pirmdiena, 2014. gada 15. decembris

Adventa pārdomas: pirmdiena, 15.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 23-27)

Un kad Viņš iegāja svētnīcā, tad, Viņam mācot, augstie priesteri un tautas vecākie pienāca pie Viņa un jautāja: Kā varā Tu to dari? Un kas Tev deva tādu varu? Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Es arī jautāšu jums vienu vārdu un, ja jūs man atbildēsiet, tad es jums sacīšu, kā varā es to daru. No kurienes bija Jāņa kristība – no debesīm vai no cilvēkiem? Bet viņi apspriedās savā starpā un sacīja: Ja mēs teiksim: no debesīm, Viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt? Bet ja mēs sacīsim: no cilvēkiem, tad mums jābīstas no ļaudīm, jo visi viņu tur par pravieti. Un viņi atbildēja Jēzum un sacīja: Mēs nezinām. Tad Viņš tiem atbildēja: Arī es jums neteikšu, kā varā es to daru. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu Jēzum? Dzīvot patiesībā un bez konformismiem. Tikko Jēzus ir „izmetis” no svētnīcas tirgotājus un dziedinājis aklos un klibos. Kontemplēšu Kungu, kurš attīra, dziedina un sludina spēkā. Vārds ir tas, kas dziedina un visu atjauno. Vai es ļauju Jēzum mani dziedināt un atjaunot caur Savu Vārdu? Varu uzlūkot Farizejus un augstpriesterus. It kā izglītoti ļaudis, labi zin Dieva Likumu, tomēr prāts, zināšanas pašas mūs neglābj. Varam daudz zināt par Jēzu, bet svarīga ir sirds. Vai man ir bērna sirds? Jēzus vēlas aizsniegt klausītāju sirdis. Bet tās joprojām paliek aukstas un noslēgtas. Vai manā dzīvē vārdi saskan ar darbiem? Varu tuvoties Jēzum un lūgt, lai Viņš atklāj manas iekšienes, manas dvēseles patieso stāvokli. Negribu būt tikai kristīga, ārēja fasāde.

5 komentāri:

  1. Ņemot vērā, ka mēs visi esam Ādama un personisko grēku dziļi sarētoti, akla paļaušanās uz "sirdi" bieži vien izraisa lielu postu. Cilvēks par "sirdi" nereti mēdz saukt savas iedomas. Vērtīga ir tikai tāda sirds, kuru apgaismo Dieva Likumu zinošs prāts.
    Rīkojoties saskaņā ar "sirdi", cilvēki ir izdarījuši ļoti smagus grēkus. Kādreiz padomju literatūrā lasīju frāzi "čekistiem bija karstas sirdis". Tāpat tam islāmistam, kurš šobrīd Austrālijā ir sagrābis ķīlniekus, noteikti ir dedzīga "sirds".
    Mani dziļi aizvaino, ka mūsdienās no Baznīcas pārstāvju puses nepārtraukti tiek vicināts "farizejisma" bomis, piekarinot Rakstu mācītāja birku ikvienam, kurš vēlas saglabāt skaidru sistemātisku domāšanu apkārt valdošajā haosā. Nemūžam nepiekritīšu, ka Baznīcas izcilie teologi (pirmām kārtām sholastiķi ar Akvīnas Tomu priekšgalā) bija farizeji un "augstpriesteri"!
    Haoss un iracionālisms cilvēkiem nekad nav atnesis laimi (un nekad neatnesīs).
    Jēzus Kristus ir Logoss, nevis Haoss.

    AtbildētDzēst
  2. Patiesībā, mūsdienu Rietumu Baznīca ir pilna ar liberālajiem farizejiem (liberality - augstsirdība), kas ikvienam, kas uzdrošinās bikli pieminēt baušļus un katehismu, uzreiz piekarina fundamentālisma birku. Tai pašā laikā neviens slikts vārds neizskan par asinīs slīkstošo islamu, kas ir klasiska Likuma (šinī gadījumā šariata) reliģija. Arī homoseksuālismu, izrādās, pat Svētajam Tēvam neesot tiesību nosodīt.
    Īsi sakot, teoloģija ir likvidēta, grēka jēdziens atmiris un pēdējais smagais grēks, kas vēl ir aktuāls, ir "ideoloģisko kristiešu" turēšanās pie tūkstošgadīgās katolicisma mācības - "bauslības".

    AtbildētDzēst
  3. Jums ir tendence pārspīlēt un trūkst holistiskā skatījuma uz teoloģiju un maģistēriju. Iesaku palasīt svētīgā kardināla Ņūmena darbus par dogmu un Tradīcijas attīstību. Ļoti vērtīga lasāmviela

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Benedikts 16.-tais savā grāmatā "Wahrheit. Werte. Macht" izsakās, ka kardināls Ņūmens savā teoloģijā viennozīmīgi uzsver Patiesā primātu pār Labo. Man nav nekāda pamata domāt, ka pāvests maldās.
      Dogmu attīstība, protams, nav nekas slikts. Tomēr traģēdija ir tajā, ka mūsdienās notiek nevis Patiesības izpratnes padziļināšana, bet visa katoliskā mantojuma noliegšana un aizmiršana.

      Dzēst