ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 6-8.19-28)
Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par Gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu.
Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās, neliedzās un apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elijs?” Viņš sacīja: “Neesmu.” “Vai tu esi pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.”
Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats saki par sevi?” Viņš teica: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: dariet taisnu Kunga ceļu – kā pravietis Isajs ir sacījis.”
Bet atsūtītie bija no farizeju vidus. Un tie viņam jautāja, sacīdami: “Kādēļ tad tu kristī, ja neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis?”
Jānis viņiem atbildēja, sacīdams: “Es kristīju ar ūdeni, bet jūsu vidū stāv Tas, kuru jūs nepazīstat un kurš nāks pēc manis, un kuram es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpes siksnu.”
Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu no Jēzus? Vēl lielākas slāpes pēc Viņa. Varam iedomāties sv. Jāni Kristītāju, kā vienkāršu un nabadzīgu vīru. Raugoties uz viņu, mēs varam saprast, ka Dievs var darīt lielas lietas arī caur mūsu nabadzību un „necilību”. Savā sirdī varu atcerēties tās personas, kuras manā dzīvē bija kā tādi „Jāņi Kristītāji”. Varu tagad Dievam pateikties par šīm personām. Varam apbrīnot svētā Jāņa Kristītāja pazemību. Varam kopā ar Jāni Kristītāju pajautāt: „Ko Tu, Jēzu saki pats par Sevi?” Bet caur to varu pajautāt arī pats sev: „Bet kāds es esmu Dieva acīs?” Kas ir manas identitātes pamatā?” Vai es ticu, ka esmu savā vietā? Vienmēr man liekas, ka visur ir labi, kur manis nav. Bet vai tā tiešām ir? Varbūt es visu laiku dzīvoju ilūzijās? Pat ja mana dzīve līdzinās „saucēja balsij tuksnesī”, tomēr arī šai balsij ir vērtība. Esmu vērtīgs Dieva acīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru