Jautājumi priesterim:evaņģelizācija, 10 tiesa, grēku piedošana, eksorcisms

Lasu 62. psalmu (dziedam to arī korī) - "Tik pie Dieva es rodu mieru", un tur ir rindas "Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu to dzirdējis". Kā to saprast? 

Uzreiz jāsaka, ka būtu labi, ja mēs citētu visu šo psalma pantu, kurš noslēdzas tā: „Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu to dzirdējis: Dievs ir Visvarens.” Bieži vien, izraujot no konteksta kādu Bībeles izteikumu, ir ļoti grūti redzēt visu kopskatu. Kā uzsver Bībeles komentētāji, tad tieši šis psalms no visas psalmu grāmatas vislabāk norāda uz pilnīgu uzticību, padevību Dievam. Tieši 12 un 13 pantā visnoteiktāk tiek parādīta Dieva spēcīgā un nemainīgā mīlestība (hesed) uz cilvēku. Kad Dievs kaut ko vienreiz pasaka, Viņam nevajag atkārtot. Dievs savu lēmumu nemaina. Esot Baznīcā, mēs zinām, ka Dievs visu ir izteicis savā Vienīgajā Vārdā – Jēzū Kristū.

Savā Twitter kontā aicināt, lai laji nāk palīgā evaņģelizācijas darbā. Ko konkrēti laji var darīt?

Pēc savas dabas Baznīca ir misionāra, jo Baznīca ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa, un Jēzus Kristus ir sūtīts „misijā” no Tēva, lai atklātu patiesību gan par Dievu, gan par cilvēkiem. Ja mēs, caur kristību un iestiprināšanu esam iekļauti Baznīcā, līdz ar to, mums, kā Baznīcas dzīvajiem locekļiem ir absolūts pienākums būt misionāriem un evaņģelizatoriem tajās vidēs, kurās dzīvojam. Vispirms jau ar svētas dzīves piemēru un ja iespējams, arī ar konkrētiem vārdiem un darbiem. Kā tas konkrēti izpaudīsies, tas ir atkarīgs gan no tām dāvanām, ko Dievs mums katram ir devis, gan no mūsu atvērtības, šīs dāvanas likt lietā Dieva un Baznīcas labumam, kā arī atvērtības sadarbībai ar Dievu.  

Vai atdot 10 tiesu no saviem ienākumiem mūsdienās nav par daudz? Vai tas ir vēl aktuāli? 

10 tiesas jautājums ir Vecās Derības princips, kurš nav atcelts, tomēr uz to jāskatās Jaunās Derības perspektīvā. Par šo jautājumu nedaudz esmu runājis šajā rakstā: http://kalpotajs.blogspot.com/2013/07/kur-baznica-nem-naudu.html

Vai es un citi vienkāršie cilvēki, kas nav saņēmušo priesterības sakramentu var otram piedot grēkus, ja šis cilvēks prasa. Piemēram, cilvēkam mirstot tāds ir arī lūgums: piedot man grēkus! 

Tikai Dievs var piedot grēkus. Tieši tādēļ Dievs sūtīja pasualē savu Dēlu Jēzu, lai mēs tiktu atpestīti, atbrīvoti no grēka varas. Mēs, cilvēki varam un mums vajag izlīgt vienam ar otru un protams, arī ar Dievu. Jēzus vēlas, lai pirms dodamies pie altāra, izlīgstam savā starpā. Arī pirms grēksūdzes, kad dodamies pie priestera, ir nepieciešama savstarpējā izlīdzināšanās. Tomēr mēs skaidri izšķiram – Dievs piedod grēkus, priesteris grēksūdzes sakramentā šo piedošanu apstiprina un izlīdzina ar Baznīcu, jo katrs smags grēks mūs ikvienu „savā veidā izslēdz no Baznīcas”. Priesteris pārstāv Baznīcas kopienu un kopienas vārdā dāvā grēku piedošanu. Līdz pat VI -X gadsimtam visā Baznīcā bija prakse, kad grēcinieks savus grēkus sūdzēja visai draudzi, un pēc tam garīdznieks, draudzes vārdā uzlika kādu gandarījumu, piemēram 10 gadus smaga darba un pēc gandarījuma veikšanas cilvēks atkal atgriezās draudzē un priesteris, kopienas vārdā viņam piedeva. Dievs piedod grēkus, bet Viņš ir vēlējies šo piedošanu saistīt ar Baznīcu, kā Viņa Miesu. Jēzus saka: „Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks." (Jņ 20,23)

Ir svarīgi izlīgt un piedot viens otram. Tomēr savstarpējā piedošana un izlīgšana nenozīmē, ka mums nevajag iet pie grēksūdzes, jo varu piedot grēkus Dieva un Baznīcas vārdā Jēzus Kristus ir deleģējis tikai apustuļiem un viņu pēctečiem – bīskapiem. Bīskapi šo varu tālāk deleģē saviem tuvākajiem palīgiem – priesteriem. Diakoni, pat  ja saņem ordinācijas sakramentu, nevar dāvāt grēku piedošanu.

Vai grēksūdze ir tas pats kas eksorcisms? Kā atšķiras grēksūdze no eksorcisma? 

Grēksūdze nav eksorcisms, kaut arī grēksūdzē cilvēks tiek atbrīvots no grēka, līdz ar to no ļaunā gara ietekmes un varas. Baznīcā izdala lielo un mazo eksorcismu. Lielo eksorcismu var veikt tikai bīskaps vai arī garīdznieks, kuram bīskaps šo varu ir deleģējis. Lielo eksorcismu veic tikai īpašos gadījumos, kad ir notikusi tieša ļaunā gara apsēstība. Šādi gadījumi ir ļoti reti. Mazo eksorcismu var veikt jebkurš priesteris un arī lajs, tomēr ne individuāli, bet saistībā ar Baznīcas kopienu. Parasti mazo eksorcismu veic kopienās, lūgšanu grupās, arī katehēti pār katehumēniem, kā to paredz pieaugušo kristību rituāls. Jebkurā gadījumā, ja lūgšanu grupās, kopienās vai individuāli rodas aizdomas par apsēstību ir nepieciešams nekavējoties sazināties ar kompetentu garīdznieku. Viņš tālāk zinās, kā rīkoties. Pašiem, uz savu galvu nevajadzētu veikt nekādas darbības. Ir ļoti daudzi gadījumi, kad eksorcismi tiek jaukti ar psihiskām saslimšanām, tādēl gandrīz visi eksorcisti savā kalpošanā ļoti cieši sadarbojas ar profesionāļiem psiholoģijas un psihiatrijas jomā.