pirmdiena, 2014. gada 15. septembris

Jautājums priesterim - 4

1. Kāpēc cilvēks, kas atšķir labu no ļauna, tomēr nereti ikdienas lēmumos izvēlas acīmredzami ļauno, kaitīgo, Dievam netīkamo.

Jāatgādina, ka visi cilvēki šajā pasaulē ir iedzimtā grēka skarti, un pat ja esam saņēmuši kristības sakramentu un regulāri tiekam apgaismoti caur dzīvu dalību Baznīcas sakramentos, Svētajā Misē, Dieva Vārda lasīšanā, tomēr joprojām līdz galam nevaram pilnīgi pareizi atšķirt labu no ļauna. Līdz ar to, veicot ikdienā savas dzīves izvēles, mums būtu jāklausa Dievam, kurš uz mums runā caur mūsu sirdsapziņu. Arī sirdsapziņa var kļūdīties, tomēr sekojot savai sirdsapziņai, iekšējai balsij, kļūdu būs mazāk. Un Dievs jebkuru kļūdu, grēku, ļaunumu var vērst par labu. Nevajadzētu baidīties dzīvot un riskēt, jo arī caur kļūdām un neveiksmēm Dievs darbojas un visu vērš par labu. Un ejot regulāri pie svētajiem Sakramentiem, mūsu sirdsapziņa nemitīgi tiek apgaismota un darīta jūtīgāka pret labā un ļaunā atpazīšanu. 

2. Kāpēc Misē pirms komūnijas priesteri draudzei  rāda uz pusēm pārlauztu hostiju?

Nekur nav strikti noteikts, ka garīdzniekam svētās Mises laikā, pēc "Dieva Jērs" lūgšanas būtu jārāda kopā salikta Hostija. Tieši otrādi. Dieva tautai norādot  pārlauztu Hostiju, tiek uzsvērts, ka Svētā Mise ir arī Apustuļu darbu 2 nodaļā minētā maizes laušana, uz kuru pulcējās pirmo gadsimtu kristieši. Arī Pēdējās Vakariņās Jēzus lauza maizi un deva to saviem mācekļiem. 

3. Vai musulmaņu Allāhs ir tas pats Dievs, ko pielūdz kristieši?

Pasaules reliģiskajā "klāstā" izdalām trīs lielas grupas:

a) Politeiskās reliģijas - tās, kuras pielūdz daudz dievus;
b) Henoteiskās reliģijas - tās, kuras arī pielūdz daudz dievus, bet kuru dievu panteonā viena dievība ir visaugstākā, kas kontrolē pārējās;
c) Monoteiskās reliģijas - tās, kuras pielūdz vienīgo Dievu, to pašu, kuru pielūdzam mēs - Kristietība, Jūdaisms un Islāms. Līdz ar to Islāmā pielūgtais Allāhs ir tas pats mūsu vienīgais Dievs, tikai Islāmā Dievs vēl nav pilnībā atklājis sevi, jo mēs zinām, ka tikai kristietībā Dievs sevi ir atklājis kā Trīsvienīgu Dievu. 

4. Vai ir būtiski, lūdzot novennu kādā nodomā, neizlaist nevienu dienu? Man gadās, ka kādu dienu arī aizmirstu vai neizbrīvēju tam laiku, tomēr visu deviņu dienu lūgšanas tiek pabeigtas, piemēram, 14 dienās. Vai tas ir būtiski sliktāk?

Man ir samērā grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo nav tādi strikti kritēriji, kas to noteiktu. Ja nejauši izlaižam kādu novennas dienas lūgšanu, tad iespējams šo aizmāršību kompensēt nākamajā dienā palūdzoties gan iepriekšējās dienas gan tekošās dienas lūgšanu. Tomēr, ja novenna, kura tradicionāli ilgst 9 dienas, izstiepjas uz 14 dienām, tad uzskatu, ka tā vairs nav novenna, bet gan mūsu personiskā, brīvā lūgšana. Jo vārds novenna nāk no latīņu vārda novem, kas nozīmē deviņi. 

5 komentāri:

  1. Nekādi nepiekrītu, ka musulmaņu Alahs ir tas pats kristiešu Dievs. Tad jau jebkurš var sev uztaisīt sev Dievu piedēvējot tam kādas īpašības un pielūgt un viss būs kartībā. Ja katoļi tā dara, tas Ilmāram nepatīk, bet šeit redz viss kārtībā. Bet patiesais Dievs sevi ir atklājis vienreiz un par visām reizēm jau sen pirms Muhameds sarakstīja savu grāmatu. Bet veiksmīgs viņš gan bija efektīvi sasintezējot tā laika reliģiskās vēsmas vienā varas reliģijā.

    AtbildētDzēst
  2. Citēju Vatikāna II koncila dokumentu Nostrae aetate, 3:

    "3. Baznīca ar cieņu attiecas arī pret musulmaņiem, kuri pielūdz vienu vienīgo Dievu, kas ir dzīvs un pastāv pats par sevi, kas ir žēlsirdīgs un visvarens, kas ir debesu un zemes Radītājs un ir runājis uz cilvēkiem. Tie no visas sirds cenšas pakļauties Viņa gribai un lēmumiem, kuri dažkārt cilvēkiem nav izprotami, līdzīgi kā Dievam pakļāvās Ābrahams, kuru labprāt piemin islāma ticība. Islāms gan neatzīst, ka Jēzus ir Dievs, tomēr godina Viņu kā pravieti un ciena arī Viņa jaunavīgo Māti Mariju, dažkārt pat dievbijīgi to piesaukdami. Turklāt viņi gaida Tiesas dienu, kad Dievs taisnīgi atmaksās visiem cilvēkiem, kas tiks uzmodināti no mirušajiem. Tāpēc viņi augstu vērtē morāli un īpaši godina Dievu ar lūgšanu, žēlsirdības dāvanām un gavēni.
    Kaut arī gadsimtu gaitā starp kristiešiem un musulmaņiem daudzkārt radušās nesaskaņas un naidīgums, svētais Koncils visus mudina aizmirst pagātni un patiesi censties panākt savstarpēju sapratni, un visas cilvēces labā kopīgi rūpēties par sociālo taisnīgumu, morālajām vērtībām, mieru un brīvību.

    AtbildētDzēst
  3. Paldies par atbildi. Citāts taču skaidri arī pasaka, ka islāma dievs nav kristiešu Dievs, bet reliģiskas sintēzes projekts tai skaitā ar jūdaisma un kristietības elementiem. Ja noliedz, ka Jēzus Kristus ir šis Dievs, tad viss skaidrs. Neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur Mani, teica Jēzus.

    AtbildētDzēst
  4. Jāsaprot, ka Islāmā nav izparatnes, ka varētu būt daudz dievu. Islāms atzīst, ka ir tikai viens Dievs. Arī mēs atzīstam, ka ir viens Dievs. Līdz ar to, ir tikai viens Dievs, kurš mums ir atklājies pilnībā Jēzū Kristū, bet Islāms arī pielūdz to pašu Dievu kuru mēs, tikai musulmaņi Viņu pilnībā nepazīst. Bet nevar uzskatīt, ka musulmaņu Allāhs būtu elks. Tas nav pareizi.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Manā sapratnē tas ir elks/dievība kas, lai arī ar daudzām piedēvētām kristiešu Dieva īpašībām, tomēr atšķiras no kristīgās ticības Dieva. Tā kā musulmaņi patieso Dievu nepazīst, viņi iedomājas sev savādāku dievu esam. Protams, vienīgais patiesais Dievs paliek tāds neatkarīgi no tā kā kāds viņu iedomājas, bet tad, ja cilvēks, tauta, reliģija dievišķo šādās iedomās radušos tēlu, rodas kaut kas līdzīgs elkdievībai.

      Dzēst