Pashālās katehēzes - liturģiskās himnas

       

Kristus "kapa" altāris Ogres katoļu draudzē
2012.gadā

Liturģiskās himnas

Tās nedaudz citādāk izsaka pashālo noslēpumu. Tās arī pieder pie Baznīcas agrīnā mantojuma un slavē Jēzu, kā Dieva pagodināto Kungu, tieši caur Augšāmcelšanos. Viena no slavenākām himnām ir apustuļa Pāvila vēstulē Filipiešiem: „[Jēzus Kristus],kas, Dieva veidā būdams, neuzskatīja par laupījumu līdzināties Dievam. Bet Viņš atteicās no sevis, pieņemdams kalpa veidu. Kļūdams cilvēkiem līdzīgs, Viņš ārīgi izskatījās kā cilvēks. Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tāpēc arī Dievs Viņu paaugstinājis un devis Viņam vārdu pār visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā ceļos kristu visi, kas debesīs, virs zemes un pazemē, un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs Jēzus Kristus ir Dieva Tēva godībā.” (Flp 2,6-11)

Šeit ir atrodami Jēzus divu veidu „stāvokļu” apraksti – pazemošanās un paaugstināšanās. Tas ir izteikts ar diviem grieķu valodas vārdiem, kuri apzīmē verdzības un kunga stāvokli, starp krusta un dievišķības stāvokli. Tajā ir ietverta arī patiesība, ka Jēzus, jau pirms Iemiesošanās ir Dievs, ka Viņam ir dievišķa daba. Iemiesošanās brīdī Viņš savā veidā atteicās no savas dievišķības izmantošanas un jau kā cilvēks nav „līdzvērtīģs” Dievam. Viņš atzina Dieva Tēva pārākumu, pieņēma pazemīgā un paklausīgā kalpa stāvokli, kas nozīmē, ka pieņēma ne tikai cilvēka dabu, bet arī ciešanas un Kunga Kalpa misiju. Krusta nāve bija visaugstākā Jahves kalpa kenoze (pazemināšanās, iztukšošanās). Caur nāvi un augšāmcelšanos Jēzus īstenoja atpestīšanu.

Vēl ir šāda himna: „Tas [Kristus] ir parādījies miesīgi, apliecināts garā, eņģeļi to skatījuši, tautām tas sludināts, pasaulē ticēts, godībā uzņemts.” (1 Tim 3,16) Tā ir visagrīnākā himna par Kristus intronizāciju.

Himnas un ticības formulas izteica faktu, ka Dievs viņu uzcēla no mirušajiem un proklamēja Jēzus godības slavu.