Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu
svētceļniekiem uz Aglonu.
Mūžīgais upuris (8,1-9,28)
8,2 – Vārds tapa miesa un
mājoja mūsu vidū. Burtiski – uzcēla telti mūsu vidū. Kungs ir tas, kurš mājo
mūsu vidū.
8,3- Vecās Derības upurēšanas
laiks ir pagājis.
8,7 – līdzīgi kā Rom 7,11-24
8,8-13 – citāts no Jeremijas
31,31-34. 10. pants – Izraēla nams – tā ir kristiešu kopiena. „Es būšu viņiem
Dievs un viņi būs mana tauta” – Vecajā Derībā lietota formula, kura apzīmēja Derības
noslēgšanu starp cilvēkiem un Dievu. Tomēr Jaunā Derība tiek slēgta cilvēku
sirdīs un tai ir individuāls un personisks raksturs.
9,1-5 – autors apraksta Mozus
svētnīcu.
9,7 – tiek pieminētas asinis,
par kurām būs plašāks komentārs 10.nodaļā. Asinis Vecajā Derībā simbolizēja dzīvību
un dvēseli cilvēkā. 3 Mozus 17,11.14. Asinis tika uzskatīta par dievišķu elementu cilvēkā. Upurējot asinis,
tika upurēta paša cilvēka vai dzīvnieka „dzīvība”, jeb „dvēsele” un nodibināta
saikne starp Dievu/dievību un cilvēku vai kopienu. Vecajā Derībā asins upuris
bija grēku piedošanas un šķīstīšanās zīme.
9,8-9 – šī upurēšana bija kā
prototips tam, ko Kristus paveica pie krusta, līdzīgi kā 1 Kor 10,2 – sarkanā
jūra un iegremdēšanās Kristū. Caur Vecās Derības kultu cilvēks var tikai
pietuvoties debesīm, bet ne tajās pilnībā ieiet.
9,11-14 – augstākā un pilnīgākā
telts – Viņa nāve un augšāmcelšanās. Caur savu krusta nāvi. Ne rokām darināto –
Kristus atpestīšanas darbs, kurš dod mums pestīšanu nav cilvēku roku darbs.
9,15 – Jēzus patiesi ir Jaunās
Derīas vidutājs, visu mūsu grēku izpircējs.
9,16-17 – autors lieto
juridisku valodu, pielīdzinot Veco Derību testamentam, kuru mums ir atstājis
Dievs un kuru, pēc Kristus nāves un augšāmcelšanās Dievs mums ir dāvajis kā
mantiniekiem. Jēzus, mūžīgais Dēls, kurš kopā ar Tēvu ir iedibinājis Jauno Derību
ir vienlaicīgi gan testamenta rakstītājs, gan izpildītājs, caur savu nāvi.
9,18- Jaunai Derībai ir līdzība
ar Veco Derību, tikai Jaunajā Derībā Dievs to apzīmogo ar Sava Vienpiedzimušā
Dēla upuri.
9,19-20 – Autors mēgina
aprakstīt Vecās Derības upuri, caur kuru tika noslēgta Vecā Derība, tikai šis
apraksts atšķiras no apraksta 2 Mozus gramatā. Grāmata prezentē pašu Dievu,
līdzīgi kā Islāmā Korāns ir svētās Grāmatas, kura atrodas Allāha priekšā,
atspoguļojums. 20 pants līdzinās vārdiem, ko Jēzus saka iedibinot Euharistiju –
Mt 16, 28...
9,22 – bez asins izliešanas nav
piedošanas.
9,24 – Jēzus iegāja debesīs,
nevis svētnīcā, kas bija šo debesu attēls šeit uz zemes. Līdzīgi arī Baznīcā,
pieņemot sakramentus un ejot uz draudzi mums jāsaprot, ka paši sakramenti,
draudze, garīdznieks nav mērķis, bet ir tikai līdzekļi, attēli tam, ko mēs
patiesi saņemsim debesīs.
9,25-26 – Ja Jēzus upurim
nebūtu vienreizēja un definitīva rakstura, tam vajadzētu bieži, ik gadus, kā
augstajam priesterim upurēt par tautas grēkiem. Bet tagad, Jēzus, vienreiz
upurēdams sevi, reizi par visām reizēm ir miris un augšāmcēlies, lai mums
dāvātu grēku piedošanu.
9,28 – parūzija, jeb Jēzus
otrreizējās atnākšanas gaidas pastarajā dienā.
Bet galvenais tanī, kas pārrunājams, ir tas, ka mums tāds
augstais priesteris, kas debesīs nosēdies Majestātes troņa labajā pusē,
2. Būdams svētnīcas un īstās telts kalpotājs. To uzcēlis Kungs, bet ne cilvēks.
3. Jo katrs augstais priesteris tiek iecelts dāvanu un upuru nešanai, kāpēc nepieciešami, ka Viņam būtu kaut kas, ko upurēt.
4. Ja Viņš būtu virs zemes, Viņš nebūtu priesteris, tāpēc ka šeit ir tādi, kas upurē dāvanas saskaņā ar bauslību,
5. Kas kalpo tā attēlam un ēnai, kas debesīs. Arī Mozum bija norādīts, kad viņš taisīja telti: Lūk, (tā bija teikts) padari visu pēc parauga, kas tev kalnā parādīts!
6. Bet tagad Viņam piešķirtā kalpošana labāka tik, par cik labāka derība, kuras starpnieks Viņš ir, jo tā dibināta ar labākiem solījumiem.
7. Jo ja pirmā būtu bijusi bez vainas, tad nemeklētu vietu otrai.
8. Un tos peldams, Viņš saka: Lūk, nāk dienas, saka Kungs, un es nodibināšu jaunu derību ar Izraēļa namu un ar Jūdas namu.
9. Ne tādu derību, kādu nodibināju ar viņu tēviem tanī dienā, kad satvēru viņu roku, lai izvestu tos no Ēģiptes zemes, jo viņi paši nav palikuši manā derībā, un es viņus atmetu, saka Kungs.
10. Bet šī ir derība, ko es nodibināšu ar Izraēļa namu pēc šīm dienām, saka Kungs: Es likšu savus likumus viņu prātā un ierakstīšu tos viņu sirdīs, un es būšu viņiem Dievs, un viņi būs mana tauta.
11. Un neviens nemācīs savu tuvāko un neviens savu brāli sacīdams: Pazīsti Kungu, jo visi viņi no mazākā līdz lielākajam pazīs mani,
12. Jo es būšu žēlīgs viņu netaisnībām un viņu grēkus vairs nepieminēšu.
13. Ja Viņš runā par jauno, tad novecojusi agrākā: bet kas novecojis un kļūst nespēcīgs, tas tuvu iznīcībai.
2. Būdams svētnīcas un īstās telts kalpotājs. To uzcēlis Kungs, bet ne cilvēks.
3. Jo katrs augstais priesteris tiek iecelts dāvanu un upuru nešanai, kāpēc nepieciešami, ka Viņam būtu kaut kas, ko upurēt.
4. Ja Viņš būtu virs zemes, Viņš nebūtu priesteris, tāpēc ka šeit ir tādi, kas upurē dāvanas saskaņā ar bauslību,
5. Kas kalpo tā attēlam un ēnai, kas debesīs. Arī Mozum bija norādīts, kad viņš taisīja telti: Lūk, (tā bija teikts) padari visu pēc parauga, kas tev kalnā parādīts!
6. Bet tagad Viņam piešķirtā kalpošana labāka tik, par cik labāka derība, kuras starpnieks Viņš ir, jo tā dibināta ar labākiem solījumiem.
7. Jo ja pirmā būtu bijusi bez vainas, tad nemeklētu vietu otrai.
8. Un tos peldams, Viņš saka: Lūk, nāk dienas, saka Kungs, un es nodibināšu jaunu derību ar Izraēļa namu un ar Jūdas namu.
9. Ne tādu derību, kādu nodibināju ar viņu tēviem tanī dienā, kad satvēru viņu roku, lai izvestu tos no Ēģiptes zemes, jo viņi paši nav palikuši manā derībā, un es viņus atmetu, saka Kungs.
10. Bet šī ir derība, ko es nodibināšu ar Izraēļa namu pēc šīm dienām, saka Kungs: Es likšu savus likumus viņu prātā un ierakstīšu tos viņu sirdīs, un es būšu viņiem Dievs, un viņi būs mana tauta.
11. Un neviens nemācīs savu tuvāko un neviens savu brāli sacīdams: Pazīsti Kungu, jo visi viņi no mazākā līdz lielākajam pazīs mani,
12. Jo es būšu žēlīgs viņu netaisnībām un viņu grēkus vairs nepieminēšu.
13. Ja Viņš runā par jauno, tad novecojusi agrākā: bet kas novecojis un kļūst nespēcīgs, tas tuvu iznīcībai.
Bija arī pirmajā (derībā) dievkalpojumu noteikumi un
virszemes svētnīca.
2. Jo uzceltās telts priekšdaļā, kura saucas svētā, atradās svečturi un galds, un upuru maize:
3. Bet aiz otrā priekškara teltī, kas saucas vissvētākā,
4. Bija zelta kvēpināmais trauks un visapkārt ar zeltu apklāts derības šķirsts, kurā atrodas zelta trauks ar mannu un Ārona zizlis, kas zaļoja, un derības galdiņi.
5. Un pāri tam godības herubīni, kas apēnoja žēlastības troni. Par tiem tagad atsevišķi nav jārunā.
6. Pastāvot šādai iekārtai, priekšējā teltī priesteri vienmēr iegāja tad, kad tie izpildīja upura pienākumus,
7. Bet otrā vienīgi augstais priesteris vienreiz gadā, ne bez asinīm, ko viņš upurē par savu un tautas neapzinību.
8. Ar to Svētais Gars norāda ka, pastāvot pirmajai teltij, ceļš uz vissvētāko vēl nav atklāts.
9. Tas ir tagadējā laika attēlojums: saskaņā ar to tiek upurētas dāvanas un upuri, kas nespēj padarīt sirdsapziņā pilnīgu to, kas kalpo, bet tie tikai ēdieniem un dzērieniem.
10. Un dažādām mazgāšanām miesas dēļ uzlikti likumi līdz atjaunošanas laikam.
11. Bet Kristus, nākamo labumu augstais priesteris, atnāca caur augstāko un pilnīgāko telti, ne rokām darināto, tas ir, ne no šīs pasaules.
12. Un ne ar āžu un teļu, bet caur savām asinīm reiz iegāja vissvētākajā, panākdams mūžīgo pestīšanu.
13. Ja jau āžu un vēršu asinis un govs pelni, apslacinot sagānītos, svētī miesu tīrībai,
14. Cik daudz vairāk Kristus asinis, kas Svētajā Garā pats sevi bezvainīgu upurēja Dievam, tīrīs mūsu sirdsapziņu no mirušajiem darbiem, lai kalpotu dzīvajam Dievam.
15. Un tāpēc Viņš ir jaunās derības vidutājs: lai aicinātie saņemtu apsolīto mūžīgo mantojumu, Viņš nomira, lai atpestītu no pārkāpumiem, kas pirmās derības laikā bija padarīti.
16. Jo kur ir testaments, tur nepieciešami jāpierāda mantojuma atstājēja nāve,
17. Jo ar viņa nāvi testaments stājas spēkā, bet tam nav spēka, kamēr novēlētājs dzīvo.
18. Tāpēc arī pirmā (derība) netika iesvētīta bez asinīm.
19. Jo Mozus, nolasījis visai tautai visu bauslības likumu, paņēma teļu un āžu asinis kopā ar ūdeni, un purpursārtu vilnu, un izapu un apslacīja pašu grāmatu un visu tautu,
20. Sacīdams: Šīs ir derības asinis, ko Dievs jums pavēlējis.
21. Arī telti un visus dievkalpojuma traukus viņš tāpat apslacīja asinīm.
22. Un saskaņā ar likumu gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs un bez asins izliešanas nav piedošanas.
23. Tā šķīstīja debeslietu attēlus, bet pašām debeslietām nepieciešami labāki upuri nekā tie.
24. Jo Jēzus iegāja ne rokām celtā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad parādītos par mums Dieva vaiga priekšā,
25. Nevis lai sevi bieži upurētu, kā augstais priesteris ik gadus ieiet svētnīcā ar svešām asinīm.
26. Citādi Viņam būtu pienācis bieži ciest no pasaules iesākuma, bet tagad, laikam izpildoties, Viņš parādījās vienu reizi, lai, sevi uzupurēdams, izdeldētu grēku.
27. Un kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt un pēc tam tiesa,
28. Tā arī Kristus vienreiz uzupurēts daudzu grēku deldēšanai. Otrreiz Viņš parādīsies bez grēka to pestīšanai, kas Viņu gaida.
2. Jo uzceltās telts priekšdaļā, kura saucas svētā, atradās svečturi un galds, un upuru maize:
3. Bet aiz otrā priekškara teltī, kas saucas vissvētākā,
4. Bija zelta kvēpināmais trauks un visapkārt ar zeltu apklāts derības šķirsts, kurā atrodas zelta trauks ar mannu un Ārona zizlis, kas zaļoja, un derības galdiņi.
5. Un pāri tam godības herubīni, kas apēnoja žēlastības troni. Par tiem tagad atsevišķi nav jārunā.
6. Pastāvot šādai iekārtai, priekšējā teltī priesteri vienmēr iegāja tad, kad tie izpildīja upura pienākumus,
7. Bet otrā vienīgi augstais priesteris vienreiz gadā, ne bez asinīm, ko viņš upurē par savu un tautas neapzinību.
8. Ar to Svētais Gars norāda ka, pastāvot pirmajai teltij, ceļš uz vissvētāko vēl nav atklāts.
9. Tas ir tagadējā laika attēlojums: saskaņā ar to tiek upurētas dāvanas un upuri, kas nespēj padarīt sirdsapziņā pilnīgu to, kas kalpo, bet tie tikai ēdieniem un dzērieniem.
10. Un dažādām mazgāšanām miesas dēļ uzlikti likumi līdz atjaunošanas laikam.
11. Bet Kristus, nākamo labumu augstais priesteris, atnāca caur augstāko un pilnīgāko telti, ne rokām darināto, tas ir, ne no šīs pasaules.
12. Un ne ar āžu un teļu, bet caur savām asinīm reiz iegāja vissvētākajā, panākdams mūžīgo pestīšanu.
13. Ja jau āžu un vēršu asinis un govs pelni, apslacinot sagānītos, svētī miesu tīrībai,
14. Cik daudz vairāk Kristus asinis, kas Svētajā Garā pats sevi bezvainīgu upurēja Dievam, tīrīs mūsu sirdsapziņu no mirušajiem darbiem, lai kalpotu dzīvajam Dievam.
15. Un tāpēc Viņš ir jaunās derības vidutājs: lai aicinātie saņemtu apsolīto mūžīgo mantojumu, Viņš nomira, lai atpestītu no pārkāpumiem, kas pirmās derības laikā bija padarīti.
16. Jo kur ir testaments, tur nepieciešami jāpierāda mantojuma atstājēja nāve,
17. Jo ar viņa nāvi testaments stājas spēkā, bet tam nav spēka, kamēr novēlētājs dzīvo.
18. Tāpēc arī pirmā (derība) netika iesvētīta bez asinīm.
19. Jo Mozus, nolasījis visai tautai visu bauslības likumu, paņēma teļu un āžu asinis kopā ar ūdeni, un purpursārtu vilnu, un izapu un apslacīja pašu grāmatu un visu tautu,
20. Sacīdams: Šīs ir derības asinis, ko Dievs jums pavēlējis.
21. Arī telti un visus dievkalpojuma traukus viņš tāpat apslacīja asinīm.
22. Un saskaņā ar likumu gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs un bez asins izliešanas nav piedošanas.
23. Tā šķīstīja debeslietu attēlus, bet pašām debeslietām nepieciešami labāki upuri nekā tie.
24. Jo Jēzus iegāja ne rokām celtā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad parādītos par mums Dieva vaiga priekšā,
25. Nevis lai sevi bieži upurētu, kā augstais priesteris ik gadus ieiet svētnīcā ar svešām asinīm.
26. Citādi Viņam būtu pienācis bieži ciest no pasaules iesākuma, bet tagad, laikam izpildoties, Viņš parādījās vienu reizi, lai, sevi uzupurēdams, izdeldētu grēku.
27. Un kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt un pēc tam tiesa,
28. Tā arī Kristus vienreiz uzupurēts daudzu grēku deldēšanai. Otrreiz Viņš parādīsies bez grēka to pestīšanai, kas Viņu gaida.
Darbā izmantots:
Katolicki Kommentarz Biblijny. Raymound E.Brown, Joseph A. Fitzmyer, Roland E. Murphy. Oficyna Wydawnicza "Vocatio", Warszawa. 2001.
Svētceļojuma laikā pa dienu neizmantošu nekāda sakaru ierīces vai sociālos tīklus. Būšu pieejams pa telefonu 26382125 un sociālajos tīklos vakaros.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru