Jūs lūdzat, bet nesaņemat, jo jūs ļauni lūdzat, lai to izlietotu savām kārībām. Jēkaba 4,3

Dārgie lasītāji! Esmu veiksmīgi atgriezies no svētceļojuma uz Aglonu un arī Aglonas svētkiem. Joprojām esmu pārsteigts, ka tik daudz cilvēku arī mūsdienās meklē Dievu. Dievs nekur nav pazudis, Dievs ir un paliek tas pats nemainīgais Dievs. Tikai mēs Viņu mēdzam paši aizmirst un atstāt.

Domāju arī par Baznīcas Latvijā atmodu un, ejot divas nedēļas uz Aglonu, sapratu, ka patiesas atmodas pamatā ir cilvēki, kuri ir piedzīvojuši un ikdienā izdzīvo personiskas attiecības ar Dievu. Cilvēki, kuri "deg par Dievu". Es arī tāds vēlos būt, kaut apzinos, ka nevienmēr sanāk. Ļoti iesaku izlasīt pāvesta Franciska dokumentu "Evaņģēlija prieks", kurš ir iztulkots arī latviski un pieejams grāmatu galdos. Tur pāvests ir uzrakstījis visu, kas mums ir jādara un norādījis mums kādi ir patiesas atmodas priekšnoteikumi. Un kā galveno viņš min - būt par Jēzus Kristus mācekli, par tādu, kurš patiesi ir piedzīvojis savā dzīvē īsteno Jēzus augšāmcelšanos, kurš ir saticies ar augšāmcēlušos Kungu un vēlas šo Labo Vēsti, Evaņģēlija vēsti aiznest arī citiem. Pāvests uzsver to, cik svarīgi pašiem būt dzīvās, pesroniskās attiecībās ar Dievu. Neko nelīdzēs skaisti vārdi, programmas, kursi, n-tās rekolekcijas un semināri, ja paši nemeklēsim Kungu.

Pēdējā laikā dzirdu ļoti daudz kritikas un kurnēšanu par procesiem, kas notiek Baznīcā Latvijā. Tiek kritizēti bīskapi, priesteri, draudžu aktīvie locekļi. Domāju, ka daļa šīs kritikas ir pamatotas, tomēr jūtu arī, ka aiz šīs kritikas stāv "melu tēvs" - sātans. Bieži vien, tā vietā, lai lūgtos, lai palīdzētu, lai atbalstītu, kritizējam, nosodam un tādējādi graujam Baznīcas, kā Kristus Mistiskās Miesas kopību. Arī mēs katrs esam daļa no šīs Miesas - Baznīcas un arī mums ir jāiesaistās tās celtniecībā. Ar pazemību, paklausību, lūgšanām, upurgatavību, nevis ar savu tiesību pieprasīšanu, ambīcijām, naudas un varaskāri, "siltāku" vietu meklēšanu, vēlmi iedzīvoties uz Baznīcas rēķina. Baznīca nav domāta, lai barotu manu slimīgo ambiciozitāti, bet tieši otrādi - Baznīca ir "vieta", kur es sastopu Kungu un piedzīvoju pestīšanu. Atcerēsimies par to. Un tad, ja jūtamies no Baznīcas garīdzniecības vai draudžu locekļiem nesaprasti, pārprasti vai ieļaunojušies, tā vietā lai saceltos un aizbēgtu, organizēsimies uz kopīgām lūgšanām. Cik labi būtu, ja mēs pulcētos speciālās lūgšanu grupās un lūgtos par mūsu pāvestu, bīskapiem, prāvestiem priesteriem, klosterļaudīm, kopienu locekļiem, aicinājumiem, ģimenēm, u.t.t. Vairāk lūgsimies, mazāk tenkosim!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru