sestdiena, 2014. gada 18. oktobris

Mīlam grēcinieku, nemīlot grēku!

Citāts no Vatikāna II koncila konstitūcijas "Gaudium et spes", 28

Cieņa un mīlestība pienākas arī tiem, kas sociālos, politiskos un pat reliģiskos jautājumos domā un rīkojas citādi nekā mēs. Jo dziļāk mēs labvēlības un mīlestības garā izpratīsim viņu mentalitāti, jo vieglāk mums būs uzsākt dialogu ar viņiem.
Protams, šī mīlestība un labvēlība nekādā ziņā nedrīkst mūs padarīt vienaldzīgus pret patiesību un pret labo. Tieši mīlestība skubina Kristus mācekļus sludināt atpestījošo patiesību visiem cilvēkiem. Tomēr jāatšķir maldi, kas vienmēr ir atmetami, no cilvēka, kas maldās, jo viņš saglabā savu personas cieņu pat tad, kad viņam ir aplami vai nepilnīgi reliģiskie priekšstati[1]. Vienīgi Dievs ir tiesnesis un siržu zinātājs, tādēļ Viņš mums aizliedz spriest tiesu par cita iekšējo vainu.[2]
Kristus mācība prasa, lai mēs piedotu pārestības[3], un attiecina mīlestības bausli, kas ir Jaunais Likums, arī uz ienaidniekiem: „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku! Bet Es jums saku: Mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā un godu laupa” (Mt 5, 43-44).



[1] Sal. Jānis XIII, Enc. Pacem in terris: AAS 55 (1963), 299.-300. lpp.
[2] Sal. Lk 6, 37-38; Mt 7, 1-2; Rom 2, 1-11; 14, 10-12.
[3] Sal. Mt 5, 45-47.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru