Ceturtdiena 30.jūlijs, – Valmiera – Priekuļi

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu. 

Ievads.

1.      Autentiskums.

Gan šīs vēstules, gan 1 Jāņa vēstules autors nav zināms vai ir vēsturiski apšaubīts. Aleksandrijas baznīcā jau no II gadsimta par šīs vēstules autoru tika uzskatīts svētais Pāvils. Arī Baznīcas vēsturnieks Euzēbijs domā līdzīgi. Aleksandrijas Klemens uzskatīja, ka apustulis Pāvils šo vēstuli uzrakstīja ebreju valodā ebrejiem, un ka sv. Lūkas to pārtulkoja grieķu valodā. Origēns uzskatīja, ka to rakstījis vai nu Pāvils vai viņa skolnieki. Uzskata, ka stils un domas varētu būt Pāvila, bet rakstītājs bija cits. Interesanti, ka šī vēstule nav atrodama Muratori Kanonā, jeb Bībeles tekstu krājumā (II gadsimts). Tertuliāns uzskata, ka šīs vēstules autors varētu būt Barnaba. Tomēr Baznīca IV un V gadsimtu mijā šo vēstuli atzīst kā Pāvila rakstītu un kanonisku. 1516.gadā Roterdamas Erasms sāk apšaubīt sv. Pāvilu, kā šīs vēstules autoru. Mūsdienās vairums Bībeles pētnieku uzskata, ka sv. Pāvils nebija šīs vēstules autors. Pētnieki uzskata, ka pastāv būtiskas atšķirības starp stilu, saturu un teksta uzbūvi vēstulē Ebrejiem un citās sv. Pāvila vēstulēs.

Ir ļoti iespējams, ka vēstules autors bija grieķu izcelsmes. Autors, rakstot tekstu, ir atradies spēcīgā platoniskās filozofijas ietekmē un tekstos ir atrodamas grieķu – ebreju filozofa Aleksandrijas Filona iezīmes. Vēstules Ebrejiem autors bija grieķu izcelsmes kristietis, kurš ir uzrakstījis izcilu literāru darbu, uz ko norāda grieķu retorikas pazīšana. Bija uzskats, ka autors varētu būt arī Apollos. Daudzi speciālisti uzskata, ka vēstules 13.nodaļas 22-25 panti ir vēlīnāks pielikums, lai norādītu uz apsutuļa Pāvila raksturu.

2.      Adresāti

Visdrīzāk vēstule rakstīta ebreju izcelsmes kristiešiem, tomēr ir arī zinātnieki, kas uzskata, ka vēstule rakstīta arī no pagānisma pārnākušajiem kristiešiem. Daži uzskata, ka vēstule bija rakstīta ebreju izcelsmes kristiešiem, kuri šaubījās, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. Vēstulei ir cieša saistība ar Barnabas vēstuli.

3.      Literārā forma un rašanās laiks un vieta

Šī vēstule ir ar samērā sarežģītu struktūru un tika uzskatīta par teoloģisku traktātu. Galvenais temats – Kristus priesterība. Tomēr vēstules autora mērķis nav izklāstīt kristīgās ticības saturu, bet brīdināt no atkrišanas tos cilvēkus, kuri šaubījās. Vēstule bija rakstīta kā sprediķis, kurš tika lasīts publiski. Vēstulē ir norādes uz kristiešu vajāšanām Romes ķeizara Nerona laikā, līdz ar to vēstule varēja rasties 85. gadā pēc Kristus. Tomēr vēstulē nekur nav minētas pašas vajāšanas un tā plaši apraksta Tempļa upurus, līdz ar to var uzskatīt, ka vēstules rašanās laiks varētu arī būt pirms 70. gada, kad tika nopostīts jūdu Templis. Vēstulē atrodamas norādes, ka Jēzus upuris ir nomainījis upurus, kas tika salikti Templī. Ja Templis būtu nopostīts, tas noteikti tiktu pieminēts arī vēstulē. Vēstulē ir atrodamas norādes par brāļiem no Itālijas (13,24), dažreiz domājot, ka vēstule tika uzrakstīta Romā, tomēr tas varētu nozīmēt to, ka iedzīvotāji no Itālijas bija kopā ar vēstules autoru, kad viņš šo vēstuli rakstīja.

4.      Vēstules plāns

a)      Ievads (1,1-4)

b)      Dēla pārākums pār eņģeļiem (1,5-2,18)

a.       Dēla intronizācija

b.      Aicinājums būt uzticīgiem (2,1-4)

c.       Jēzus paaugstināšana caur pazemināšanos (2,5-18)

c)      Jēzus kā žēlsirdīgs un uzticīgs augstpriesteris (3,1-5,10)

a.       Jēzus, kā uzticīgā Dēla pārākums pār Mozu (3,1-6)

b.      Brīdinājums, kas izriet no Izraēļa neuzticības (3,7-4,13)

c.       Jēzus kā žēlsirdīgais augstpriesteris (4,14-5,10)

d)     Jēzus mūžīgā priesterība un mūžīgais upuris (5,11-10,39)

a.       Aicinājums uz garīgo atmodu (5,11-6,20)

b.      Jēzus – priesteris pēc Melhizedeka kārtas (7,1-28)

c.       Mūžīgais upuris (8,1-9,28)

d.      Jēzus upuris aicina uz izturību (10,1-39)

e)      Ticības piemērs, pārmetumi un nepaklausība (11,1-12,29)

a.       Senču ticība (11,1-40)

b.      Veids, kā Dievs raugās uz saviem dēliem (12,1-13)

c.       Sods par nepaklausību (12,14-29)

f)       Noslēguma aicinājums, svētība un sveicieni (13,1-25)

Darbā izmantots:

Katolicki Kommentarz Biblijny. Raymound E.Brown, Joseph A. Fitzmyer, Roland E. Murphy. Oficyna Wydawnicza "Vocatio", Warszawa. 2001.

Svētceļojuma laikā pa dienu neizmantošu nekāda sakaru ierīces vai sociālos tīklus. Būšu pieejams pa telefonu 26382125 un sociālajos tīklos vakaros.