sestdiena, 2015. gada 27. jūnijs

Cik vēl ilgi mēs klusēsim?

Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti! (Rom 10, 13-15)

Šorīt izlasīju šo apustuļa Pāvila Vēstules Romiešiem fragmentu. Un sapratu, cik svarīga ir ikviena ticīgā garīgā, intelektuālā, kerigmātiskā un harismātiski - evaņģelizējošā formācija. Par to jau runā svētais Pāvils. Dzirdēt, ticēt, piesaukt, sludināt, sūtīt.

Vispirms ir nepieciešams laiks klusajai lūgšanai - meditācijai, kontemplācijai, sarunai ar Dievu, lai dzirdētu. Ja neatvēlēsim noteiktu, konkrētu laiku ikdienā sarunai ar Dievu, būsim kā tukšas bundžiņas, kas skaisti izskatās, bet iekšienē ir totāls tukšums. Dzirdēt. Sadzirdēt Dievu. Sadzirdēt to, ko Viņš mums vēlas pateikt.

Ticēt. Ticība dzimst no klausīšanās, bet to ir jābaro, Ikdienas Dieva Vārda lasīšana, lūgšana, regulāra sakramentālā dzīve - grēksūdzes, svētās Mises apmeklēšana, lūgšanu grupas, mājas kopienas, dalīšanās savā ticībā ar otru. Intelektuālā formācija, padziļinot savas zināšanas par to, kam ticu.

Kad ticam, vēlamies slavēt Dievu. Pateikties Dievam un kalpot Viņam, neko neprasot pretī. Darboties Baznīcā, nevis lai apmierinātu savas ambīcijas, būtu populārs un slavens, negaidīt no Baznīcas peļņu un atzinību. Darboties Dieva un Baznīčas labā nesavtīgi. Piesaukt Kunga Vārdu!

Kad esam piepildījušies ar Dieva Vārdu, nevaram to paturēt sevī. Ir svarīgi liecināt par Dievu jebkādā veidā. Evaņģelizācija nav kaut kāds mūsu kristīgās dzīves pielikums, evaņģelizācijai nevajag speciālas zināšanas vai atļauju no Baznīcas. Evaņģelizācija pieder pie Baznīcas pamatbūtības un katrs no mums, jau saņemot kristības un iestiprināšanas sakramentu jau esam sūtīti un aicināti evaņģelizēt - sludināt Dieva Vārdu.

Ikviens no mums, lūdzoties un komunikācijā ar garīgo vadību var jautāt Kungam: "Varbūt es varu vēl vairāk piederēt Tev? Varbūt tieši mani, Tu vēlies sūtīt misijā, savā druvā?" Ja jūtam, ka Dievs mūs aicina kam vairāk, tad droši, nebaidoties varam doties uz Rīgas Garīgo Semināru vai kādu klostera kopienu vai kustību. Tas ir tā vērts.

ceturtdiena, 2015. gada 25. jūnijs

Jauna kalpošanas vieta - Valmiera!

Šodien no arhibīskapa - metropolīta V.E. Zbigņeva Stankeviča saņēmu nominātu, kurā minēts, ka tieku nozīmēts par svētdienas vikāru Valmieras Romas katoļu draudzē, kā arī tieku aicināts turpināt studijas Ļubļinas Katoļu Universitātes doktorantūrā. Pārrunājot ar arhibīskapu tālāko darbību, tika uzsvērts, ka tālākā mana prioritātei ir doktora darba rakstīšana, tādēļ nekādos pastorālos darbos ārpus Valmieras draudzes iesaistīties nevarēšu. Aicinu ikvienu lūgties par manu jauno kalpošanas vietu, par cilvēkiem, ko Dievs caur bīskapu ir uzticējis un arī darbu, kurš jāturpina rakstīt. Uz tikšanos!

piektdiena, 2015. gada 19. jūnijs

Svētdienas problemātika un tikumība!

Tikko atgriezos no bērnu nometnes. Paldies visiem, kas piedalījās un kas organizēja - bija ļoti labi. Noslēguma dienā ar bērniem diskutējām par svētdienas svinēšanu un dievkalpojumu apmeklēšanu. Daudzi bērni sūdzējās, ka viņu skolās daudzus pasākumus, kā piemēram sporta, deju nodarbību, dažādas skates pasniedzēji ieplāno tieši svētdienās, kas traucē būt kopā ar ģimeni un būt baznīcā. Domāju, ka mēs, kristieši, pārāk maz aizstāvam savas tiesības un neprotestējam par to, ka "neopagāniskā" sabiedrība mums atņem iespēju pilnvērtīgi svinēt savu svēto dienu. Būsim aktīvāki!

Un vēl! Domājot par kāda Saeimas deputāta liberālo viedokli ("Vienotība"), kurš uzskata, ka vecākiem nav tiesības kontrolēt to, ko viņu bērniem māca skolās, vēlos atgādināt to, ko māca Katoliskās Baznīcas Katehisms:

"Tā kā vecāki ir tie, kas vispirmām kārtām atbildīgi par savu bērnu audzināšanu, tad viņiem ir tiesības izvēlēties saviem bērniem skolu, kas atbilst pašu pārliecībai. Tās ir vecāku pamattiesības. Vecāku pienākums ir atkarībā no tā, cik tas iespējams, izvēlēties skolu, kas tiem vislabāk palīdzētu pildīt kristīgās audzināšanas pienākumu. Sabiedriskajai varai ir pienākums garantēt šīs vecāku tiesības un nodrošināt reālus apstākļus to īstenošanai." (2229)

Katoļticīgajiem vecākiem ir absolūts pienākums sekot līdzi, ko viņu bērniem māca skolā un vai tas, ko skolotāji viņiem māca, atbilst Katoliskās Baznīcas morāles un tikumības principiem. 

otrdiena, 2015. gada 16. jūnijs

Arhibīskaps aicina lūgties!

Lūgsimies!

Saistībā ar Eiropraidu 2015 un tā pasākumiem, kas norisināsies nākamajā nedēļā, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs aicina pēc ikdienas Svētās Mises vai individuāli lūgties litāniju Vissvētajai Jēzus Sirdij un gandarīšanas lūgšanu Vissvētajai Jēzus Sirdij (no lūgšanu grāmatas “Slavējiet Kungu!”), kā arī piektdien gavēt nodomā par to, lai Dieva gaisma nāk pār mūsu tautu, īpaši aizlūdzot:

- par tiem, kas piedalīsies Eiropraidā 2015 un tā pasākumos,
- par tiem, kas piekrīt un izplata šo ideoloģiju,
- par skolotājiem, kuru misija ir ieaudzināt bērnos vērtības,
- par tiem, kas svārstās savā nostājā par šo jautājumu,
- par mums pašiem, kas neesam pietiekami mīlējuši savus līdzcilvēkus,
- par ģimenēm, kurās bērni neredz mīlošu tēvu un māti,
- par tīrāku dabu, jo ķīmiski piesārņota vide un pārtika izjauc cilvēka hormonālo līdzsvaru.

Turklāt arhibīskaps aicina lūgties ne tikai šajā nedēļā, kad jautājums ir īpaši aktualizējies, bet arī turpmāk savās lūgšanās paturēt cilvēkus, kuri atzīst, ka viņiem ir homoseksuālas noslieces, un visu sabiedrību, lai tā spēj izšķirt, kas ir labs un kas ļauns.

LRKB IC (pārpublicēts no katolis.lv)

ceturtdiena, 2015. gada 11. jūnijs

Sestdien, 13.jūnijā plkst. 11.00 Rīgā, Ķengaragā ievētīs jaunu katoļu baznīcu


Iesvētīs Antona baznīcu Ķengaragā http://t.co/GifiI1a05t http://t.co/X9S1YKheY0
Posted by Katolislv on pirmdiena, 2015. gada 8. jūnijs

svētdiena, 2015. gada 7. jūnijs

Grēki pret Svēto Garu! Sprediķis 7.06.2015 svētdienai (Vatikāna Radio)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šīsdienas evaņģēlija fragmentā varam ieraudzīt trīs cilvēku kategorijas, kuras ir pulcējušās ap Jēzu. Pirmā kategorija ir tie, kas nemitīgi ir apkārt Jēzum, lai Viņā klausītos, tvertu ikvienu vārdu no Jēzus lūpām un sekotu Viņam. Otrā kategorija ir Viņa tuvinieki, kuri uz visu noraugās ar zināmu distanci un uz visu raugās tikai racionālā līmenī. Un tad ir trešā grupa – Rakstu zinātāji, kuri apvainoja Jēzu sadarbībā ar ļauno garu. Marka evaņģēlija 3.nodaļas sākumā redzam, ka tā laika Izraēļa tautas cilvēki ir izslāpuši pēc Dieva un vēlas būt kopā ar Jēzu. Tomēr ir arī cilvēki, kuri uz Jēzus darbību skatās ar aizdomām un pat ir pret Viņu. Šodien varam padomāt, kurai no grupām piederam mēs?

Pirmā grupa – Rakstu zinātāji. Bēc būtības viņi nav ļauni cilvēki, jo pamatā vēlas sargāt Vecās Derības likumu un Dieva doto monoteisma izpratni. Jēzū Viņi redz šīs senās kārtības jaucēju un kā tādu, kurš vēlas cilvēkus ievest apjukumā, sašķeltībā un galu galā bezdievībā. Tieši tādēļ tieši viņi – Rakstu zinātāji apsūdz Jēzus sadarbībā ar ļauno garu. Šādi cilvēki varam būt arī mēs, kad acīmredzamu Dieva darbību sākam apkarot, domājot, ka kalpojam Dievam. Cik daudz Baznīcas vēsturē nav bijušas situācijas, kad cilvēki, Dieva un Baznīcas vārdā ir aizstāvējuši kādas idejas, kuras vēlāk ir izrādījušās tieši pretējas tam, ko Svētais Gars ir vēlējies darīt. Tieši šādu situāciju Jēzus nosauc par grēku pret Svēto Garu: spītīgu pretošanos un aktīvu pretdarbību Dieva plānam savā un citu cilvēku dzīvēs

Otrā grupa – Jēzus radinieki. Viņi nav ļauni cilvēki, tomēr priekš viņiem Jēzus bija tikai un vienīgi parasts cilvēks – viņu radinieks. Viņi ieradās pie Jēzus labu nodomu vadīti, jo uzskatīja, ka Jēzus ar savu darbību pārkāpj visas robežas un visai viņu dzimtai ceļ neslavu. Šiem radiniekiem pietrūka ticības skatījums. Uz visu Jēzus darbību viņi skatījās ar racionālu, vēsu prātu un galu galā nespēja saskatīt Jēzus darbībā  pārdabisko  Dieva spēku. Arī mēs, līdzīgi, varam Dievu, Baznīcu un garīgo dzīvi uzskatīt par skaistu tradīciju, kultūras fenomenu, bet neko vairāk. Daudzi cilvēki mūsdienās nav pret Jēzu un Viņa mācību, bet priekš viņiem Jēzus paliek tikai kā viens no šīs pasaules ētiskajiem skolotājiem ar aizraujošu un iedvesmojošu „filozofiju”.


Trešā grupa – tie ir tie, kas izpilda Dieva gribu un klausās Dieva vārdu. Daudziem šie Jēzus vārdi šķiet kā uzbrukums Dievmātei, jo arī Viņa ir radinieku vidū. Tomēr tieši Vissvētākā Jaunava Marija ir vispilnīgākais Jēzus „radinieks”, jo Viņa vispilnīgākā veidā šeit uz zemes arī īstenoja šo „klausīšanās” misiju. Viņa, Iemiesotā Vārda Māte, ne tikai klausījās Vārdu, bet arī to pieņēma un tieši Viņā šis Vārds nesa vislielākos augļus, kādi vien iespējami šeit uz zemes. Tādēļ pārdomājot šo evaņģēlija fragmentu, mēģināsim būt arī mēs kā Marija, kas visus Dieva Vārdus uzmanīgi klausījās un dziļi noglabāja savā sirdī. Lai mūsu sirdis ir kā auglīga zeme, kur Dieva Vārds var iekrist, uzdīgt un nest bagātīgus augļus jau šeit uz zemes, un arī mūžībā. Amen.