svētdiena, 2014. gada 12. oktobris

Konkurss - lasītajs jautā - sv. Mise, laulības un lasījumi

1) Tā ir brīnišķīga prakse, ka visa katoliskā Baznīca ik dienu ir vienota lūgšanās un domā par vienu tēmu, - noteikti šādām vienā vektorā, vienā virzienā vērstām lūgšanām, pārdomām, meditācijām ir sinerģisks spēks. Kas nosaka to, kādi ir lasījumi katrai dienai (piemēram, "Mieram tuvu" izvēlētie)? Turklāt, runājot ar draugiem, kas ir protestanti, konstatējām, ka arī luterāņu draudzēs svētdienas dievkalpojumā runāts par to pašu un lasīti tie paši fragmenti no Svētajiem Rakstiem. 

Katoliskā Baznīca visā pasaulē, sākot ar Vatikāna II koncilu (1962-1965) pabeidza ieviest vienotu Bībeles liturģisko lasījumu sistēmu. Šī sistēma ir vienota Romas ritā un svētdienas lasījumi aptver trīs gadu ciklu - A, B un C gadus. Darbadienu lasījumi aptver divu gadu ciklu. Citām konfesijām ir savi liturģiskie kalendāri. Var gadīties, ka kāds luterāņu garīdznieks izmanto mūsu liturģisko kalnedāru, kurš tiek pulbicēts "Mieram tuvu" grāmatiņā. 

2) Kuros gadījumos Sv. Mises sākumā priesteris aicina draudzi nožēlot grēkus ("Lai mēs varētu cienīgi piedalīties Sv. Mises Upurī, nožēlosim savus grēkus...", un draudze atbild ar "Es atzīstos Visvarenajam Dievam..."), un kuros ne? Kāpēc tā? Reizēm tā ļoti pietrūkst.

Svētās Mises sākumā ir paredzētas ļoti dažādas grēku nožēlas formas. Romas Misālē latviešu valodā ir publicētas trīs no tām, un ļoti žēl, ka Latvijā no šiem trim veidiem visbiežāk izmanto tikai vienu "Es atzīstos..." Savā laikā esmu par to jau rakstījis - http://www.kbvestnesis.lv/index.php/garigai-dzivei/17-teologija/1193-svetas-mises-liturgijas-skaistums
Svētdienās un lielos svētkos svētās Mises sākumā notiek ūdens svētīšana un "Asperges" rits, kurš arī norāda uz kristības avotu un aicina uz grēku nožēlu. Vēl arī citos gadījumos, piemēram svēto Misi svinot kopā ar Stundu liturģijas lūgšanām gandarīšanas rits tiek aizvietots ar psalmu lūgšanām. 

3) Ko darīt, ja iepriekš nekristīts cilvēks vēlas saņemt Kristības Sakramentu, tikt iestiprināts un turpmāk dzīvot kristīgu dzīvi, bet viņa vīrs / sieva (civillaulībā) nevēlas pieņemt kristīgo ticību un nepiekrīt laulībām Baznīcā?

Tā nav viegla situācija un katrs gadījums ir jāsakata individuāli. Šajā situācija ir vairāki varianti. Visradikālākais ir tāds, ka cilvēks, kurš dzīvo kopā ar šādu cilvēku no viņa šķiras, jo ir grūti vilkt jūgu kopā ar neticīgo (2 Kor 6,14). Baznīcas mācība nosaka - ja divi nekristīgi cilvēki ir noslēguši civillaulību, tad Baznīca šo laulību atzīst kā derīgu, kaut arī viņu saites nav sakramentālas. Tad kad nekristietis kļūst par kristieti, tad ir iespēja šo laulību "legalizēt", pat ja otra puse nevēlas nekādas saistības ar Baznīcu. Vēl ir iespējami citi varianti, tomēr lai pilnībā atbildētu uz šo jautājumu ir nepieciešama individuāla konsultācija ar garīdznieku, jo ir jāuzdod vēl papildus jautājumi, piem. par vēl iespējamām citām savienībam pirms tam, u.t.t.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru