Pēdējie jaunumi!

Dārgā "bloga draudze"! :)
Vēlos informēt par pēdējiem notikumiem manā dzīvē. Ar straujiem soļiem tuvojas manu doktorantūras studiju pirmā cikla noslēgums - Licensiāta eksāmena aizstāvēšana. Licensiāta darbs man jau ir ieskaitīts, ir palicis tikai eksāmens par visu divu gadu vielu. Šis eksāmens bija 1.jūnijā un ir nokārtots. :) Paldies visiem par lūgšanām! 10.jūnijā plānoju atgriezties Latvijā, kur kalpošu kādā, bīskapa nozīmētā draudzē. Tomēr, turpmākos 2-3 gadus turpināšu rakstīt doktora disertāciju, līdz ar to mana kalpošana Latvijā būs samērā ierobežota un lielākoties būs saistīta tikai ar to draudzi, kurā tikšu nozīmēts. Uz Poliju pēc tam braukšu tikai epizodiski, lai satiktos ar savu darba vadītāju un vāktu nepieciešamo literatūru. Jau iepriekš pateicos par lūgšanām!

Vienotība un vienveidība "gender" ideoloģijas ietvaros

Daži jautājumi un dažas atbildes!

1. Kāpēc "gender" ideoloģija ir tik bīstama?

Neiedziļinoties sīkāk šī sarežģītā fenomena analīzē, pieskaršos nedaudz marksisma problēmas raksturojumā. Kā visi zinām, jau filozofs Hēgelis iesāka atdalīt tagadni no pagātnes, uzsverot, ka viss nākamais, ko cilvēce atklāj, ir kā "absolūtā gara" izpausme, un tādējādi viss jaunais ir iepriekšējā noliegums. Tēze noliedz antitēzi un veidojas sintēze. Tāda veida dialektismu, tikai to radikalizējot, pārņēma K. Markss un F. Engelss, pārnesot to uz sabiedrisko sfēru. Pa vidu vēl ir Feierbahs, kurš noliedza pārdabiskās, transcendentās pasaules esamību. Tādējādi, sintezējot iepriekšējo filozofu uzskatus, dzimst marksistiskā filozofija. Sākotnējā ideja nav slikta - cīnīties par strādnieku šķiras tiesībām, aizstāvēt apspiesto proletariātu pret buržuāziskajiem kapitālistiem. Tomēr, kā mēs visi labi zinām, komunismā tas tika radikalizēts līdz idejai, ka ir jāveido kāda "super" sabiedrība, kurā būs likvidētas jebkādas sabiedrisko šķiru un slāņu atšķirības. "Viens par visiem un visi par vienu", skanēja skaistā devīze. Kāds komunisms izskatījās dabā un kādas sekas tas atnesa, mēs visi labi zinām.

Marksisma mācībai radikalizējoties nacionālsociālismā, tā izskatījās nedaudz savādāk. Tur bija jābūt vienai rasei, nācijai, kura sastāvēs no "pārcilvēkiem", jeb "tīrās rases" cilvēkiem. Radikalizējot darvinismu un kombinējot to ar citām mācībām radās antihumāna sistēma, kas iznīcināja miljonus, tāpat kā komunisms.

Kāda tam visam saikne ar "gender" ideoloģiju? Šī ideoloģiskā sistēma, kura šobrīd slēpjas zem agresīvā feminisma, dzimumlīdztiesības, geju tiesību aizstāvības, u.t.t. vēlas veidot "super" tolerantu sabiedrību bez jebkādām dzimuma vai seksuālās izvedības normām. Tiek masveidīgi popularizēts un izplatīts nešķīsts dzīvesveids, īpaši jauniešu vidū, kuram nav nekāda saikne ar laulības un ģimenes institūciju. Visi esam līdztiesīgi, bet netikai. Visiem ir jābūt vienādiem. Nekādas ģimenes institūcijas, nekādu dzimumu atšķirību, nekādu seksuālo ierobežojumu. Visam pāri ir kaut kāda abstrakta, izplūdusi mīlestība un tolerance. Šāda veida ideoloģija ar laiku mutēsies un izveidos antisociālu un antihumānu sistēmu, kura pēc tam sāks vērsties pret pašu cilvēku, kā arī Baznīcu un visu, kas ir tradicionāls. Jo arī šīs ideoloģijas pamatā ir marksisms, kurš izslēdz transcendenci un visu vēlas novienādot un izslēgt jebkādas atšķirības, kādas Dievs ir ierakstījis cilvēka dabā. Šai ideoloģijai ļoti palīdz arī kontraceptīvā mentalitāte, kur cilvēks ir dievs, kurš ar dzīvību, ķermeni, savu dzīvi var darīt ko vēlas. Ne ar ko nav jārēķinās.

2. Ko piedāvā Baznīca?

Jēzus Kristus, iemiesojies Dieva Vārds, nākot šeit uz zemes, savā veidā, noslēpumaini apvienoja dievišķo ar cilvēcisko. Līdz ar to, kristietībā ir redzams fenomens - realizējas vienotība un vienlīdzība, bet neizslēdzot atšķirības un Dieva dotos Likumus. Atšķirībā no "geju ideoloģijas", Baznīca atzīst, ka Dievs ir radījis cilvēkus ar noslieci uz homoseksuālismu, kaut arī daudzos gadījumos šīs tieksmes izcelsme vēl līdz galam nav izpētīta un daudzi diemžēl tiek piespiesti ar nešķīstības palīdzību, vai tāpēc, ka tas ir moderni. Ir zināmas sabiedrības aprindas, kur pārgulēt ar jebkura dzimuma partneri skaitās pat moderni.

Dievs ir pieļāvis, ka dzimst bērni ar dauna sindromu, dažādām slimībām, nosliecēm uz atkarībām, u.t.t. Tā ir liela problēma, jo daudzi cilvēki vērš pārmetumus Dieva virzienā - kāpēc Tu esi radījis cilvēkus ar dažādām slimībam un problēmām? Kādēļ pasaulē pastāv ļaunums? Homoseksuāls cilvēks, kuram ir seksuāla tendence uz sava dzimuma personām ir nelaimīgs cilvēks, kuram pienākas līdzjūtība, sapratne un iecietība. Tomēr Baznīca uzsver, ka mēs nevaram šos cilvēkus pilnībā uzskatīt par tādiem pašiem, kuri dibina ģimeni ar pretēja dzimuma cilvēku. Atzīt, ka pasaulē pastāv objektīvas atšķirības nav diskriminācija, vai ne? Jo citādi tas nozīmētu, ka mēs sāktu melnu saukt par baltu un otrādi. Baznīca šajā pasaulē realizē vienotību, mīlestību un iecietību, bet tā vienmēr sauc lietas īstajos vārdos un patiesību nejauc ar meliem. Pati nosliece uz homoseksuālismu ne tikai nav grēks, bet ir lielas ciešanas attiecīgajai personai. Arī jebkura tieksme uz grēku vēl nav grēks. Tas var izraisīt grēku, bet tas vēl tāds nav. Grēks sākas tur, kur cilvēks, kurš cieš no homoseksuālisma sāk to realizēt vai pat lepoties ar to un uzspiest šādu dzīves modeli cietiem, visai sabiedrībai. Par nožēlu, šādi cilvēki visu mūžu nevarēs dāvāt dzīvību bērnam, un pat ja mēģinās to darīt ar līdzekļiem, kas nav morāliski labi, kā piemēram ar surogātmāšu palīdzību vai adoptējot, tik un tā tas problēmu neatrisinās. Baznīca neatstumj šādus cilvēkus, bet aicina visiem kopā domāt, kā risināt šo problēmu, kā šos cilvēkus atbalstīt, bet nevis viņiem piedāvāt tādas pašas tiesības, kā tradicionāli laulātajiem. Jo šādi cilvēki, kuriem ir homoseksuālas tendences nekad nebūs kā tradicionāli laulātie. Nekad. Ir protams izņēmuma gadījumi, kad Dievs dziedina no šīs tendences un tādi ir zināmi. Tomēr lielākajam vairumam šī tendence paliks uz visu dzīvi kā liels krusts. Baznīca, kura seko Jēzus pēdās, nevēlas šo cilvēkus atstumt. Tomēr Baznīca, kurai Jēzus Kirstus, caur Svēto Garu ir dota atpazīšanas harisma, redz, ka "gender", jeb marksisma ideoloģijas cilvēki, izmantojot šos nelaimīgos cilvēkus, vēlas graut tradicionālās morālās normas sabiedrībā un ieviest marksistisko sabiedrību, bez dzimumu un seksuālās morāles likumiem. Un Baznīca tam aktīvi pretojas.

3. Kā tad tur ir ar to Īriju?

Daudzi tagad berzē rokas un priecājas, ka "katoliskās" Īrijas cilvēki, referendumā ir atbalstījuši "gender" ideoloģijas bīdīto likumprojetu par geju līdzvērtīgām "laulībām". Vispirms jāsaka, ka šis referendums bija kā protesta balsojums Īrijas Katoļu Baznīcai, kuru nesenā laikā satricināja pedofīlijas skandāli. Interentā ir atrodams Īrijas arhibīskapa skaidrs brīdinājums, kas notiks vēlāk: http://www.civitas.lv/index.php/component/k2/item/110-irijas-arhibiskaps-geju-laulibas-ieviesana-iznicinas-religisko-brivibu. Diemžēl, daudzās Eiropas valstīs paši garīdznieki draudzēs dzīvo ļoti laicīgu dzīves veidu, priesteri biktskrēslos nav atrodami, līdz ar to cilvēkiem ir sākusi zust labā un ļaunā izpratne, pazudusi transcendences, "sacrum" izjūta, izjūta par grēku un svētumu. Tā ir traģēdija, kas nākotnē vēl parādīs savas sekas. Cerams, ka mēs, Baznīca Latvijā, neiesim šo pašu ceļu.

4. Ko darīt?

Vispirms jāapzinās, ka Baznīca vienmēr visos laikos ir bijusi toleranta un iekļaujoša. Pat tā saucamajos "drūmajos viduslaikos". Ja vēsturiski salīdzina tā laikmeta cilvēku domāšanas veidu, tieši Baznīca bija visdemokrātiskākā um tolerantākā "iestāde" no visām, tajā laikā atrodamām. Protams, liela problēma bija Baznīcas un valsts vienotība, kas arī izraisīja daudzus pārkāpumus un grēkus no Baznīcas locekļu puses. Šobrīd mums ir jābūt modriem un jāpastāv patiesībā. Jo daudzi mūsdienās, ideoloģiski vēlas pasniegt tādu Jēzus Kristus tēlu, kurš it kā visus mīl, bet relativizē patiesību. Tomēr tieši Baznīca jau 2000 gadus autentiski "prezentē" patieso Jēzus Kristus attēlu un Viņa mācību, nevis tādu Jēzu, kurš pielāgojas katram laikmetam un atšķaida mācību par Dievu. Tā mēs varam veidot paši savus Dieva attēlus, bet tad tas nebūs vairs Dievs, bet gan dieviņš, jeb elks. Jēzus mīlēja grēcinieku, bet nemīlēja grēku. Kalna sprediķis, Mateja evaņģēlija 6-7 nodaļās ir ļoti redikāls. Kā mācīja pāvests Benedikts XVI, mīlestību nevar atdalīt no patiesības. Mēģināsim ar cieņu un mīlestību izturēties pret visiem, kuri cieš, pret visiem, kuri ir iekrituši maldos, grēkos, problēmās. Bet tanī pat laikā, mēs nevaram tolerēt grēku un kādas viltus mīlestības dēļ upurēt patiesības vēsti, Labo Vēsti, kuru mums ir uzticējis Jēzus Kristus no Nācaretes, kurš dzīvo un valda savā Baznīcā, Dievs visos mūžu mūžos. Amen.

Mareks - Dieva brīnums! Lūgšanās vienoti!

Apustuļu darbu 6.nodaļas komentārs un atbildes uz jautājumiem (tiešraide)

Man ļoti jāatvainojas, bet tehnisku iemeslu dēļ, šī vakara video tiešraide tiek atcelta. Par nākamajām sekojiet informācijai blogā. Uz tikšanos Latvijā pēc neilga laika.

Apustuļu darbu grāmatas 5 nodaļa un atbildes uz jautājumiem

Dārgie bloga lasītāji! 

Ņemot vērā augošās jaunās tehnoloģijas, piedāvāju jaunu iespēju - uzdot jautājumu priesterim tiešraidē. Jautājumus jūs variet iesūtīt jau šobrīd uz manu epastu:priesteris.ilmars@gmail.com, kā arī twiterī @tolstovs1. Uz jautājumiem Twitterī un epastā atbildēšu arī pašas tiešraides laikā. Nākamā tikšanās trešdien, 27.maijā plkst. 21.00 (LV laiks). Studēsim Apustuļu darbu grāmatas 6.nodaļu un atbildēšu uz iepriekšējiem un jaunajiem jautājumiem!

Visus video ierakstus var noskatīties šeit: http://kateheze.blogspot.com

Sprediķis Vasarssvētkos (no "Mieram tuvu")

“Dievs, apvieno, lūdzam, Svētajā Garā visdažādāko valodu un cilšu ļaudis savā Baznīcā!” Ar šādiem ievaddziesmas vārdiem Baznīcas liturģija mūs ievada Vasarsvētku, Svētā Gara nosūtīšanas svētku, svinībās. Vasarsvētkos Svētais Gars atklājās tautām, atklājās savā Baznīcā, kaut arī jau pasaules radīšanas brīdī Viņš bija klātesošs un noslēpumainā veidā vadīja un turpina vadīt visu cilvēci uz laiku piepildījumu.

Bībeles fragmentā par Bābeles torni lasām, ka grēks un tam sekojošā lepnība ienesa pasaulē sašķeltību un ļaunumu. Brālis saceļas pret brāli, tauta pret tautu. Arī mēs katrs savā dzīvē, savā ģimenē, draudzē un kopienā, visā Baznīcā, no vienas puses, redzam grēku un tieksmi uz ļaunumu, bet, no otras, piedzīvojam apbrīnojamo Dieva apredzību un vadību ikdienā, tieši caur Svētā Gara darbību. Jēzus Kristus, mirstot pie krusta un augšāmceļoties, dāvā atbrīvošanu un glābšanu no grēka un nāves, tomēr, kamēr vēl esam šajā pasaulē, mēs turpinām piedzīvot savu personīgo un arī visas pasaules sašķeltības drāmu. Kā raksta svētais apustulis Pāvils: “Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.” (Rom 7, 19) Tādēļ arī Dievs sūta savu Garu, lai atjaunotu sākotnējo harmoniju un vienību gan Baznīcā, gan visā pasaulē. Svētais Gars ir Kristus Gars, kurš nāk, lai visu darītu jaunu.

Tieši Vasarsvētki ir Lieldienu notikuma noslēgums, bet vienlaikus arī sākums kaut kam pilnīgi jaunam. Jēzus apustuļi un mācekļi, saņēmuši Svēto Garu, drosmīgi dodas pa visu pasauli nest Labo Vēsti. Brīnišķīgi par to runā pravietis Joēls: “Tā saka Kungs: “Es izliešu savu Garu pār ikvienu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, jūsu sirmgalvji
redzēs sapņus, un jūsu jaunekļi redzēs redzējumus. Un arī pār saviem kalpiem un kalponēm tajās dienās Es izliešu savu Garu.”” (Jl 3, 1-2)

Svētais Gars ir pirmais pestīšanas darba turpinātājs, un Viņš izmanto apustuļus un Baznīcu savā misiju darbā (sal. Jānis Pāvils II. Dominum et Vivificantem, 42 unRedemptoris Missio, 21). Ar Vasarsvētkiem sākas Baznīcas misija nest Labo Vēsti, Evaņģēliju, līdz pat pasaules robežām. Svētā Gara atnākšana Jēzus mācekļus darīja par lieciniekiem un praviešiem (sal. Apd 1, 8; 2, 17-18). Pirmajos gadsimtos Svētā Gara ietekmē kristīgā ticība apzināti atveras “tautām” un liecība par Kristu izplatās nozīmīgākajos Vidusjūras baseina austrumdaļas centros, lai pēc tam aizsniegtu Romu un rietumu robežas (Redemptoris Missio, 25). Svētais Gars pirmo mācekļu kopienu – Baznīcu – darīja patiesi misionāru tādējādi, ka tai bija īpašs “mīlestības un brālīgas dzīves starojums”: viss viņiem bija kopīgs, viņiem bija viena sirds un viena dvēsele, kopienā valdīja prieks un sirds vienkāršība (sal. Apd 2, 42-47; 4, 32-35). Baznīca tā laikmeta cilvēkus pievilka ar Svētā Gara spēku – pats Gars šo kopienu vadīja un virzīja.

Starptautiska zinātniska konference "Terra Mariana 800"


Interesantākie @tolstovs1 twīti!






Lūgums palīdzēt

Labdien!
Š.g. 09.maijā, pēc neveiksmīga lēciena ar izpletni, smagas traumas un ķermeņa apdegumus, uzkrītot elektrības vadiem, guva NAA kadets kareivis Silvestrs Solovjovs.
Šobrīd viņš atrodas RAKUS stacionāra Biķernieki Reanimācijas nodaļā.
Kadeta dzīvības glābšanai ir nepieciešams liels asins daudzums, tāpēc Jūs tiekat aicināti ziedot jebkuras grupas asinis jebkurā asins nodošanas vietā Latvijā ar norādi „Silvestram Solovjovam, RAKUS stacionāra Biķernieki Reanimācijas nodaļa”.

NBS Apvienotā štāba
Sociālā darbiniece
Elīna Jurevica
Tel. 67071998
Mob. 29338482 

Pasaules Jauniešu dienas Krakovā pēc gada. Ieplāno!

Harismātiskā atjaunotne katoļa skatījumā



Pirms dažiem mēnešiem, studējot Ļubļinā, liturģijas lekcijā starp studentiem un pasniedzēju izcēlās maziņš strīds. Jautājums bija par sakramentu darbību: ex opera operantis un ex opera operatur. Par ko iet runa? Īsi sakot, sakramentu darbības rezultāts nav atkarīgs no dalītāja svētuma pakāpes. Ja ir derīgs sakramenta dalītājs un visu dara pareizi, tā kā to māca Baznīca, tad cilvēks, kas pieņem sakramentus, saņem attiecīgās žēlastības, atbilstoši savas dvēseles dispozīcijai, jeb stāvoklim. Bet jautājums paliek par opernatis. Vai tiešām sakramenti ir tikai kā tādi "maģiski" rīki, ar kuriem cilvēki it kā nomierina sevi - nu, sak, vienalga kā es dzīvoju, gan jau kaut kā debesīs tikšu. Bieži vien daudzās katoliskās zemēs, kur lielākā daļa ir katoļticīgi, mēdz būt šāda maģiska pieeja Baznīcai. No vienas puses nav slikti - cilvēkiem ir bērnībā, no paaudzes paaudzē ieaudzinātas tradīcijas un viņš tām tradīcijām seko. Un tas ir labi. Bet no otras puses, daudzos gadījumos pašam cilvēkam nav ne mazākās nojēgas, kas ir sakramenti un kāda ir to dziļākā būtība. Un nevajag nemaz katoliskās zemes. Pirms doties uz studijām Polijā, man bieži zvanīja ar jautājumu: "Vai var nokristīt bērniņu?" Es jautāju: "Kādēļ jūs to vēlaties?" Atbilde skanēja apmēram šādi: " Kad nokrista bērniņu, tad viņam dzīvē labāk veicās un viņš mazāk slimojot."

Nu lūk! Un šeit ir tieši atbilde par harismātisko atjaunotni. Harismātiskā atjaunotne nav emocijas, vai roku vicināšana pa gaisu, vai runāšana "mēlēs", vai vārtīšanās pa zemi, kaut arī šādas Svētā Gara manifestācijas var būt klātesošas. Bet ne tas ir svarīgākais. Harismātiskā atjaunotne nozīmē to, ka cilvēks "atzimst no ūdens un Svētā Gara." Ja vinš ir kristīts, tad atzimstot no augšienes, pieņemot Jēzu par savas dzīves Kungu, atverot savu sirdi Svētā Gara spēkam cilvēks sāk Svēto Misi, sakramentus, visu liturģiju, tautas dievbijības tradīcijas, visu Baznīcas dzīvi izdzīvot ar atjaunotu sirdi un skatījumu. Viņš deg par Dievu un Baznīcu. Viss viņa dzīves veids ir vēsts uz Kristu un Baznīcu. Tad cilvēku "ar varu nevar dabūt ārā no dievnama." Es varu pateikties Dievam, ka uzreiz pēc savām kristībām 19 gadu vecumā sastapu Harismātisko atjaunotni un pateicoties tai es šobrīd vēl garīgi "varu elpot." Jo sekulārisma, liberālisma, hedonisma un citu "ismu" spiediens uz kristiešiem nākotnē būs vēl lielāks, tādēļ "izdzīvos stiprākie." Tādēļ aicinu ikvienu, kas lasa šo rakstu padomāt un uzdot jautājumu sev - vai es esmu atzimis no augšienes. Jūs varbūt jautāsiet: ""Kā tas var notikt?"(Jāņa 3,9). Jēzus atbild: ""Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!" (Jāņa 3,5). Vari lūgt, lai Svētais Gars ienāk tavā sirdī un pārņem tevi pilnībā, ļauj Viņam darboties un atdod savu dzīvi 100% Dieva rīcībā. Es zinu, tev tas izdosies. Lai veicas!

Apustuļu darbu 4 nodaļas komentārs un atbildes uz jautājumiem

Dārgie bloga lasītāji! 

Ņemot vērā augošās jaunās tehnoloģijas, piedāvāju jaunu iespēju - uzdot jautājumu priesterim tiešraidē. Jautājumus jūs variet iesūtīt jau šobrīd uz manu epastu:priesteris.ilmars@gmail.com, kā arī twiterī @tolstovs1. Uz jautājumiem Twitterī un epastā atbildēšu arī pašas tiešraides laikā. Nākamā tikšanās trešdien, 20.maijā plkst. 21.00 (LV laiks). Studēsim Apustuļu darbu grāmatas 5.nodaļu un atbildēšu uz iepriekšējiem un jaunajiem jautājumiem!

Visus video ierakstus var noskatīties šeit: http://kateheze.blogspot.com/

Aicinājums uz konsekrēto dzīvi!

Rit konsekrēto dzīves gads. Daudziem vārds "konsekrēts" šķiet svešs, tāls un pat varbūt pat atbaidošs. Daudziem tas saistās ar steriotipu, ka ir cilvēki, kuri vai nu nelaimīgi iemīlējušies, vai arī viņiem dzīvē nav gājis labi, un tad viņi meklē mierinājumu klosterī vai kā savādāk. Tomēr patiesība ir pavisam cita. Dievs pats izvēlas tos kurus Viņš grib, tomēr respektējot aicinātā brīvo gribu. Dievs neuzspiež aicinājumu, bet delikāti piedāvā. Un šeit ir visas problēmas "sakne".

Es ticu un zinu, ka Dievs Latvijā ir izraudzījis, izredzējis daudz puišu un meiteņu savam darbam Baznīcā kā konsekrētām personām - garīdzniekiem, klosterbrāļiem un māsām. Tikai, diemžēl, daudzi no viņiem tā arī savas dzīves laikā nesadzird un netsaucas šim aicinājumam. Dievs, protams, respektē cilvēka brīvību un svētī šos cilvēkus arī laulības dzīvē vai citādi. Tomēr, kaut kas labs tiek palaists garām. Dieva Valstības izplatīšana "buksē". Šķiet dīvaini! Kā Dievam var kaut kas "buksēt", neiet?

Jā, tas ir liels noslēpums. Dievs var visu, tomēr Viņš visu tā ir iekārtojis, ka Viņš respektē cilvēka brīvību, brīvo gribu un ir dibinājis Baznīču, kurā ir klātesoša gan dievišķā, gan cilvēciskā dimensija. Mīlestība ir brīva, tā nkead neuzspiež sevi. Tādēļ gribu iedrošināt visus - garīdzniekus, draudzes un ticīgos cilvēkus - ja tikai pamanām, ka kādu personu Dievs varētu būt izraudzījis konsekrētam aicinājumam - neslāpēsim to. Tieši otrādi! Atbalstīsim šo cilvēku ar lūgšanām, palīdzēsim viņam atrast labu garīgo vadītāju, mudināsim un sekmēsim viņa aicinājumu.

Puiši! Seminārs Rīgā stāv pustukšs. Mums ir daudz draudžu, kurām nav prāvestu, priesteri ir "pārstrādājušies", jo "pļaujas lauks ir liels, bet strādnieku maz". Varbūt tieši tevi Dievs aicina doties šajā druvā? Varbūt tieši tu esi Kunga aicinātais māceklis? Padomā par to, lūdzies, meklē garīgo vadītāju un dodies uz Semināru. Būt par priesteri ir visskaistākais, kas cilvēka dzīvē var būt. Es to nekad neesmu nožēlojis un zinu, ka arī tu to nekad nenožēlos. Nebaidies, pamēģini! Lūgšos par tevi!

Konsekrētās dzīves gadā vēl šāds piedāvajums:



Katru dienu arvien vairāk cilvēku iesaistās lūgšanā par jauniem aicinājumiem uz priesterību un uz Dievam veltītu dzīvi!...
Posted by Māsas kalpones on piektdiena, 2015. gada 8. maijs

Konservatīvismu vai liberālismu? Ko izvēlēties?

Šodien Polijā notika prezidenta vēlēšanas. Neskatoties uz iepriekšējām sabiedriskās domas aptaujām, uzvarēja konservatīvo spēku "Likums un taisnīgums" (PIS) pārstāvjis Adrzej Duda, atstājot aiz sevis pārējos kandidātus. Arī nesenās vēlēšanas Lielbritānijā un citur parāda, ka cilvēkos atgriežas vēlme pēc konservatīvām, stabilām vērtībām, un ka liberālisms, nihilisms, skepticisms nespēj dod drošību viņu dzīvēs. Bet kā ir Latvijā?

Kā priesteris nevēlos cilvēkiem diktēt un teikt ko un kā balsot vēlēšanās. Tomēr, pēdējos gadus vērojot politisko "virtuvi", ir skaidri redzamas dažas iezīmes:

Partija "Vienotība" ilgu laiku vēlējās iet vidusceļu starp konservatīvo un liberālo "spārnu". Tomēr pēdējo laiku notikumi, īpaši ar mūsu "lepno" ministru parāda, ka tā aizvien vairāk ar savu rīcību sevi polarizē kā radikāli liberālo spārnu, kas atbalsta abortus, kontraceptīvo mentalitāti, homoseksuālisma propogandu (nemaz nejautājot ko paši šie cilvēki domā), "gender" ideoloģiju, u.t.t. Tomēr arī šajā partijā ir cilvēki, kuru viedoklis atbilst Katoliskās Baznīcas mācībai, bet šādi cilvēki tajā kļūst aizvien mazāk.

Partija "Saskaņa", "jūtīgajos" jautājumos nav skaidri izteikusies un šobrīd iet mēreno "laipošanas" ceļu, kaut vismaz publiski neaizstāv un nemēģina "dzīt" caur liberālās "eiropeiskās" idejas.

Partija "Nacionālā apvienība" šobrīd visdrosmīgāk Saiemā un citur aizstāv nedzimuša bērna tiesības un visvairāk iestājas par tradicionālās ģimenes, nacionālajām un konservatīvajām vērtībām.

Partija "Zaļo un zemnieku savienība". Līdzīgi kā "Saskaņa", skaidri nepauž savu nostāju Baznīcai svarīgajos jautājumos, tomēr vairākos balsojumos ir redzams, ka vairāk tomēr sliecas atbalstīt nacionālās un tradicionālās ģimeniskās vērtības.

Pārējās divas partijas ir samērā jaunas, tādēļ viņu viedokli pagaidām ir grūti "nolasīt".

Noslēgumā vēlos teikt, ka nav viennozīmīgu labu vai sliktu partiju. Katrā partijā ir cilvēki, kas ir kristieši, katoļi un Baznīcai lojāli cilvēki. Tomēr tajās ir arī cilvēki, kas īpaši aktīvi cīnās pret Baznīcu un tās vērtībām. Ir partijas, kas vairāk ir pozicionējušas sevi uz ekonomiskajiem jautājumiem, citas uz nacionāliem, sabiedriskiem, u.c. jautājumiem. Mūsu, kā LR pilsoņu, vēlētāju pienākums ir jau tagad atbildīgi sekot līdzi tam, ko dara mūsu priekšstāvji, atbildīgi pieņemt lēmumus, lai vēlēšanās izdarītu atbildīgu spriedumu un atbildīgi nobalsotu. Mēs, kā katoļi esam arī šīs valsts pilsoņi un mums ir jābūt atbildīgiem par to kas notiek mūsu valstī. Lūgsim par to un rīkosimies.

"In Vitro" mākslīgā apaugļošana. Vai patiešām tik nevainīgi?

2012. gadu Veselības ministrija Latvijā pasludina par Mātes un bērna veselības gadu. Lai virzītu demogrāfiju kā starpnozaru prioritāti un būtiski uzlabotu mātes un bērna veselību, Veselības ministrijā izstrādāts Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2012.-2014.gadam.

Plāns sagatavots atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu uzdevumam uzlabot mātes un bērna veselību, kā arī samazināt zīdaiņu mirstību. Viens no plānā iecerētajiem pasākumiem ir neauglības ārstēšanas (t.sk. medicīniskās apaugļošanas) iekļaušana valsts apmaksātajos pakalpojumos, kas ietver arī vienotu neauglības procedūru un donoru.

Priesteris Ilmārs Tolstovs skaidro Baznīcas nostāju mākslīgās apaugļošanas jautājumā: „Vēlos šajā īsajā rakstā mazliet atspoguļot Katoliskās Baznīcas nostāju šajā jautājumā. Uzsveru, ka bērns ir dāvana un tā vietā, lai izvēlētos morāliski nepieņemamus mākslīgas apaugļošanas veidus, esam aicināti izvēlēties dzīvību un meklēt veidus, kā ārstēt neauglību, gan ar medicīniski tehnoloģiskiem, psiholoģiskiem un garīgiem līdzekļiem.

Kas ir Mākslīgā apaugļošana?

Mākslīgā apaugļošana - medicīnas tehnoloģijas, kuras tiek piemērotas gadījumos, kad pāris nevar ieņemt bērnu dabiskā veidā. Katoliskās Baznīcas Katehisms uzsver: „Tehniskie paņēmieni, kas tēvišķību un mātišķību nodala no laulātā pāra, iejaucoties citam cilvēkam (spermas vai olšūnas donoram, citai sievietei, kas iznēsā bērnu), ir pretrunā ar morālisko kārtību. Šie paņēmieni (mākslīgā heterologā apsēklošana un apaugļošana) atņem bērnam tiesības piedzimt no viņam pazīstama tēva un mātes, kurus savstarpēji vieno laulības saites. Turklāt, tiek "pārkāptas ekskluzīvās tiesības kļūt par tēvu un māti vienīgi abu šo personu savstarpējās savienošanās rezultātā". (KBK 2376) Mākslīgo apaugļošanu (tālāk tekstā MA) nevar saukt par "neauglības ārstēšanu", jo, ārstējot neauglību, tiek atjaunota bojātā funkcija, bet pēc MA procedūras cilvēks arī turpmāk paliek neauglīgs. Tomēr likumdošanā maldīgi tiek teikts, ka sievietes mākslīgā apaugļošana ir ārstēšanas metodes (medicīnas tehnoloģijas), kuras tiek pielietotas gadījumos, kad pāris nevar ieņemt bērnu dabiskā veidā.

Diemžēl daudzi pāri Latvijā ir neauglīgi, un tam par pamatu var būt vīrieša vai sievietes neauglība, vai abu partneru neauglība.

Kādi ir MA veidi?

Ticība un tikumība

Šobrīd Latvijā uzvirmo diskusijas par Saeimas deputātu un bīskapu vēlmi ierobežot skolās netikumisku materiālu izplatīšanu un mācīšanu bērniem. Izskan sašutums, kā mūsdienās, kad valda plurālisms un postmoderniska domāšana, kāds vēl uzdrīkstās runāt par kādām objektīvām un visus saistošām normām. Tomēr kristietībā, katoļticībā, ticība Dievam un sekošana Jēzum Kristum ir cieši saistīta ar Bībelē, īpaši Evaņģelijā nostiprinātām morāles un ētikas normām, kurus interpretē un tālāknodod Baznīcas maģistērijs (visas pasaules bīskapi vienotībā ar Romas pāvestu). Patīk tas mums vai nē, tomēr Latvijā vismaz 450 000 cilvēku ir kristīti kā Romas katoļi un pat ja viņi visi neseko strikti Dieva un Baznīcas noteiktajām morāliskajām normām, tad tomēr vairāk vai mazāk šīs normas viņiem un arī pārējiem, netieši sirdsapziņā, ir saistošas. Līdz ar to, īpaši katoļticīgo bērnu vecākiem ir tiešs pienākums interesēties, rūpēties un gādāt, lai viņu bērniem valsts skolās (par mūsu nodokļu maksātāju naudu apmaksātās) netiktu mācītas vai izplatītas tādas lietas, kas ir pretrunā vispārpieņemtajām un ar katoļticību saistītajām morāliskajām normām. Šajā gadījumā to dara bīskapi, kuri reprezentē kristiešu saimi Latvijā. Pēc SKDS aptauju datiem 46% respondentu 2015.gada martā sevi uzskata par kristiešiem un 85% tic Dievam. 22,5% no visiem valsts iedzīvotājiem ir katoļi. Tā ir nozīmīga nodokļu maksātāju daļa un šai valsts iedzīvotāju kopienai ir tiesības pieprasīt, lai valsts skolās netiktu mācītas lietas, kuras būtu pretrunā viņu ticībai un pārliecībai.

Kas ir Baznīca? (angļ. val.)

Tiešraide trešdien, 6.maijā plkst. 21.00 (pēc Lv laika) Jautājumi un Apd 3

Dārgie bloga lasītāji! 

Ņemot vērā augošās jaunās tehnoloģijas, piedāvāju jaunu iespēju - uzdot jautājumu priesterim tiešraidē. Jautājumus jūs variet iesūtīt jau šobrīd uz manu epastu:priesteris.ilmars@gmail.com, kā arī twiterī @tolstovs1. Uz jautājumiem Twitterī un epastā atbildēšu arī pašas tiešraides laikā. Nākamā tikšanās trešdien, 13.maijā plkst. 21.00 (LV laiks). Studēsim Apustuļu darbu grāmatas 4.nodaļu un atbildēšu uz iepriekšējiem un jaunajiem jautājumiem!

Visus video ierakstus var noskatīties šeit: http://kateheze.blogspot.com/

Skaistkalnes svētceļojuma apskats

Kristus ir Augšāmcēlies! Ir noslēdzies svētceļojums uz Skaistkalnes Dievmātes sanktuāriju. Liela pateicība, ka jau 8 gadus varam doties šādā ceļā pie Jaunavas Marijas, jo Skaistkalnes svētnīca ir otrais lielākais Latvijas sanktuārijs, jeb svētvieta, kur īpaši lūdzamies par jauniešiem, ģimenēm un ģimeņu problēmām.

Savu ceļu sāku jau 29.aprīlī, kad azbraucu uz Jelgavu un satikos ar tur kalpojošiem priesteriem, klostermāsam un Jelgavas diecēzes bīskapu E. Pavlovski. Svētceļojumu uzsāku 30.aprīlī, ceturtdien ar svēto Misi Jelgavas katedrālē. Sprediķī uzsvēru, ka šis ir konsekrētās dzīves gads, tādēļ esam aicināti lūgties par aicinājumiem, un tieši labas, kristīgas ģimenes ir nākamo priesteru un klosterļaužu "darbnīcas". Ceturtdien gājām apmēram 19.km un nonācām Staļģenē. Ceļš bija ļoti piepildīts ar lūgšanām, dziesmām un saturīgām konferencēm, ko vadīja karmelīšu māsa Meinarda un priesteris Jurijs. Māsa Meinarda runāja par Dieva žēlsirdību un tuvību, ar kādu Viņš nāk pie katra no mums. Konferences tēma labi sasaucās ar pāvesta Franciska mācību par Dieva žēlsirdību un žēlsirdības gadu, kurš šogad sāksies 8.decembrī.

Vakarā biju spiests atvadīties no Jelgavas grupas, kaut "viltotais zaķis" bija ļoti garšīgs. Vakarā ierados Jaunjelgavas skolā, lai piektdien, 1.maijā ceļu turpinātu ar Rīgas sv. Jēkaba katedrāles grupu priestera Renāra Bikava vadībā. Svēto Misi nosvinējām Jaunjelgavas katoļu baznīcā un ar priestera Pētera Skudras svētību devāmies ceļā. Paldies vietējiem draudzes cilvēkiem par garšīgajām maizītēm. Man tā bija jau otrā diena, tādēļ parādījās tulznas. Ceļš vijās caur skaistajiem Sēlijas egļu mažiem, un ceļā daudz lūdzāmies, dziedājām, bet es brīvajā laikā "cīkstējos" twiterī ar dažu labu Saeimas deputātu:


Vakarpusē ieradāmies Vallē un mūs uzņēma viesmīlīgā skolas internāta saimniece un varējām atvilkt elpu no grūtā ceļa. Pamazām sāka palikt aukstāks, nākamajā dienā no rīta, meklēdams kafiju, aizklīdzu līdz tuvākajam "Viršu" benzīntankam. Sestdienas ceļš īsāks - līdz Kurmenei "nieka" 16.km. Kurmenē nosvinējām svēto Misi sakurinātā baznīcā, jo citādi būtu galīgi nosaluši. Paldies Dievam, ka lietus mums netrāpīja. Konferences laikā stāstīju par Svēto Garu, kā galveno Baznīcas "arhitektu" un vadītāju. Vakarā Vissvētākā Sakramenta adorācija un iespēja pieiet pie grēksūdzes. Vakarā atbrauca tēvs Jānis no Skaistkalnes un ievadīja mūs svētku noskaņās. Paldies vietējiem draudzes cilvēkiem par garšīgajiem pīrādziņiem.

Svētdien, jau agri no rīta devāmies ceļā, lai plkst. 12.00, satiekoties ar Jelgavas grupu un pārējiem svētceļniekiem varētu kopīgi svinēt svētkus. Svēto Misi vadīja Jelgavas bīskaps E. Pavlovskis. Sprediķī viņš uzsvēra, ka ja izturējām komunismu, izturēsim arī liberālismu un morāles pagrimumu. Noslēgumā bija Dievmātes litānija un Svētība ar Vissvētako Sakramentu. Pēc dievkalpojuma uz lapiņām uzrakstīju visus savus twitter "draugus" un arī citas vajadzības, un pēc tam tās iemetu speciālā kastītē pie Dievmātes svētgleznas. Nākamajā svētdienā paulīnieši tēvi altāra priekšā šo lapiņu saturu arī nolasīs. Paldies visiem kas bija un aicinu arī citās reizē ikvienu pievienoties šim ceļam.

Sprediķis 5 Lieldienu svētdienā (3.maijā) - Vatikāna radio

Kristus ir Augšāmcēlies!

Dārgie Vatikāna radio klausītaji. Turpinās Lieldienu laiks un šodienas Jāņa evaņģēlija 15 nodaļas fragmentā Jēzus norāda, ka arī pēc Lieldienām Viņa saikne ar mācekļiem turpinās. Lai arī šī runa tika teikta pēdējo vakariņu laikā, tomēr Jēzus ar šiem vārdiem vēlējās stiprināt un iedrošināt savus mācekļus laikā, kad viņi piedzīvos vajāšanas un grūtības.
Arī Latvijā, pavisam nesen izskanēja pārmetumi Baznīcas pārstāvjiem, ka viņi vēlas „uzspiest” visai sabiedrībai savas, tas ir kristīgās morāles normas. Pat no katoļticīgo puses izskanēja pārmetumi, ka Baznīcai nav tiesības izteikties morālajā sfērā, jo mūsdienu postmodernajā sabiedrībā it kā neesot vienas patiesības un līdz ar to, katrs var ticēt un dzīvot kā pats vēlas. Kā ir patiesībā?
Jēzus, šodienas evaņģēlijā vērš uzmanību uz divām problēmām:

 Jēzus un Viņa mācekļu vienotība.
Vecajā Derībā jau bija plaši pazīstams vīnakoka simbols – pravieši Isaja, Jeremija, Ozeja un Ezehiēls, aprakstot Dieva - Jahves un Izraēļa attiecības, izmantoja šo simboliku. Jau Vecajā Derībā – Jer 5,10, Ezeh 17,7 pravieši runāja, ka Jahve nocirtīs zarus, kas nenes augļus. Evaņģēlists Jānis evaņģēlija 15.nodaļas sākumā dod skaidras norādes tiem kristiešiem, kas vajāšanu brīdī vēlas savu ticību slēpt vai modificēt to pēc sava prāta. Tādējādi tie kļūst par viltus kristiešiem, jeb ārēji izskatās skaisti un reliģiski pievilcīgi. Tomēr iekšējā satura tiem nav.
Jņ 15,18 Jēzus saka: „Ja pasaule jūs ienīst, ziniet, ka tā pirms jums mani ienīda”. Mūsdienās, liberālisma iespaidā aizvien vairāk katoļu ārēji, formāli uzskata sevi par piederīgiem Baznīcai, tomēr iekšienē, savas sirds dziļumos nepieņem vai pretojas Dieva un Baznīcas mācībai. Tādējādi redzam, ka ir Vīnakoks, kas ir pats Kristus un ir zari, kas ir Kristus Miesa – Baznīca. Tas, kas nenes augļus, kas nevēlas palikt kopībā, vienotībā ar Baznīcu, tas nokalst un, pat ja ārēji izskatās kā vīnakoka zars, tomēr iekšienē tam nav dzīvinošās vīnakoka sulas – Svētā Gara. Jēzus saka: „palieciet Manī, un es jūsos!” Neviens pats no sevis nevar nest augļus, ja tas nav vienotībā, kopībā ar visu Baznīcu – Kristus Vīnakoku. Jēzus saka: „Bez Manis jūs nekā nespējat darīt!”
Jēzus nav opozīcijā pasaulei un arī Baznīca nē. Vatikāna II koncils savā mācībā vēlējās norādīt uz pozitīvajiem aspektiem, ko varam atrast pasaulē. Tomēr nevaram arī piemēroties šai pasaulei, tajā izšķīstot.

Baznīcas vienotība dažādībā

Vēl mūsdienu pasaulē var dzirdēt pārmetumus Baznīcai, ka tā sludina morālu mācību, pati nebūdama nemaz tik svēta un tīra, raugoties uz tās locekļiem vēsturiskā griezumā. Šeit jāsaka, ka vīnakoks un zari veido vienu veselumu, tomēr gan stumbrs, gan zari saglabā savu atsevišķo unikalitāti. Līdz ar to, pati Baznīca, cik tā ir ontoloģiski ir saistīta ar Kristu ir svēta, tomēr tās locekļi, būdami vienlaicīgi gan garīgas, gan miesīgas būtnes, tomēr paliek grēcinieki. Vislielākie svētie apzinājās, ka ir grēcīgi, un kā Jēzus saka: „[Vīnakoka saimnieks] ikkatru, kas nes augļus, tīra, lai tas vēl vairāk nestu augļus” Līdz pat Jēzus otrreizējai atnākšanai Baznīcā šajā pasaulē būs klātesošs gan absolūts svētums, gan liels grēcīgums, kas izriet no mūsu cilvēciskās dabas, kas ir grēka ievainota. Tas nenozīme, ka mums nav jātiecas uz svētumu un jāsludina patiesība. Tomēr esam aicināti atcerēties Jēzus vārdus, par tīrumu un nezāli. Dievs, noslēpumainā veidā ļauj pasaulē palikt ļaunumam, lai Pasaules Beigās nestu taisnīgu norēķinu par ikviena padarītajiem darbiem. Tādēļ būsim uzticīgi vīnakokam, un tuvojoties Vasarssvētkiem, lūgsim Jēzum, lai Viņš, kā Vīnakoka dārza saimnieks sūta mum šo vīnakoka sulu, kas dzīvinātu un dziedinātu visas mūsu „aizkaltušās” un „novītušās” jomas kristīgajā dzīvē.