piektdiena, 2015. gada 6. februāris

Lasītāju jautājumi

1.Mozus gr., 32 nodaļa
23 Un tai pašā naktī viņš piecēlās, paņēma abas savas sievas un abas savas kalpones, un savus vienpadsmit dēlus un cēlās pāri Jabokas upes braslam.
24 Tad viņš ņēma tos un pārveda pāri upei, tāpat visu, kas tam pašam piederēja.
25 Bet Jēkabs palika viens pats, un kāds ar viņu cīnījās līdz rīta ausmai.
26 Kad tas redzēja, ka nespēj viņu pieveikt, tas aizskāra viņa ciskas kaulu, tā ka Jēkaba ciskas kauls izgriezās, cīnoties ar viņu.
27 Un tas teica: "Atlaid mani, jo rīts sāk aust." Bet Jēkabs teica: "Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi."
28 Un tas vaicāja: "Kā tevi sauc?" Viņš atbildēja: "Jēkabs."
29 Bet tas viņam sacīja: "Tavs vārds turpmāk nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis."
30 Un Jēkabs jautāja un sacīja: "Pasaki jel savu vārdu!" Bet tas sacīja: "Kādēļ tu man prasi manu vārdu?" Un Viņš to tur svētīja.
31 Un Jēkabs nosauca to vietu par Pniēlu, jo: "Es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā un esmu izglābis savu dzīvību."
32 Un saule lēca, kad viņš Pniēlai gāja garām, bet viņš kliboja savas gūžas dēļ.
33 Tāpēc Israēla bērni līdz šai dienai neēd gūžas dzīslu, kas iet pār ciskas locītavu, jo Jēkabam bija skarta gūžas dzīsla. 
Kā gan cilvēks var pieveikt visvareno Dievu? Un kāpēc lai Dievs vēlētos cīnīties ar cilvēku? Kādu gudrību Dievs vēlas mums dot šai stāstā- darīt visu, lai cīnītos ar Viņu un mēģināt Viņu uzvarēt?

Liels paldies par jautājumu. Aplūkosim, ko saka Bībeles komentārs. Vispirms komentāru autori saka, ka viss fragments ir jāskata kopumā, 32.nodaļa no 23-33.pantam. Šajā teksta materiālā mēs varam atrast trīs svarīgas etimoloģiskas norādes: tiek izskaidrota Izraēla vārda nozīme (29.pantā), konkrētai vietai tiek dots vārds Pniēla (31) un redzam norādi uz gūžas cīpslas nelietošanu uzturā (33). Cīņa ar noslēpumainu „vīru” joprojām paliek noslēpumaina, jo nav zināms, kurš šajā cīņā uzvarēja. Šī rakstu vieta ir it kā pretēja tam, jo Jēkabs izdarīja, kad ar viltu ieguva svētību Ēzava vietā. Šeit ir cīņa. Bet nav pilnīga skaidrība, vai tas tiešām bija Dievs, ar ko Jēkabs cīnījās. Vairākoms komentātoru saka, ka iespējams, tomēr tā ir paša Jēkaba izjūta, jeb interpretācija. Ir svarīgi, ka šī cīņa notiek starp rakstu vietām, kas norāda cīņu starp Ezavu un viņu. Visa Izraēla vēsture ir cīņa ar Dievu, kas mijās ar nepaklausību un ilgām pēc Mesijas. Visa Vecā Derība ir jāskata Jaunās Derības, Jēzus Kristus atnākšanas gaismā. Jēkaba – Izraēla cīņa ar Dievu norāda uz nemitīgo grēka drāmu, kāda pastāv pasaulē līdz pat mūsdienām.

Kāpēc priesteri tiek saukti par “tēviem” un Pāvests “Svētais tēvs”, kad Matejs 23:9 saka:
Un nevienu nesauciet virs zemes par tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas ir debesīs.

Priesteri netiek saukti par tēviem. Parasti par tēviem Baznīcā tiek saukti mūki, un šī tradīcija tiek saistīta jau ar Ēģiptes tuksneša mūkiem, jeb tēviem. Arī pirmo gadsimtu Baznīcas rakstnieki un teoloģiskās domas veidotāji tiek saukti par Baznīcas Tēviem un arī tie bīskapi, kuri piedalās koncilos tiek saukti par koncila tēviem un arī pāvestu mēs saucam par svēto tēvu. Tomēr visas šīs „tēvišķības” ir dziļi saistītas ar Dieva „Tēvišķību”, ko Viņš mums atklāj savā Dēlā un caur priesterības sakramentu šī Dieva „Tēvišķība” atklājas. Bībelē Jēzus vēlējās mūs sargāt no elkdievības, ja mēs kādu citu cilvēku vai lietu liktu Dieva vietā. Bet Baznīcā ikviens garīgais tēvs reprezentē pašu Jēzu Kristu, nevis ieņem Viņa vietu.


Vai citas reliģijas cilvēks (kurš neko nezināja par īsto Dievu) var tikt debesīs? Pēc ka viņš tiks tiesāts debesīs?

Iesaku izlasīt http://www.catholic.lv/katehisms/d1s2n3.html#a9 no 839 līdz 848 numuram.

Kungs Jēzus izdzina daudzus ļaunos garus. Bet kā ļaunais gars var ieiet cilvēkā? Kā no tā var pasargāties?

Katram cilvēkam ir brīvā griba. Ikviens cilvēks var atvērt savu sirdi un brīvprātīgi ieaicināt Dievu savā sirdī un arī brīvprātīgi no Viņa atteikties. Ja cilvēks brīvprātīgi izvēlas saistīties ar ļauno garu, tad atbrīvoties no viņa vairs nav tik viegli, jo ļaunais gars paralizē cilvēka brīvību un cilvēks kļūst viņa vergs. Tādēļ no ļaunām lietam ir jāturas pa gabalu un jāizvēlas Dievs, Baznīca un visus svētdarīšanas līdzekļus, ko Baznīca mums dod.

2 Mozus grāmata 4 nodaļa
11 Bet Tas Kungs sacīja viņam: "Kas cilvēkam muti devis? Un kas dara mēmu vai kurlu, vai redzīgu, vai aklu? Vai ne Es, Tas Kungs?
Tātad cilvēkus slimus padara Dievs?

Šādā veidā Bībeles pantus tiešā veidā skaidrot nevar. Ir jāskatās gan attiecīgās Rakstu vietas konteksts, gan arī visas Bībeles konteksts un literārās formas, kādās attiecīgā Rakstu vieta tiek lietota. Iesaku apmeklēt Bībeles stundas, kurās var apgūt pareizu Bībeles lasīšanas un interpretēšanas metodi.

2 Mozus grāmata 4 nodaļa
24 Bet ceļā, naktsmītnē, Tas Kungs sastapa viņu un meklēja viņu nonāvēt.
25 Tad Cipora ņēma asu akmeni un apgraizīja sava dēla priekšādu, aizskāra viņa kājas un sacīja: "Tu esi man asins līgavainis."
26 Tad Viņš no tā atstājās. Un viņa sacīja: "Asins līgavainis - caur apgraizīšanu.”
Kāpēc Dievs izvēlējās Mozu, parādījās viņam, pateica viņam iet uz Ēģipti un tad meklēja viņu nonāvēt?

Skatīt iepriekšējo atbildi.

Kā dusmīgais un atriebīgais Dievs Vecajā derībā, ir pavisam savādāks Jaunajā derībā- kā mīlošais un līdzjūtīgais Tēvs?


Bībeli nevar skatīt lineārā griezumā, bet jāredz, kā Pestīšanas Labā Vēsts pakāpeniski atklājas visas Bībeles ietvaros. Vecajā Derībā Dievs vēl pilnībā nebija atklājies. Tas pilnībā notika Jēzū Kristū, Jaunajā Derībā. Tādēļ mēs Veco Derību lasām ar Jaunās Derības acīm un Jauno Derību izprotam Vecās Derības kontekstā. Abas Derības, visa Bībele veido vienotu veselumu un vēsta par Dieva glābjošo plānu pestīšanas vēstures ietvaros, kas kulminē Jēzū Kirstū, Viņa nāvē pie krusta un augšāmceļoties. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru