Septītā diena: Prauliena - Mētriena

Rīts sākās ar nelielu vēsumu. Tas priecē. Svētā Mise Praulienas skolas pagalmā. Ļoti, ļoti atsaucīgs skolas personāls. Uzzināju, ka Praulienā izsenis ir bijusi ļoti spēcīga luterāņu draudze un mācītāji, kas atbalstīja kultūru, mākslu un izglītību. No Praulienas apkārtnes nāk pagaidām vienīgais svētais - pareizticīgais latvietis: Jānis Pommers. Diena bija jau vēsāka, pusdienās dabūjām negaisu, kura laikā es stāstīju par lūgšanu veidiem. Lietus dēļ svēto Rakstu citāti izpaliek. Lūgšana nav kādu lietu izprasīšana no Dieva, bet gan mīlestības pilna, sirsnīga saruna starp divām Personām, kas mīl viena otru: Dieva un cilvēka. Dievs ir pirmais, kas aicina mūs uz lūgšanu. Runājām, ka ir svarīgi lūgt regulāri, nemeklējot iepriecinājumus un negaidot tūlītēju atbildi. Lūgšana mēdz būt arī smags "darbs", pie kura jāpiestrādā.
Prieks par jauno, asfaltēto ceļu. Latvijā tomēr lēnām, bet pamazām uzlabo ceļus. Tā turpināt.
Vakarā ienācām Mētrienas tautas namā, vietējie ļoti ieinteresēti, pie veikala izdalīju svētbildītes ar svētā Jāņa Pāvila II attēliem. Bija priecīgi :) Pievienojās viena latviešu ģimene, kas dzīvo Vācijā. Rīt Valmieras grupa neiet, stāv uz vietas, atpūšas, bet es tikšu "ekskortēts" uz Viļāniem, kur paralēli vadīšu  otru - "Caritas" grupiņu. Par rītdienas iespaidiem - rītvakar. Par visiem lūdzamies. Atā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru