svētdiena, 2015. gada 5. aprīlis

Pashālās katehēzes

       
Kristus "kapa" altāris Rīgas
sv. Trīsvienības baznīcā, 2012.gadā
Pashālās katehēzes

Pashalās katehēzes ir svēto Pētera, Pāvila un diakona Stefana pirmatnējie sprediķi par Jēzus augšāmcelšanos. No 29 dažādām katehēzēm, 9 no tām koncentrējas uz Jēzus augšāmcelšanos. Šīs katehēzes atspoguļo apustuļu pirmējo kerigmu un ir piepildītas ar aramiešu kolorītiem. Ir redzama saskaņa starp šīm katehēzēm un var pat teikt, ka pirmējā mācekļu kopienā pastāvēja sava veida shemats, kā pasludināt kerigmu, jeb Vēsti par augšāmcēlušos Kungu. Kerigmas galvenie punkti bija Jēzus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās, kā arī Jēzus parādīšanās mācekļiem. Tas liecina, ka šīs katehēzes ir vēsturiskas un nav izdomātas.
       
       Sv. Pētera pashālās katehēzes

Apustuļu darbos mēs atrodam 4 viņa izteiktās pashalās katehēzes dažādās situācijās.

a.       Pirmā (Apd 2,14-36) ir teikta Jeruzalemē Vasarssvētkos un uzsver Jēzus mesiānisko sūtību, Viņa nāvi un augšāmcelšanos, raugoties no vēsturiski – glābjošās perspektīvas. Vēstījums bija adresēts jūdiem, tādēļ ka runas sākumā ir ievietots biblisks arguments no psalmiem, kas bija labi nolasāms jūdu auditorijai. Dāvida pravietojums piepildās Jēzū Kristū. 32.pantā Pēteris norāda, ka mēs, t.i. Divpadsmit esam tā liecinieki.
b.      Otrā katehēze (Apd 3,12-26) tiek teikta pēc klibā cilvēka no dzimšanas, dziedināšanas. Uzruna strukturāli ir līdzīga pirmajai un arī līdzīga apustuļa Pāvila katehēzēm. Tomēr šo Pēteris attīsta vēl vairāk. Pēteris attīsta biblisko argumentu un divas reizes atsaucas uz Vecās Derības pravietojumiem. Šīs katehēzes mērķis ir aicināt uz atgriešanos, tas ir – noticēt, ka Jēzus ir Mesija, dzīvības Kungs, ka nāvei vairs nav varas pār Viņu.
c.       Trešā katehēze tiek teikta brīdī, kad viņš, kopā ar Jāni tiek arestēts un tiek pratināts, par slimā no dzimšanas dziedināšanu (Apd 4, 8-12; 19-20; 5, 29-32). Pēteris Sinhedrīna priekšā apliecina patiesību par Augšāmcēlušos Kristu. Pasvītro, ka dziedināšana notika Jēzus Kristus – Nācarieša vārdā. Tad Pēteris pārmet jūdiem, ka viņi piedalījās pie Jēzus nonāvēšanas un apstiprina, ka Dievs viņu augšāmcēla. Tas viss jau bija pravietots Rakstos un Jēzus ir vienīgais vidutājs, lai sasniegtu pestīšanu. „Un nevienā citā nav pestīšanas, jo zem debess cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kurā viņi varētu kļūt pestīti.” (Apd 4, 12) Abas runas Sinhedrīna priekšā ir līdzīgas. Jēzus Augšāmcelšanās ir arī Viņa pagodināšana. Pēteris piemin daudzus kristoloģiskos titulus. Pēteris pasvītro, ka gan viņš, gan pārējie ir šo notikumu liecinieki.
d.      Vēl vienu katehēzi svētais Pēteris sludināja pagānu karavīra Kornēlija atgriešanās brīdī (Apd 10, 34-43). Šī runa uzsāka katehizāciju grieķu – romiešu vidē. Adresēta pagānu auditorijai un norāda augšāmcēlušos Kristu pestīšanas vēstures perspektīvā. Parāda Izraēļa tautas privilēģijas, tomēr Mesija, Svētā Gara svaidīts ir nācis lai darītu labu un visas tautas atbrīvotu no sātana varas. Viņš atsaucās uz divpadsimt apustuļu pashālo pieredzi, kuri, pateicoties Kristus parādīšanās pieredzei (viņi redzēja augšāmcēlušos Kungu reāli) bija autentiski šo notikumu liecinieki. Sakarā ar to, ka pagāni nezināja Rakstus, viņš nelieto bibliskos argumentus.

b)      Svētā Pāvila pashālās katehēzes

Sludināja Antiohijā  un bija adresēta gan jūdiem, gan pagāniem. Centrā ir Jēzus augšāmcelšanās, kā glābjoša darbība, no kuras ir atkarīga kristīgā ticība un visa kristietība. Par labu augšāmcelšanās ticamībai lieto bibliskos un Kristus pēcpashalās parādīšanās (kristofānijas) argumentus. Katehēzes, kas atrodamas Apustuļu darbos, jāskatās kopā ar katehēzēm, kas atrodamas viņa vēstulēs. Iespaidīgākā sv. Pāvila katehēze atrodama 1 Kor 15.nodaļā. Citēšu fragmentu: „Bet ja augšāmcelšanās no miroņiem nav, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana, veltīga ir arī jūsu ticība. Ja nav mirušo augšāmcelšanās, tad mēs esam arī Dieva viltus liecinieki, jo mēs būtu liecinājuši pret Dievu, ka Viņš Kristu uzmodinājis, bet Viņš to nebūtu uzmodinājis. Jo ja mirušie augšām neceļas, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība, jo jūs vēl esat savos grēkos.” (1 Kor 15,13-17)

c)      Svētā Stehana katehēze


Diakonam Stefanam pārmata, ka viņš runā pretī svētnīcai un Likumam. Nepatiesi viņu apvainoja. Tomēr pretinieki nevarēja stāties pretī Stefana gudrībai un argumentācijai. Stehans savā runā attīsta pestīšanas vēstures notikumus un norāda, ko Dievs darīja Izraēla vēsturē, līdz kamēr nāca Jēzus. Stefans asi pārmet jūdiem, ka viņi nespēja līdz galam saprast pestīšanas jēgu un pretojās tai vēsturē. Stefans pārmet jūdiem, ka viņi liek šķēršļus Dieva darbībai. Jūdi nodeva Taisnīgo un nogalināja Viņu. Pēc šiem vārdiem jūdi nogalina Stefanu. Stehana runā ir tie paši elementi, kas Pēterim un Pāvilam. Ir  ļoti spēcīgi attīstīts bibliskais arguments, lai parādītu Jēzus augšāmcelšanos. Parāda Svētā Gara darbību jau Vecajā Derībā un arī tad, kad apliecinām savu ticību Jēzum, kurš augšāmcēlies. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru