piektdiena, 2017. gada 29. decembris

Kas ir obligāti svināmie svētki Katoļu Baznīcā?

Balstoties uz Kanonisko Tiesību Kodeksu, Baznīcā pavisam ir 10 obligāti svināmās dienas, kas neiekrīt svētdienās. „ ... svinamas ir sekojošas dienas:

25.decembris, mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšanas svētki,
1.janvāris, Vissvētākās Jaunavas Marijas - Dieva Mātes svētki,
6.janvāris, Kunga parādīšanās svētki jeb Epifānija,
19.marts, svētā Jāzepa diena,
Kunga debeskāpšanas svētki,
Vissvētā Sakramenta svētki,
29.jūnijs, svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētki,
15.augusts, Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki,
1.novembris, Visu svēto diena,
8.decembris, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki.” (KTK, 1246. kanona § 1, KBK 2177)

"Pirmais Baznīcas bauslis ("Tev būs svētdienās un svētku dienās piedalīties Svētajā Misē un atturēties no smagiem darbiem") no ticīgajiem prasa svētīt dienu, kurā godinām Kunga augšāmcelšanos, kā arī dienas, kurās norisinās galvenās liturģiskās svinības, kas godina Kunga, Vissvētākās Jaunavas Marijas un svēto noslēpumus, pirmām kārtām piedaloties Euharistijā, kurā pulcējas kristīgā kopiena. Tāpat šis bauslis prasa arī atturēties no tiem darbiem un pasākumiem, kas var traucēt šo dienu svētīšanu.” (KTK, no 1246.-1248. kanonam; KBK 2042)

Noteikumi, kas nosaka piedalīšanos šajos svētkos ir tādi pat, kā attiecībā uz svētdienu. Ja obligāti svināmie svētki, kuri iekrīt darbadienā ir reizē arī mūsu darba diena, tad protams nebūs morālisks pārkāpums, ja neaiziesim uz sv. Misi un strādāsim. Ja tomēr mums bija iespēja obligātajos svētkos atturēties no smagiem darbiem un aiziet uz svēto Misi, bet mēs to neizdarījam, mēs esam izdarījuši grēku, ko vajag izsūdzēt grēksūdzē.

4 komentāri:

  1. Visā bijušajā katoliskajā Eiropā dažu pēdējo desmitgažu laikā Katoļu Baznīca pilnībā ir izstumta privātuma sfērā. Nedaudzie palikušie katoļi ir spiesti dzīvot šizofrēniskā sadalītības stāvoklī, vienlaicīgi pielāgojoties fundamentālistiski sekulārajai apkārtējai pasaulei, kura ar katru dienu vairāk attālinās no Evaņģēlija, un tai pašā laikā sevī mēģinot saglabāt pēdējo, kas no kristietības vēl ir atlicis.
    Šādā situācijā tādi Baznīcas svētki kā Jāzepa diena ir kļuvuši par vienkāršu formalitāti, kurai nav nekāda sakara ar šābrīža reālo dzīvi. Var prognozēt, ka vidējā termiņā tāds pats liktenis gaida arī galvenos Baznīcas svētkus - Ziemassvētkus un Lieldienas.
    Šis mans komentārs ir nekas vairāk, kā acīmredzamu faktu konstatācija.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. esmu katoliete,un nedzīvoju šizofrēniskajā sadalītības stāvoklī.
      Rakstītājam varbūt grūtības dzīvē,bet tāpēc nevajag nomelnot ticību,un tās ticības cilvēkus.neviens jau nav vainīgs,ka jums tā!

      Dzēst
    2. "Katoliskajā" Eiropā un pasaulē bīskapiem ir tiesības modificēt Vatikāna priekšrakstīto defaulta obligāto svinamdienu listi. Tā rezultātā Jāzepa vai Pētera diena un citas strādājamas darba dienas reti kur Eiropā ir obligāti svinamas, bet tosties, piemēram, Vācijā otrās Lieldienas, otrie Ziemassvētki, kas ir brīvdienas, ir obligāti svinamas. Varētu tikai ieteikt Latvijas bīskapiem darīt tāpat un noteikt par svinamiem Jāņus nevis Pēterus, Jāzepa dienas vietā 1. maiju (Jāzepa strādnieka svētkus) utml.

      Dzēst
  2. Katoļu 2015 kalendāra gadagrāmatā 3.lpp. obligāti svinamajos svētkos ir minēts 3.aprīlis- Lielā Piektdiena.

    AtbildētDzēst