Jautājumi un atbildes - Bībele, kristīgais radio, lāsti, svētītās lietas, piektdienas gaļa

Kā cilvēkam ir jāizturas, ja viņam sejā skatoties, kāds viņu nolād- esi nolādēts, vai- štob ti zdoh!? Ko katolim uz to atbildēt? Teikt, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj, un par to pavisam neuztraukties (paļaujoties uz Dieva žēlsirdību), vai tomēr aizdomāties, ņemt vērā?

Vai Dievs nosaka lāsta iedarbību? Kā lādētājs var “atcelt” (un vai var) savu lāstu? Un ko darīt cietušajam? Ņemsim sliktāko variantu, nolādētais ir nāvīgā grēkā?

Viens priesteris man teica, ka cilvēks, kurš nolādēja citu, to varēja pateikt tikai dusmās ("paspruka ārā"), bet vēlāk (kad nāk “pie prāta") ļoti nožēlot- tādā veidā, tas neieskaitīsies.

Nu nevar tak būt tā, ka jucis prātā vai piedzēries visus lādē pa labi, pa kreisi, bet citiem jācieš! Jābūt tak kādai taisnībai. Tad kā tas īsti ir? 

Liels paldies par jautājumu! Tas cilvēks, kurš ir kristīts, regulāri pieņem svētos Sakramentus, iet uz Baznīcu, lūdzas, lieto sakramentālijas – svētīto ūdeni, sveces un citus svētītos priekšmetus, tam nekādi lāsti neko nevar izdarīt. Jautājums paliek – vai mēs tam visam pievēršam uzmanību un ļaujam ļaunumam ienākt mūsos. Jēzus ir uzvarējis sātanu un līdz ar to ļaunajam vairs nav vara pār mums. Mums vajag tam ticēt un arī dzīvot pēc šī ticības patiesībām. Ja arī dažreiz jūtam, ka varētu būt kaut kāda ietekme no cilvēkiem, kuri mums vēl ļaunu, mūsu uzdevums ir sekot Jēzus vārdiem: „Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” (Mateja 5,44). Mīlestība uzvar naidu un ļaunumu. Lietosim visus garīgos līdzekļus, lūgsim un mīlēsim.

Kas skan Kristīgajā Radio. Un ko no tā visa katolim klausīties?

Kristīgajā radio skan kristīgā vēsts, ko pauž Tālivaldis Tālbergs kā privātpersona. Šis radio ir viņa privātais projekts un arī atspoguļo viņa privāto viedokli, ko viņš dažkārt cenšas uzspiest gan klausītajiem, gan arī viesiem, kuri pie viņa viesojas. Šim radio ir mazs sakars ar Romas Katoļu Baznīcu Latvijā un cik zinu arī ar citām vadošajām konfesijām Latvijā.

Par Bībeli:

Kāda tulkojuma Bībeli pats lasat latviski un kādu iesakat citiem. Kas ar jauno tulkojumu, labs vai tomēr pieturēties pie vecā?

Es lasu ļoti dažādus tulkojumus gan latviski gan daudzās citās valodās. Jauno Derību dažreiz salīdzinu ar grieķu valodas tekstu. Uzskatu, ka privāti ikviens var lasīt jebkuru tulkojumu un ir pat ieteicams salīdzināt dažādus Bībeles tulkojumus. Jaunais Latvijas Bībeles Biedrības tulkojums ir ļoti labs, šī tulkojuma izstrādāšanā kopsadarbojās dažādu konfesisju, arī katoļu labākie egzegēti, jeb Bībeles pētnieki. Tomēr arī šajā tulkojumā atradu dažas vietas, kuras nesaskan ar grieķu tekstu, līdz ar to var teikt, ka ikviens tulkojums, kā cilvēku roku darbs nevar būt pilnīgs. Bībeles tulkojumi nav jāskata konfesionālā griezumā, bet gan raugoties no profesionālā viedokļa – cik lielā mērā šis tulkojums izsaka senebreju vai sengrieku „oriģināltekstā” ietverto domu.

Vai ir jēga atturēties no gaļas piektdien, ja cilvēks ir nāvīgā grēkā? Ko tas cilvēkam dotu? Jo nāvīgā nāvīga grēka stāvoklī mūsu garīgā attīstība apstājas, tātad gavēšana neieskaitās.

Un kāpēc piem. Īrijā, Baznīca nepieprasa (kā Latvijā) atturēties no gaļas piektdien? Tas ir suggested- ieteikts, bet ne pieprasīts (tev būs atturēties).

Cik runāju ar īriem, viņi nav pat dzirdējuši par 5 Baznīcas baušļiem. Kāpēc tāda atšķirība? Tā kā negodīgi, ja jau visi to dara, tad dara vienādi!

Vispirms jāatgādina, ka piektdienās mēs nevis gavējam, bet atturamies no gaļas ēdieniem, tādējādi pieminot Jēzus Kristus krusta nāvi un izvēloties šo dienu kā gandarīšanas un atteikšanās dienu. Katras vietajās Baznīcas bīskapu konferences kompetencē ietilpst arī noteikt, kādas ir šīs atturības prakses katrā noteiktā valstī. Latvijā sī prakse ir tāda, kādu mēs to lietojam. Citās valstīs tā ir citāda. Šeit ir svarīga arī mūsu paklausība Baznīcai un arī solidaritāte ar visu lokālo Baznīcu. Piektdienas gaļas atturība palīdz mums atcerēties par Kunga Jēzus Kristus krusta nāvi un palīdz sagatavoties svētdienai – Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņas dienai. Pieci Baznīcas baušļi ir visas Universālās Baznīcas noteikti un atrodami arī Katoliskās Baznīcas Katehismā.

Kādreiz esmu redzējis priesteri izlejam svētīto ūdeni mazā akā aiz altāra. Vai tādas akas ir ikvienā baznīcā? Kāda to nozīme? Vai viss notek zemē, vai tā aka ir noslēgta?

To sauc par sakrāriju, jeb speciālu noteci, lai svētīto ūdeni nelietu kanalizācijā, bet speciāli novadītu gar Baznīcas sienu tieši zemē. Par visām baznīcām nezinu, bet senajās baznīcās tādam vajadzētu būt. Jebkurā gadījumā, pat ja dievnamā tāda sakrārija nav, svētīto ūdeni izlejam kādā cienīgā vietā.

Cik ilgi ir derīgas svētītās lietas, vai tām ir tāds kā derīguma terminš (Sv. Agates maizīte, svētītis ūdens, svētītais krīts, Sv. Jāņa vīns)? Jo ar laiku substances paliek vecas.

Kāds man ir teicis, ja pudelītē, kurā ir palicis puse sv. ūdens, pielej tik pat daudz (ne vairāk par puis), tad ūdens paliek svētīts. Vai tā ir taisnība?

Svētītā slietas, jeb sakramentālijas ir derīgas tik ilgi, kamēr derīgs ir materiālais elements, kurš kalpo šai neredzamai svētībai. Kad matērija bojājas, sakramentālija zaudē savu nozīmi. Par pārējām darbībām nevaru neko pateikt, jo trūkst dokumentu, jeb norāžu, kas reglamentētu šādas darbības. Varbūt ka tādas ir, es nezinu. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai tās svētītās lietas, kuras ir nokalpojušas savu laiku mēs nevis izmestu miskastē vai kanalizācijā, bet gan vai nu cienīgi apraktu, izlietu vai sadedzinātu.