Cik vēl ilgi mēs klusēsim?

Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti! (Rom 10, 13-15)

Šorīt izlasīju šo apustuļa Pāvila Vēstules Romiešiem fragmentu. Un sapratu, cik svarīga ir ikviena ticīgā garīgā, intelektuālā, kerigmātiskā un harismātiski - evaņģelizējošā formācija. Par to jau runā svētais Pāvils. Dzirdēt, ticēt, piesaukt, sludināt, sūtīt.

Vispirms ir nepieciešams laiks klusajai lūgšanai - meditācijai, kontemplācijai, sarunai ar Dievu, lai dzirdētu. Ja neatvēlēsim noteiktu, konkrētu laiku ikdienā sarunai ar Dievu, būsim kā tukšas bundžiņas, kas skaisti izskatās, bet iekšienē ir totāls tukšums. Dzirdēt. Sadzirdēt Dievu. Sadzirdēt to, ko Viņš mums vēlas pateikt.

Ticēt. Ticība dzimst no klausīšanās, bet to ir jābaro, Ikdienas Dieva Vārda lasīšana, lūgšana, regulāra sakramentālā dzīve - grēksūdzes, svētās Mises apmeklēšana, lūgšanu grupas, mājas kopienas, dalīšanās savā ticībā ar otru. Intelektuālā formācija, padziļinot savas zināšanas par to, kam ticu.

Kad ticam, vēlamies slavēt Dievu. Pateikties Dievam un kalpot Viņam, neko neprasot pretī. Darboties Baznīcā, nevis lai apmierinātu savas ambīcijas, būtu populārs un slavens, negaidīt no Baznīcas peļņu un atzinību. Darboties Dieva un Baznīčas labā nesavtīgi. Piesaukt Kunga Vārdu!

Kad esam piepildījušies ar Dieva Vārdu, nevaram to paturēt sevī. Ir svarīgi liecināt par Dievu jebkādā veidā. Evaņģelizācija nav kaut kāds mūsu kristīgās dzīves pielikums, evaņģelizācijai nevajag speciālas zināšanas vai atļauju no Baznīcas. Evaņģelizācija pieder pie Baznīcas pamatbūtības un katrs no mums, jau saņemot kristības un iestiprināšanas sakramentu jau esam sūtīti un aicināti evaņģelizēt - sludināt Dieva Vārdu.

Ikviens no mums, lūdzoties un komunikācijā ar garīgo vadību var jautāt Kungam: "Varbūt es varu vēl vairāk piederēt Tev? Varbūt tieši mani, Tu vēlies sūtīt misijā, savā druvā?" Ja jūtam, ka Dievs mūs aicina kam vairāk, tad droši, nebaidoties varam doties uz Rīgas Garīgo Semināru vai kādu klostera kopienu vai kustību. Tas ir tā vērts.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru