vērtības. Tādēļ šobrīd un nākotnē, vēl intensīvāk notiks sakrālās sfēras desakralizācijas mēģinājumi. Pirmās bezdelīgas jau ir. Publiskai apspriešanai LTV par ēsmu tiek izlikts luterāņu mācītājs, kurš ir nelokāms, jā varbūt dažiem šķiet, ka pārak fundamentāls "desiņas" jautājumos. Tad seko modes skate svētā Pētera baznīcā. It kā sīkumi, tomēr process notiek. Cilvēki tiek pieradināti, tiem tiek iebarots, kas baznīca tikai tāds "kultūras nams" vien ir. Vai arī tajā uz dievkalpojumiem pulcējas saujiņa gados vecu, aprobežotu cilvēku. Laulības aizvien biežāk cilvēki vēlas slēgt ārpus dievnama, u.t.t. Kaut kas līdzīgs notika komunistiskajā ateisma sistēmā. Ja nevaram uzvarēt reliģiju pa tiešo, tad mēģināsim virzīt tautas masas prom no baznīcas ar citām lietām. Izklaidi, šoviem, patēriņa domāšanu, piedāvājot citus "dievus" un norādīt uz Baznīcu, kā uz vecmodīgu institūciju, kurā pulcējas aprobežoti, atpalikuši cilvēciņi.

Ko darīt?


sestdiena, 2014. gada 7. jūnijs

Ordinācijas Latgalē

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 36.nodarbība (laulības sakraments)

Veiksmīgi esam noslēguši 2 sadaļu - sakramentālā norise

Liels paldies visiem, kas sekoja un tiksimies šī gada oktobrī. Sākas arī manas vasaras brīvdienas, tādēļ tagad būs neliela pauze. Bet oktobrī sāksim trešo daļu - dzīve Kristū. Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=jesslfy&n=katehisms-36.MP3

pirmdiena, 2014. gada 2. jūnijs

Lūgšanu vajadzība!

Dārgā "interneta" kopiena. Lūdzu jūsu aizlūgšanas manas sesijas laikā. Eksāmenu laiki pēc Latvijas laika:

Otrdien, 3.jūnijā plkst. 9.30
Trešdien, 4.jūnijā plkst. 10.00
Ceturtdien, 5.jūnijā plkst. 19.20
Pirmdien, 9.jūnijā plkst. 10.00 um 13.30. Paldies jums visiem. Lūgšos arī par jums visiem. 

Kristū - pr. Ilmārs

svētdiena, 2014. gada 1. jūnijs

Sprediķis Lieldienu VII svētdienai (speciāli Vatikāna radio)

Kristus ir Augšāmcēlies un uzkāpis debesīs! 
Dārgie Vatikāna radio klausītaji. Esam pavadījuši jau vairāk kā 40 dienas kopš Lieldienām un šajā svētdienā esam starp Jēzus debeskāpšanas svētkiem un Vasarsvētkiem – svētā Gara nosūtīšanas svētkiem. Šodienas evaņģēlija lasījumā Jēzus lūdzas Pēdējo vakariņu telpā un lūdzas par saviem mācekļiem. Šajā lūgšanā ir nojaušama tā spriedze, kas līdz ar Jēzus atnākšanu ir tikusi atrisināta, kaut tomēr galējs piepildījums šeit uz zemes tiks sasniegts tikai pasaules beigās. Tā ir spriedze starp dievišķo un cilvēcisko. Mēs zinām, ka pirms Dievs tapa cilvēks, respektīvi iemiesojās, Viņš pasaules tautām bija vai nu pilnīgā neizprotams un tāls, kā piemēram pagāniem un grieķu filozofiem, kuri tikai daļēji nojauta kāds varētu būt Dievs. Vai arī kā jūdiem, kuriem Viņš bija atklājies, tomēr ne visā pilnībā. Dievam kļūstot par cilvēku, Jēzus Kristus Personā, notika noslēpumaina, bet reāla dievišķības un cilvēcības satikšanās, kura no vienas puses ir reāli notikusi, tomēr no otras puses mums visiem paliek kā liels noslēpums. Jo, pat ja pirmo gadsimtu konsilos tika skaidri nodefinēta Jēzus dievišķība un cilvēcība, tomēr visos kristietības gadsimtos, gan Baznīcā, gan sabiedrībā bija un ir redzama spriedze šajā jautājumā. Vai Dievu var attēlot ikonās, svētbildēs? Kam ir prioritāte – Dieva  žēlastībai vai cilvēka darbiem? Vai pietiek tikai ar žēlastību un cik tālu cilvēks var iesaistīties ar savu cilvēcisko atbildi? Vai pasaule un viss dabiskais ir ļauns, vai Dievu varam sastapt arī cilvēciskumā?

Katoliskā Baznīca vienmēr ir gājusi šo vidusceļu, jo tā ir Kristus Miesa un atspoguļo sevī Jēzu Kristu, kurā satikās dievišķais un cilvēciskais. Sākoties reformācijai, viss cilvēciskais tika nosodīts un tika uzskatīts, ka cilvēciskais ir konkurents garīgajam, dievišķajam. Sākās pārmetumi Baznīcai, ka viņa speciāli savus svētkus ielika pagānu tautu saulgriežu svinībās, ka piesavinājās daudz ko no Romas pagānu kultiem un filozofijas, ka tai ir pārāk grezni un cilvēciski rituāli, tika atmesta Tradīcija, u.t.t. Tomēr Katoliskā Baznīca nebaidās no cilvēciskuma, jo Dievs kļuva cilvēks. Pati Baznīca, kas ir Kristus Miesa, neredzamās žēlastības dod zem redzamām zīmēm. Mūsdienu teologi pašu Baznīcu nosauca par „Sakramentu” un daži pat gāja vēl tālāk, uzskatot, ka arī visa pasaule, radība, kultūras ir kā redzama zīme, neredzamajai Dieva darbībai.