sestdiena, 2014. gada 18. oktobris

Lasītajs jautā - priesteris atbild. Ieroču svētīšana, grēksūdze un slimnieku sakraments

Ziņās pamanīju, ka pareizticīgie pasvēta ieročus. . Vai katoļu priesteri ar šādu praksi piekopj? (Es saprotu karavīrus pasvēta,  jo viņi var nepārnākt un gribi vai neghribi karot, jāiet, jo ir pakļauti varai, bet ieročus, tas šķiet kaut kā " ne ar svētībām saistīts aparāts". http://www.delfi.lv/skats/zinas/pareizticigie-priesteri-sveta-ierocus-mocus-un-velesanu-kasti.d?id=45076004

Katoliskās Baznīcas Katehisms, attiecībā uz kādu lietu svētīšanu saka: "Svētības vienlaikus ir gan Dieva slavēšana Viņa darbu un Viņa dāvanu dēļ, gan Baznīcas aizlūgums par cilvēkiem, lai tie spētu lietot Dieva dāvanas saskaņā ar Evaņģēlija garu." (KBK 1678) Tātad svētīt var tikai tādas lietas, ar kurām mēs pagodinām Dievu. Dievs nevēlas, lai būtu kari, bet tie diemžēl notiek, jo cilvēks atrodas iekāres varā, līdz ar to šī nosliece uz grēku, kas izpaužas individuāli, pasaulē parādās arī globālā, sabiedriskā veidā, kā karš. Cilvēkam un arī konkrētai sabiedrībai, tautai ir tiesības sevi aizstāvēt pret netaisnīgu agresoru, tādēļ arī Baznīca  lūdzas par karavīriem. Armijā ir arī garīdznieki - kapelāni, kas palīdz karavīriem pildot grūtos dienasta pienākumus. Tomēr ieročus un kaujas tehniku, ar ko tieši tiek nogalināti cilvēki Baznīca nesvēta, tāpat kā nesvēta alkohola veikalus, azartspēļu automātus, naktsklubus, u.t.t. Parasti svēta tādas vietas un lietas, ar kurām cilvēks vairo Dieva godu un dara labu sabiedrībai. Tās vietas un lietas, kuru lietošana var nest lielu ļaunumu indivīdam un sabiedrībai Baznīca nesvēta, kaut arī ikdienā ir ļoti grūti novilkt robežu šajās situācijās. Man ir bijušas situācijas, kurās esmu svētījis dažādas lietas, kuras svētīšanas brīdī netika izmantotas ļauniem nolūkiem, tomēr pēc tam es noskaidroju, ka vēlāk ar šīm lietām tika darīts pretējais. Tur nu es neko nevaru darīt, jo katrs mēs paši atbildēsim Dieva priekšā par savu rīcību. 

Man ir bail lidot, jo tajā saskatu nāves draudus :). Saprotu, ka cilvēkam, kurš domā, ka mirs svarīgi saņemt grēksūdzes saktamentu. Un pirms lidojumiem tas ir ieteicams, ja nu nākas krist...  Un otrs jautājums par slimnieku sakramentu. Kad to var pieņemt? tad kad es esmu nāvīgi slims? Vai arī tad, kad ir izredzes no slimības izķepuroties? Kā to var saņemt?  

Lai nebūtu problēmu šajā jautājumā, iesaku iet pie grēksūdzes bieži, lai visu laiku atrastos svētdarošās žēlastības stāvoklī, un tad vairs nebūs jābaidās. :) Slimnieku sakramentu var saņemt cilvēks, ja viņš atrodas nāves briesmās, pirms nāves tuvošanās vai arī pirms smagas operācijas, kurā draud nāves briesmas. Vecāks cilvēks par 60 gadiem slimnieku sakramentu var saņemt arī reizi gadā, parasti to dala 11.februārī, bet var arī citā laikā. 

Kā tiek izlemts tas, kurā vietā tiks celta baznīca?  Vārdsakot kas pieņem lēmumu un kā? Tiek veikts pētījums, aptauja, rēķināts, cik baznīcu ir uz kvadrātkilometru, cik baznīcu uz iedzīvotājiem. un tamlīdzīgi?


Baznīca, kā redzama ēka tiek celta tur, kur ir sapulcējusies pietiekami liela "dzīvā Baznīca" - cilvēki. Par dievnama celtniecību lemj diecēzes bīskaps, konsultējoties ar pārējiem garīdzniekiem un raugoties no reālām finansiālajām iespējām. Mērķis ir lai cilvēki varētu piedalīties svētajā Misē nepārvarot ļoti lielu attālumu. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru