otrdiena, 2014. gada 14. oktobris

Skaidrojums par Latvijas medijos publicēto ziņu par to, ka it kā „Vatikāns atbalsta viendzimuma partnerattiecības”

Ņemot vērā pavisam nesen, Latvijas medijos sacelto ažiotāžu, saizstībā ar Vatikāna nostājas maiņu homoseksuālu pāru partnerattiecību regulācijas jautājumos un daudzu katoļticīgo satraukumu šajā jautājumā, nolēmu sniegt savu personīgo komentāru. Bieži vien rodas priekšstats, ka Romas Katoļu Baznīcā, kāda bīskapa vai kardināla privāti vai publiski paustais viedoklis par vienu vai otru jautājumu jau ir visas Baznīcas, vēl vairāk Vatikāna oficiālais viedoklis. Un šeit sākas problēmas, kas robežojas ar meliem vai ideoloģiju. Vispirms ir jāpaskaidro, ka Baznīcas mācība sevī ietver dažādus „svarīguma līmeņus” un ne viss, ko izsaka kāds atsevišķs teologs vai garīdznieks ir visa Baznīcas mācība. Vissvarīgakais ticības un morāles avots Baznīcā ir Bībele un Tradīcija, ar to saprotot mācību, ko vairāk kā 2000 gadus ir mācījuši pāvesti un bīskapi visi kopā. Līdz ar to Baznīcas mācība precīzi atspoguļo nemainīgo Jēzus Kristus gribu, ko Viņš ir tālāknodevis savā Baznīcā. Un tikai visa Baznīca kopā – pāvests kopā ar bīskapiem var noteikt kam Baznīca tic un ko tā māca. Visaugstākais „likumdevējs” Romas Katoļu Baznīcā ir pāvests, bet arī viņš nemaldīgus paziņojumus var izteikt tikai tad, ja tos pasludina svinīgā veidā, nepārprotami norādot, ka tas, ko viņš pasludina ir nemaldīgs. Nākamais svarīgais Baznīcas mācības pasludināšanais veids ir Ekumēniskais Koncils. Pēdējais notika no 1962-1965 gadam Vatikānā un tika saukts par Vatikāna II koncilu. Šīs sanāksmes laikā tika vēlreiz no jauna apstiprināta un precizēta Baznīcas mācība, mēģinot to izteikt mūsdienu cilvēkam saprotamā valodā. Kopā tika pieņemti 16 dekrēti un pēc 30 gadiem tika sintētiski apkopoti izdevumā, ko tagad pazīstam kā Katoliskās Baznīcas Katehisms (Internetā latviešu valodā atrodams www.catholic.lv/katehisms) . Līdz ar to, šobrīd Baznīcā pastāv normatīvi dokumenti, kurus nevar mainīt ne atsevišķi ticīgie, teologi, bīskapi un pat pāvests, jo arī pāvests nav saimnieks pār šo mācību, bet tikai tās kalps.

Atgriežoties pie homoseksualitātes problēmas. Latvijas medijos čakli tika pārpublicēts Bīskapu Sinodes Romā sekretāra monsinjora Bruno Fortes viedoklis. Sinode notiek Romā no 5-19.oktobrim. Uzskatīt, ka šīs Sinodes, kurā piedalās vairāk kā 200 bīskapu kopā ar pāvestu sekretāra viedoklis ir galējs, ir absurdi un muļķīgi. Šobrīd notiek sinodes dokumenta sākuma versijas apspriešana un gala dokuments var pilnībā atšķirties no tā sākotnējās versijas. Sinodē uzstājas dažādi bīskapi ar dažādiem viedokļiem. Ir bīskapi, kuri pārstāv Āfrikas kontinentu, kur par homoseksualitāti cilveki tiek likti cietumā. Ir dažādas situācijas. Baznīca ir atvērta un uzklausa ikvienu. Savukārt Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičš, intervijā Vatikāna Radio ir norādijis, ka gan viņš, gan vēl daudzi citi bīskapi nepiekrīt Sinodes dokumenta sākotnējai versijai (http://gosc.pl/doc/2199626.Abp-Stankiewicz-krytycznie-o-dokumencie-synodu). Arī Polijas bīskapi ir ļoti skeptiski šajā jautājumā un pieturās pie tradicionālajiem Baznīcas uzskatiem. 
Es ļoti cienu Latvijas medijus un viņu pārstāvjus. Laikā, kad kalpoju Rīgas svētā Jēkaba katedrālē man izveidojās ļoti cieša un laba sadarbība ar daudziem Latvijas žurnālistiem. Tomēr mani mulsina šāda dzīšanās pēc lētas popularitātes, bez lielakās piepūles, nefiltrējot vienkārši iztulkojot no svešvalodas nepārbaudītas ziņas. Būtu labi, ja žurnālisti arī Latvijā, pirms rakstīt par Katoļu Baznīcas lietām uzklausītu arī pašas Baznīcas viedokli, ielūkojoties šādās lapās www.vatican.va, www.news.va, www.radiovaticana.org, vai arī sazinoties ar RKBL Informācijs centru šeit par Rīgā. 
Noslēgumā vēl vēlos citēt Katoliskās Baznīcas Katehismu, norādot, kāda tad ir Baznīcas oficiālā mācība, saistībā ar homoseksualitāti: 

Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota. Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību, vienmēr sludinājusi, ka "homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību". Tās ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām. 

Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Viņi tiek aicināti izpildīt savā dzīvē Dieva gribu un, ja viņi ir kristieši, pievienot Pestītāja upurim uz krusta grūtības, ar kurām tiem nākas sastapties savā dzīvē. 

Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību. Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm - ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību - šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai. 

Katoliskās Baznīcas Katehisms 2357-2359 (www.catholic.lv/katehisms)

Ļubļinas Katoļu Universitātes teoloģijs doktorants, priesteris Ilmārs Tolstovs, Mag. Theol.

2 komentāri:

  1. Šoreiz laikam gan Latvijas mēdiji nav galvenie vainīgie.
    Fatimas Dievmāte, lūdz par Baznīcu!

    AtbildētDzēst
  2. 31 Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: "Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi,
    32 un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus."
    Jāņa ev. 8:31,32

    AtbildētDzēst