1)Kā priesteris, pats būdams neprecēts, var man palīdzēt laulības dzīves sarežģījumos un grūtībās?
Lai palīdzētu cilvēkiem ģimenes dzīvē, nemaz nav vajadzīgs pašam būt precētam, jo daudzi garīgie principi un palīdzība nāk no Svētā Gara; daudz kas ir atklāts Bībelē un Baznīcas mācībā. Protams, precētiem cilvēkiem daudz kas top skaidrs ar pieredzi, tomēr priesteris ir tas, kurš bieži tiekas ar cilvēkiem, apmeklē ģimenes, risina problēmsituācijas un uzklausa grēksūdzes. Līdz ar to viņam varbūt pat ir plašāks skatījums uz ģimenes lietām, nekā laulātajam pārim, kurš izdzīvo tikai savas vai savu radu ģimeniskās problēmas.
2)Kāda ir kolārkrekla simboliskā nozīme?
Atradu ar "tantes" googles palīdzību samērā saturīgu rakstu un domāju, ka tas ir tulkots no kādiem ārzemju katoļu avotiem. Ne viss tur ir pieņemams, bet par kolārkreklu ir izsmeļoši pastāstīts. http://www.didziskukainis.lv/blogs-raksti/params/post/136896/kas-ir-kolarkrekls-un-kadel-garidznieki-tos-valka
3)Kā un kāpēc vislabāk veikt ziedojumus baznīcai (ja mēs to esam nolēmuši darīt vairāk vai mazāk regulāri)?
Par šo jautājumu esmu jau publicējies savā blogā: http://kalpotajs.blogspot.com/2013/07/kur-baznica-nem-naudu.html
Varu tikai piebilst, ka ziedojumu baznīcai var veikt svētdienas Svētajā Misē, iemetot ziedojumu traukā vai arī pārskaitot uz savas draudzes kontu konkrētu summu.
4)Kā pārvarēt mulsumu, ejot uz grēksūdzi pie pazīstama priestera?
Romas Katoliskajā Baznīcā, lai varētu doties pie dievgalda un pieņemt Svēto Komūniju, cilvēkam ir jāatrodas svētdarošās žēlastības stāvoklī, tas ir - bez smaga, nāvīga grēka. Ja tāds ir, tad dodamies pie derīgi iesvētīta katoļu priestera uz grēksūdzi. Šim priesterim nedrīkst būt liegums uzklausīt grēksūdzi. Baznīca nenosaka pie kura priestera būtu jāiet pie grēksūdzes. Šajā gadījumā mums ir pilnīga izvēles brīvība. No psiholoģiskā viedokļa ir grūti pieiet pie grēksūdzes pie pazīstama priestera, tādēļ dažās draudzēs ir vairāki garīdznieki, un tad varam izvēlēties. Tajās draudzēs, kurās ir tikai viens garīdznieks, prāvestam ir jāparūpējas, lai vairākas reizes gadā, īpaši pirms lieliem svētkiem vai draudzes atlaidu dienās ticīgajiem būtu iespējams pieiet pie grēksūdzes arī pie cita priestera.
5)Vai ir situācijas, kad vienreiz jau izsūdzētus un nožēlotus grēkus var un vajag sūdzēt vēlreiz?
Mēs skaidri un noteikti ticam, ka vienreiz izsūdzētus un nožēlotus grēkus Dievs piedod un vairs neatceras, līdz ar to nebūtu labi pie tiem vēlreiz atgriezties. Tomēr bieži vien, īpaši pie smagiem grēkiem, mūsos paliek spēcīga vaina apziņa. Un ja tā vēl ir kopā ar mazvērtības kompleksu vai citām psiholoģiskajām problēmām un ievainojumiem, tad rodas sajūta, ka Dievs tos nav piedevis. Tomēr gudrs un pieredzējis biktstēvs noteikti palīdzēs šādās situācijās arī pašā grēksūdzē. Dažreiz, īpaši pirms svarīgiem notikumiem dzīvē - piemēram laulības, ordinācija, mūža solījumi, utml. iesaka veikt tā saucamo mūža grēksūdzi, kurā tad gan varam vēlreiz pārskatīt savu dzīvi Svētā gara gaismā un nolikt visas savas dzīves problēmas un grēkus Dieva priekšā. Bet visas dzīves grēksūdzi, jeb ģenerālo grēksūdzi var veikt tikai ar sava garīgā tēva vai biktstēva atļauju.
6)Kā izturēties pret cilvēku, draudzes locekli, kurš izvēlējies dzīvot grēkā, ja man nav iespējas vai tiesību jebkādā veidā ietekmēt viņa lēmumu?
Pāvests Francisks nesen par šo jautājumu runāja. Iesaku izlasīt: http://lv.radiovaticana.va/news/2014/09/08/br%C4%81l%C4%ABgais_aizr%C4%81d%C4%ABjums_ir_m%C4%ABlest%C4%ABbas_kalpojums/let-824097
7)Ko mūsdienu katolim nozīmē "garīgais tēvs" un vai man tāds būtu jāmeklē?
Liels paldies par šo jautājumu. Jā, manuprāt, ikvienam katolim būtu nepieciešams savs garīgais tēvs. Tomēr būtu jāuzmanās šo kalpojumu sajaukt ar budismā un citās austrumu reliģijās izplatīto guru. Garīgais tēvs nav tas, kurš visu pasaka priekšā, kas man ir jādara. Garīgais tēvs var būt arī kāds cilvēks no draudzes, kāds katolis, kurš attiecībās ar Dievu ir jau gabaliņu pagājis, kuram ir pieredze dažādās situācijās. Garīgais tēvs, vai māte var būt arī kāds cilvēks no kopienas vai lūgšanu grupas. Tomēr, ja arī neizdodas sastapt savu garīgo tēvu, jāatgādina, ka katrs priesteris, pie kura regulāri ejam pie grēksūdzes, caur šo sakramentu veic garīgo vadību. Uzreiz jāpiemetina, ka grēksūdze nav psiholoģiskais kabinets vai vieta pļāpāšanai. Tomēr, katra grēksūdze sevī ietver īsu priestera pamācību un arī grēksūdzē mēs savam priesterim varam jautāt un lūgt padomu, piemēram par papildus gandarīšanas praksēm, u.t.t.
8)Kā laji var dažādi kalpot baznīcas struktūrās?
Ļoti dažādi. Pirmā kalpošanas vieta ir mūsu draudze. Vai man ir sava draudze? Vai es regulāri eju uz vienu draudzi, vai esmu "klīstošais holandietis", kurš meklē tikai sev ērtāko vietu, kur pabarot savas emocijas. Kad esmu konkrētā draudzē, tad varu painteresēties, kādas ir vajadzības šajā draudzē. Ja pats prāvests neaicina uz kalpošanu, tad es varu pieteikties pie viņa un pajautāt - ko es varētu izdarīt, palīdzēt? Nesen, viesojoties kādā draudzē, pamanīju, ka baznīcā ir noputējuši stikli. Apzinos, ka garīdznieki šajā draudzē ir jau gados, tādēļ uz stikla uzrakstīju: "nomazgā mani", cerot, ka draudzes locekļi jau noteikti pamanīs. Pēc mēneša, atkal viesojoties šajā draudzē, redzēju, ka mans uzraksts vēl joprojām tur stāv. Tas vien parāda, kāda ir mūsu attieksme pret savu dievnamu, Baznīcu.
9)Kā pieklājīgi izturēties pret sev nepazīstamu garīdznieku, uzsākt sarunu un tamlīdzīgi, jo tas arī man kā pieaugušajam ir joprojām mulsinoši?
Pret garīdznieku ir jāizturas ar cieņu, bet kā pret ikvienu citu cilvēku, Jo esam tādi paši kā visi pārējie un ordinācijas sakraments mūs nepadara pārākus par citiem. Tieši otrādi. Atceros vārdus, ko man teica mūžībā aizgājušais tēvs A. Smelters: "Ilmār, tev ir jābūt kā baznīcas paklājam, lai citi pa to ērti varētu ienākt dievnamā."
10)Vai priesteris arī ir cilvēks :)
Jā.
Kā veikt mūža grēksūdzi?
AtbildētDzēst