Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu
svētceļniekiem uz Aglonu.
Jēzus mūžīgā priesterība un mūžīgais upuris (5,11-10,39)
Aicinājums uz garīgo atdzimšanu (5,11-6,20)
Šeit sākas vēstules Ebrejiem
galvenā daļa.
5,11-14 – komentatori uzskata,
ka šis teksts ir adresēts jūdu priesteriem, kuri ir atgriezušies kristietībā.
Autors uzsver, ka daudzi, kuri ir atgriezušies, nevēlas padziļināt savu
kristīgo ticību un paliek pie „vieglās barības”. Kad esam no Dieva saņēmuši,
svarīgi ir dot tālāk (1 Kor 3,1-3). Kurā kategorijā esam mēs? Atšķirt labo no
ļaunā.
6, 1 – vēstules autors atzīst,
ka tie, kuri tikko atgriezušies pie Dieva ir ļoti jūtīgi un trausli, tomēr tiem
pakāpeniski vajag pieaugt zināšanās par Dievu un garīgajā dzīvē. Vēstules
autors norāda, ka intelektuāli mēginājumi iepazīt Dievu nav peļami un var
palīdzēt ceļā uz svētumu un moralitātes ievērošanā.
Tālāk autors piemin sešas
fundamentālas jūdu ticības patiesības, izmantojot katehisma metodi: gandarījums
par mirušiem darbiem; ticība Dievam, kristībām (jūdu rituālo apmazgāšanos),
roku uzlikšanu, mirušo augšāmcelšanos un pastaro tiesu. Tomēr šeit daudzi
autori redz norādi uz jūdu ticības postulātiem vai arī uz Essēņu sektas locekļu
iniciācijas ritiem. Tomēr maz ticams, ka autors būtu šajā vēstulē ievietojis ritus
no ārpuskristīgiem avotiem, visdrīzāk šie riti tika izmantoti, lai paskaidrotu
grēku nožēlošanas nozīmīgumu. Roku uzlikšana ir Svētā Gara nosūtīšanas zīme.
6,4-6 – ļoti grūti paskaidrot
šos pantus, tomēr visdrīzāk tie norāda uz tādiem cilvēkiem, kuri ir bijuši
ticīgi un tad atkrituši. Grūti tādiem sludināt Labo Vēsti. Apgaismotie ir tie,
kuri ir pieņēmuši sakramentus. Dievs caur svētajiem sakramentiem mūs apgaismo.
Tomēr tieši ticība, kas mums tiek dāvāta caur sakramentiem mūs apgaismo.
6,5 – Evaņģēlija sludināšana
vainagojas ar Gara klātbūtnes manifestāciju. Šī Gara klātbūtne ir norāde
uz „nākamo laiku” atklāšanos. Jūdaismā
„nākamo godību” varēja baudīt tikai maza daļa cilvēces – Izraēļa tauta.
Kristietībā šis apsolījums pieder ikvienam – visi var piedalīties debesu
godībā.
6,7-8 – praktizējošs kristietis
ir tāds, kurš līdzinās auglīgai zemei, savukārt tas, kurš nav ar Dievu līdzinās
sausai un neauglīgai zemei.
6,9 – sākot ar 9. pantu
vēstules tonis mainās, jo, acīmredzot, autors saprot, ka tikai ar lēnprātību un
žēlsirdību spēs pārliecināt remdenos kristiešus būt tuvākiem Dievam.
6,12 – autors ievada tematā,
kurš plašāk tiks apskatīts vēstules 11. nodaļā. Kristietim jāapzinās, ka viņš
turpina to pašu ticības līniju, kuru ir
uzsācis Abrahāms un citi Vecās Derības ticīas vīri, atsaucoties uz Dieva
aicinājumu.
6,13 – Dievs pats apsola un arī
izpilda un tur solījumu. Citāts no 1 Mozus 22,16-18. Ābrahāms ir gatavs ticībā
paklausīt un upurēt savu dēlu Īzaku. Dievs apsola, ka viņa pēcteči būs
neizskaitāmā daudzumā un ka caur viņu nāks svētība pasaulei.
6,17 – Šis pants netieši mēgina
pamatot apsolījumu, ko Dievs Vecajā Derībā deva attiecībā uz Mesiju, kurš
piepildās Jēzus Kristus personā. Tieši 7.nodaļā autors plaši attīstīs domu par
Kristu, kā augsto un mūžīgo augstpriesteri pēc Melhizedeka kārtas.
6,18 – tieši kristieši ir
apsolījuma galīgie adresāti, jo tieši kristiešos un caur kristietību galēji un
definitīvi piepildās Dieva atklāsme.
6,19 – autors lieto divas
metaforas, lai norādītu uz kristīgo cerību – enkuru un svētnīcu. Vēstules
tālākajā gaitā daudz tiks runāts par patieso svētnīcu – debesīm, kurās ir
iegājis Jaunās Derības augstpriesteris – Jēzus.
11. Par to mums būtu daudz kas sakāms, bet grūti izskaidrot,
jo jūs esat kļuvuši kūtri klausīties.
12. Jo lai gan laika ziņā jums vajadzētu būt skolotājiem, vēl jums vajaga kādu, kas jūs mācītu Dieva vārdu pirmssākumus. Un jūs esat kļuvuši par tādiem, kam vajag piena, bet ne cietas barības.
13. Jo katrs, kas vēl ar pienu barojams, taisnības vārdu nesaprot, jo tas ir bērns.
14. Bet pilnīgajiem pienākas cieta barība; tiem piedzīvojumos prāti vingrināti atšķirt labu no ļauna.
12. Jo lai gan laika ziņā jums vajadzētu būt skolotājiem, vēl jums vajaga kādu, kas jūs mācītu Dieva vārdu pirmssākumus. Un jūs esat kļuvuši par tādiem, kam vajag piena, bet ne cietas barības.
13. Jo katrs, kas vēl ar pienu barojams, taisnības vārdu nesaprot, jo tas ir bērns.
14. Bet pilnīgajiem pienākas cieta barība; tiem piedzīvojumos prāti vingrināti atšķirt labu no ļauna.
1. Tāpēc, atstājuši Kristus mācības sākumu, pāriesim uz
pilnīgāku; un neliksim atkal pamatu atgriešanai no mirušajiem darbiem un
ticībai uz Dievu,
2. Mācībai par kristību un roku uzlikšanu, un mirušo augšāmcelšanos, un mūžīgo tiesu.
3. Arī to mēs darīsim, ja tikai Dievs atļaus.
4. Jo neiespējami tos, kas reiz apgaismoti, baudījuši arī debess dāvanas un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki,
5. Bez tam baudījuši labo Dieva vārdu un nākamā mūža spēku,
6. Bet atkrituši, vest atkal pie atgriešanās; tie Dieva Dēlu, no jauna izzobodami, sit sev krustā.
7. Jo zeme, kas uzsūc sevī bieži līstošo lietu un audzē stādus, noderīgus tiem, kas to apstrādā, saņem Dieva svētību;
8. Bet ja audzē ērkšķus un dadžus, tad tā nederīga un lāstam tuvu, tās gals ir izdegšana.
9. Bet lai gan tā jums runājam, vismīļie, mums ir labāka un pestīšanai tuvāka pārliecība.
10. Jo Dievs nav netaisnīgs. Viņš neaizmirsīs jūsu darbus un mīlestību, ko jūs parādījāt Viņa vārdā, kalpojuši un kalpodami svētajiem.
11. Bet mēs vēlamies, lai katrs no jums parādītu to pašu centību cerības piepildīšanā līdz galam.
12. Lai jūs nekļūtu kūtri, bet būtu sekotāji tiem, kas ticībā un pacietībā iemantos apsolījumus.
13. Jo Dievs, dodams Ābrahamam solījumus, zvērēja pats sev, kad Viņam nebija neviena lielāka, kam zvērēt,
14. Sacīdams: Tiešām, svētīdams es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu. (1 Moz 22,16-17)
15. Un tā, pacietīgi gaidīdams, viņš saņēma apsolīto.
16. Jo cilvēki zvēr lielākam par sevi, un apstiprinājums ar zvērestu ir gals katrai viņu pretrunai.
17. Un tā kā Dievs gribēja vēl vairāk parādīt apsolījuma mantiniekiem sava lēmuma negrozāmību, Viņš lietoja zvērestu,
18. Lai šinīs divās negrozāmajās lietās, kurās Dievs maldināt nevar, būtu stiprs iepriecinājums mums, kas steidzamies saņemt piedāvāto cerību.
19. Tā dvēselei ir drošs un stiprs enkurs, kas sniedzas aiz priekškara iekšpusē,
20. Kur Jēzus kā priekšgājējs iegājis par mums, mūžam būdams augstais priesteris saskaņā ar Melhizedeka iekārtu.
2. Mācībai par kristību un roku uzlikšanu, un mirušo augšāmcelšanos, un mūžīgo tiesu.
3. Arī to mēs darīsim, ja tikai Dievs atļaus.
4. Jo neiespējami tos, kas reiz apgaismoti, baudījuši arī debess dāvanas un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki,
5. Bez tam baudījuši labo Dieva vārdu un nākamā mūža spēku,
6. Bet atkrituši, vest atkal pie atgriešanās; tie Dieva Dēlu, no jauna izzobodami, sit sev krustā.
7. Jo zeme, kas uzsūc sevī bieži līstošo lietu un audzē stādus, noderīgus tiem, kas to apstrādā, saņem Dieva svētību;
8. Bet ja audzē ērkšķus un dadžus, tad tā nederīga un lāstam tuvu, tās gals ir izdegšana.
9. Bet lai gan tā jums runājam, vismīļie, mums ir labāka un pestīšanai tuvāka pārliecība.
10. Jo Dievs nav netaisnīgs. Viņš neaizmirsīs jūsu darbus un mīlestību, ko jūs parādījāt Viņa vārdā, kalpojuši un kalpodami svētajiem.
11. Bet mēs vēlamies, lai katrs no jums parādītu to pašu centību cerības piepildīšanā līdz galam.
12. Lai jūs nekļūtu kūtri, bet būtu sekotāji tiem, kas ticībā un pacietībā iemantos apsolījumus.
13. Jo Dievs, dodams Ābrahamam solījumus, zvērēja pats sev, kad Viņam nebija neviena lielāka, kam zvērēt,
14. Sacīdams: Tiešām, svētīdams es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu. (1 Moz 22,16-17)
15. Un tā, pacietīgi gaidīdams, viņš saņēma apsolīto.
16. Jo cilvēki zvēr lielākam par sevi, un apstiprinājums ar zvērestu ir gals katrai viņu pretrunai.
17. Un tā kā Dievs gribēja vēl vairāk parādīt apsolījuma mantiniekiem sava lēmuma negrozāmību, Viņš lietoja zvērestu,
18. Lai šinīs divās negrozāmajās lietās, kurās Dievs maldināt nevar, būtu stiprs iepriecinājums mums, kas steidzamies saņemt piedāvāto cerību.
19. Tā dvēselei ir drošs un stiprs enkurs, kas sniedzas aiz priekškara iekšpusē,
20. Kur Jēzus kā priekšgājējs iegājis par mums, mūžam būdams augstais priesteris saskaņā ar Melhizedeka iekārtu.
Darbā izmantots:
Katolicki Kommentarz Biblijny. Raymound E.Brown, Joseph A. Fitzmyer, Roland E. Murphy. Oficyna Wydawnicza "Vocatio", Warszawa. 2001.
Svētceļojuma laikā pa dienu neizmantošu nekāda sakaru ierīces vai sociālos tīklus. Būšu pieejams pa telefonu 26382125 un sociālajos tīklos vakaros.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru