Lasu
62. psalmu (dziedam to arī korī) - "Tik pie Dieva es rodu mieru", un
tur ir rindas "Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu to
dzirdējis". Kā to saprast?
Uzreiz jāsaka, ka būtu labi, ja mēs
citētu visu šo psalma pantu, kurš noslēdzas tā: „Vienu reizi ir runājis Dievs,
un divas reizes esmu to dzirdējis: Dievs ir Visvarens.” Bieži vien, izraujot no
konteksta kādu Bībeles izteikumu, ir ļoti grūti redzēt visu kopskatu. Kā uzsver
Bībeles komentētāji, tad tieši šis psalms no visas psalmu grāmatas vislabāk
norāda uz pilnīgu uzticību, padevību Dievam. Tieši 12 un 13 pantā visnoteiktāk
tiek parādīta Dieva spēcīgā un nemainīgā mīlestība (hesed) uz cilvēku. Kad Dievs kaut ko vienreiz pasaka, Viņam nevajag
atkārtot. Dievs savu lēmumu nemaina. Esot Baznīcā, mēs zinām, ka Dievs visu ir
izteicis savā Vienīgajā Vārdā – Jēzū Kristū.
Savā
Twitter kontā aicināt, lai laji nāk palīgā evaņģelizācijas darbā. Ko konkrēti
laji var darīt?
Pēc savas dabas Baznīca ir misionāra, jo
Baznīca ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa, un Jēzus Kristus ir sūtīts „misijā” no
Tēva, lai atklātu patiesību gan par Dievu, gan par cilvēkiem. Ja mēs, caur
kristību un iestiprināšanu esam iekļauti Baznīcā, līdz ar to, mums, kā Baznīcas
dzīvajiem locekļiem ir absolūts pienākums būt misionāriem un evaņģelizatoriem
tajās vidēs, kurās dzīvojam. Vispirms jau ar svētas dzīves piemēru un ja iespējams,
arī ar konkrētiem vārdiem un darbiem. Kā tas konkrēti izpaudīsies, tas ir
atkarīgs gan no tām dāvanām, ko Dievs mums katram ir devis, gan no mūsu
atvērtības, šīs dāvanas likt lietā Dieva un Baznīcas labumam, kā arī atvērtības
sadarbībai ar Dievu.
Vai
atdot 10 tiesu no saviem ienākumiem mūsdienās nav par daudz? Vai tas ir vēl
aktuāli?
10 tiesas jautājums ir Vecās Derības princips, kurš
nav atcelts, tomēr uz to jāskatās Jaunās Derības perspektīvā. Par šo jautājumu
nedaudz esmu runājis šajā rakstā: http://kalpotajs.blogspot.com/2013/07/kur-baznica-nem-naudu.html
Vai
es un citi vienkāršie cilvēki, kas nav saņēmušo priesterības sakramentu var
otram piedot grēkus, ja šis cilvēks prasa. Piemēram, cilvēkam mirstot tāds ir
arī lūgums: piedot man grēkus!
Tikai Dievs var piedot grēkus. Tieši tādēļ Dievs
sūtīja pasualē savu Dēlu Jēzu, lai mēs tiktu atpestīti, atbrīvoti no grēka
varas. Mēs, cilvēki varam un mums vajag izlīgt vienam ar otru un protams, arī
ar Dievu. Jēzus vēlas, lai pirms dodamies pie altāra, izlīgstam savā starpā.
Arī pirms grēksūdzes, kad dodamies pie priestera, ir nepieciešama savstarpējā
izlīdzināšanās. Tomēr mēs skaidri izšķiram – Dievs piedod grēkus, priesteris
grēksūdzes sakramentā šo piedošanu apstiprina un izlīdzina ar Baznīcu, jo katrs
smags grēks mūs ikvienu „savā veidā izslēdz no Baznīcas”. Priesteris pārstāv
Baznīcas kopienu un kopienas vārdā dāvā grēku piedošanu. Līdz pat VI -X
gadsimtam visā Baznīcā bija prakse, kad grēcinieks savus grēkus sūdzēja visai
draudzi, un pēc tam garīdznieks, draudzes vārdā uzlika kādu gandarījumu,
piemēram 10 gadus smaga darba un pēc gandarījuma veikšanas cilvēks atkal
atgriezās draudzē un priesteris, kopienas vārdā viņam piedeva. Dievs piedod
grēkus, bet Viņš ir vēlējies šo piedošanu saistīt ar Baznīcu, kā Viņa Miesu. Jēzus
saka: „Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit,
tiem tie paliks." (Jņ 20,23)
Ir svarīgi izlīgt un piedot viens otram. Tomēr
savstarpējā piedošana un izlīgšana nenozīmē, ka mums nevajag iet pie
grēksūdzes, jo varu piedot grēkus Dieva un Baznīcas vārdā Jēzus Kristus ir
deleģējis tikai apustuļiem un viņu pēctečiem – bīskapiem. Bīskapi šo varu tālāk
deleģē saviem tuvākajiem palīgiem – priesteriem. Diakoni, pat ja saņem ordinācijas sakramentu, nevar dāvāt
grēku piedošanu.
Vai
grēksūdze ir tas pats kas eksorcisms? Kā atšķiras grēksūdze no
eksorcisma?
Grēksūdze nav eksorcisms, kaut arī grēksūdzē cilvēks
tiek atbrīvots no grēka, līdz ar to no ļaunā gara ietekmes un varas. Baznīcā
izdala lielo un mazo eksorcismu. Lielo eksorcismu var veikt tikai bīskaps vai
arī garīdznieks, kuram bīskaps šo varu ir deleģējis. Lielo eksorcismu veic
tikai īpašos gadījumos, kad ir notikusi tieša ļaunā gara apsēstība. Šādi
gadījumi ir ļoti reti. Mazo eksorcismu var veikt jebkurš priesteris un arī
lajs, tomēr ne individuāli, bet saistībā ar Baznīcas kopienu. Parasti mazo
eksorcismu veic kopienās, lūgšanu grupās, arī katehēti pār katehumēniem, kā to
paredz pieaugušo kristību rituāls. Jebkurā gadījumā, ja lūgšanu grupās,
kopienās vai individuāli rodas aizdomas par apsēstību ir nepieciešams
nekavējoties sazināties ar kompetentu garīdznieku. Viņš tālāk zinās, kā
rīkoties. Pašiem, uz savu galvu nevajadzētu veikt nekādas darbības. Ir ļoti
daudzi gadījumi, kad eksorcismi tiek jaukti ar psihiskām saslimšanām, tādēl gandrīz
visi eksorcisti savā kalpošanā ļoti cieši sadarbojas ar profesionāļiem
psiholoģijas un psihiatrijas jomā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru