Sprediķis svētdienai, 2.augustam (Vatikāna radio)

24. Kad ļaudis redzēja, ka tur nav ne Jēzus, ne Viņa mācekļu, tie iekāpa laivās un brauca uz Kafarnaumu, lai meklētu Jēzu.
25. Un tie, atraduši Viņu viņpus jūras, sacīja Viņam: Rabbi! Kad Tu šeit atnāci?
26. Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Patiesi, patiesi es jums saku: jūs meklējat mani nevis tāpēc, ka redzējāt brīnumus, bet tāpēc, ka baudījāt maizi un paēdāt.
27. Necentieties pēc iznīkstošās barības, bet pēc tādas, kas paliek mūžīgai dzīvei, ko Cilvēka Dēls jums dos, jo Viņu Dievs Tēvs apzīmogojis.
28. Tad tie Viņam sacīja: Kas mums jādara, lai darītu Dieva darbus?
29. Tad Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Tas ir Dieva darbs, lai jūs ticētu uz to, ko Viņš sūtījis.
30. Tad tie sacīja Viņam: Kādu zīmi tad Tu dod, lai mēs redzētu un ticētu Tev? Ko Tu darīsi?
31. Mūsu tēvi ēda mannu tuksnesī, kā tas rakstīts: maizi no debesīm Viņš deva tiem ēst (2.Moz.16,15;
4.Moz.11,7; Ps.77).
32. Tad Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ne Mozus jums deva maizi no debesīm, bet mans Tēvs dod jums patieso debessmaizi.
33. Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.
34. Tad tie Viņam sacīja: Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!
35. Bet Jēzus viņiem sacīja: Es esmu dzīvības maize; kas pie manis nāk, tas neizsalks; un kas uz mani tic, tam neslāps nekad. (Jāņa 6,24-35)



Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Ir sācies tradicionālais svētceļojumu laiks Latvijā, kad daudzu draudžu ticīgie ir uzsākuši ceļu uz Aglonas Dievmātes svētnīcu, lai pārvarot ceļa grūtības, vienotībā un lūgšanās pie Jaunavas Marijas – Aglonas Dievmātes kājām aiznestu visas lūgšanu vajadzības. Kad 80-to gadu beigās, vēl nelegāli cilvēki devās uz Aglonu, svētcēļojumi tika saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Tomēr cilvēka vislielākā atkarība ir grēks. Mūsdienās, kad mūsu mazā valsts tiek pārpludināta ar grēku ideoloģiju caur medijiem un citos veidos, kad jaunieši ir zaudējuši orientierus savā dzīvē, tad ir svarīgi garīgi atjaunoties. Šie svētcēļojumi augusta mēneša pirmajās divās nedēļās ir lielākā garīgā kustība Latvijā ar 3000 - 4000 cilvēku vienlaicīgu pārvietošanos.

Šodienas evaņģēlijā Jēzus mācekļi arī veic sava veida svētceļojumu – viņi meklē Jēzu. Jēzus viņiem jautā – kāda ir jūsu motivācija, kādēļ mani meklējat? Vai vēlaties redzēt tikai kādus brīnumus, zīmes? Vai vēlaties būt mani sekotāji tikai kādu egoistisku, savtīgu motīvu vadīti? Jēzus runā par zīmi! Jau Vecajā Derībā daudzi pravieši lietoja dažādas pravietiskas zīmes, caur kurām Dievs runāja uz savu tautu. Šodienas evaņģēlijā Jēzus atraucās uz šādu zīmi tuksnesī, ko Dievs ar Mozus starpniecību deva savai tautai. Tomēr nevienmēr Vecajā Derībā tauta nolasīja šo zīmi. Zīme no Dieva palika nesaprasta vai pārprasta.

Jaunajā Derībā Jēzus Kristus pats ir šī zīme, Jonas zīme. Tāpat kā Jonas trīs dienas un trīs naktis atradās zivs vēderā, tā arī Jēzus trešajā dienā augšāmcēlās un mājo mūsu vidū Vissvētākajā Sakramentā. Vai mēs atpazīstam, nolasām šo zīmi? Jēzus Kristus zīmi? Vai nav tā, ka mēs bieži vien Baznīcā meklējam kādas ārkārtējas zīmes, kādas ārkārtējas dāvanas, harismas, parādības, bet nenovērtējam un nepamanām pašu svarīgāko zīmi?

Reiz draudze lūdzās Vissvētākā Sakramenta priekšā un te pēkšņi viens cilvēks ieskrēja baznīcā un sauca: „Es redzu Jēzu, es redzu Jēzu!” Visi izskrēja ārā lai skatītos, kas tur ir. Tikai viens cilvēks palika baznīcā, lai turpinātu lūgties. Kad vēlāk pārējie viņam jautāja, kādēļ viņš neskrēja ārā, tad šis cilvēks atbildēja: „Kādēļ man kaut kur skriet, ja es Jēzu satieku jau šeit, Vissvētākajā Sakramentā.

Jā, sanktuāriji, svētvietas, svētceļojumu vietas ir īpašas lūgšanu un atjaunotnes vietas, tāpat arī svētceļojumi var dot, un dod impulsu mūsu garīgajai dzīvei, tomēr atcerēsimies, ka mūsu garīgās dzīves pamatu veido ikdienas saruna ar Jēzu Tabenākulā, Vissvētākā Sakramenta priekšā, svētās Mises laikā un pieņemot Vissvētāko Sakramentu svētajā Komūnijā. „Sekošanas Kristum” autors saka: „...daudzi svētceļojumi reti kuru dara svētāku.” (XXIII, 4.) Jēzus saka: „Es esmu Dzīvības Maize!” Atlicināsim ikdienā laiku Jēzum un neaizmirsīsim satikties ar Viņu adorācijā. Mūsu katra patiesais svētceļojums ir ikdienas garīgā dzīve ar Jēzu un mūsu mērķis ir debesis. Amen. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru