pirmdiena, 2015. gada 21. septembris

Kam es sekoju?

Pēdējā laikā mūsu diecēzē ir notikušas straujas un negaidītas pārmaiņas, kas skāra dažādu priesteru pārcelšanu no vienas draudzes uz citām. Tādēļ vēlos ticīgajiem atgādināt dažas teoloģiskas un kanoniski - juridiskas patiesības, lai norādītu uz problēmām un palīdzētu labāk saprast, kā māca un kam tic Baznīca.

1. Jāatgādina, ka Katoliskā Baznīca pastāv izkaisīta visā pasaulē un realizējas caur vietējām bīskapijām, jeb diecēzēm. Katoliskā Baznīca neveidojas no šo diecēžu summas, bet gan katrā vietējā bīskapijā, kuras priekšgalā ir bīskaps - ordinārijs, kā apustuļu pēctecis un kurš pastāv vienotībā ar Romas pāvestu un pārējo bīskapu kolēģiju, pastāv Romas Katoliskā Baznīca. Tātad diecēzes bīskaps ir gans, tēvs un apustuļu pēctecis, kuram pienākas cieņa un paklausība. Bīskaps, vienotībā ar pāvestu un pārējo bīskapu kolēģiju, gana, svētdara un māca Dieva tautu un rūpējas, lai ticības mantojums - Atklāsme, nemainīgi un pareizi tiktu interpretēta, skaidrota un nodota nākamajām paaudzēm.

2. Diecēzē, jeb bīskapijā esošie priesteri ir diecēzes bīskapa - ordinārija palīgi un kopā ar bīskapu veido diecēzes prezbiterātu. Bīskaps, ieceļot priesteri par draudzes prāvestu, uztic viņam uz noteiktu laiku draudzes ganīšanas, svētdarīšanas un mācīšanas kalpojumu un priesteris ikvienu darbību draudzē veic sava bīskapa vārdā un uzdevumā. Bīskaps pats pēc saviem ieskatiem, konsultējoties ar cietiem, izlemj kad un kuru priesteri pārcelt no vienas draudzes uz citu. Priesteris nav kādas konkrētas draudzes īpašums, bet viņš ir aicināts kalpot ikvienai draudzei visā diecēzē, tieši tur, kur bīskaps viņu nozīmē.

3. Draudze ir Baznīcas pamatšūniņa. Katram ticīgajam ir jāapzinās, ka viņa draudze ir tā, kuras teritorijā viņš dzīvo. Ja gadījumā nav skaidras draudzes teritoriālās robežas, draudze ir tā, kurai ir vieglāk piekļūt ar transportu vai uz kuru esmu regulāri gājis, vai ir gājuši vecāki. Tomēr arī šajā gadījumā ir svarīgi būt vienā konkrētā draudzē un tur arī kalpot.

4. Nav pareizi kristības, pirmo svēto Komūniju, laulības vai citus sakramentus pieņemot, izvēlēties garīdznieku, kurš man patīk vai kurš "piedāvā vieglākus nosacījumus." Cita situācija ir ar biktstēviem vai garīgajiem tēviem. Baznīca ļauj ikvienam pie grēksūdzes iet pie tā garīdznieka, pie kura katrs ticīgais pats vēlas. Tādēļ arī draudžu prāvestiem ir jānodrošina, lai draudzēs, kurās ir tikai viens priesteris, regulāri viesotos cits priesteris, pie kura ticīgie varētu izsūdzēt grēkus.

5. Ja gadījumā notiek priestera pārcelšana, draudzē nav jārīko parakstu vākšanas, demonstrācijas, "piketi" un jāvērpj intrigas, lai tikai paturētu iepriekšējo prāvestu. Ir stingri jātic, ka caur bīskapa lēmumu runā pats Dievs un katras pārmaiņas ir Svētā Gara pārņemtas. Pat ja cilvēciskā ziņā var tikt pieļautas kļūdas, tomēr jātci, ka Baznīcas galvenais vadītājs un Arhitekts ir Svētais Gars.

6. Mīlēsim savu Baznīcu, bīskapu, prāvestu un draudzi un tā vietā lai šķeltos un būtu opozīcijā, centīsimies saglabāt vienotību un mīlestību savā starpā, kas ir zīme tam, ka mūsos mājo Svētais Gars. Neapslāpēsim Svēto Garu!

3 komentāri:

  1. Āmen!
    Visi esam aicināti uz vienu mērķi, vieglāk šo mērķi var sasniegt ejot kopā, atbalstot vienam otru.
    Reizēm pārmaiņas pārbauda mūsu ticību, vai es ticu(kāda ir mana ticība), vai man 'patīk kā priesteris tic'.
    lūgsimies biežāk par garīgo kārtu un pateiksimies Dievam par priesteriem, kuri ir atsaukušies aicinājumam.

    Marija Dieva Māte, lūdz par mums!

    AtbildētDzēst
  2. Tai priesteru raustīšanai no vienas draudzes uz otru būtu jābūt pamatotai un skaidrai iesaistītajām pusēm. Savādāk ir iespaids, ka ar draudzes cilvēkiem apietas kā ar maziem bērniem, precīzāk zīdaiņiem, kuriem vajag pasniegt gatavu aprūpes komplektu nepaskaidrojot neko, nemaz nerunājot par iesaistīšanu lēmuma pieņemšanas procesā.
    Nu nevar no draudzes locekļiem pieprasīt uzticību vienai draudzei, ja bīskaps no savas puses nevar garantēt ilgstošu viena priestera piesaisti konkrētai draudzei. Tās draudzes administratoru padarīšanas nav normālas. Tiem, kas nezin draudzes administrators nav vienāds ar draudzes prāvests.

    AtbildētDzēst
  3. Daļēji piekrītu jūsu viedoklim, tomēr jāatgādina, ka Romas Katoliskā Baznīca nav protestantu draudze, kurā katrs draudzes loceklis ir ar vienādām tiesībām un kur draudzes locekļi no sava vidus izvēl garīdznieku vai lemj par viņa palikšanu draudzē. Katoļu Baznīcā nav mūsdienu izpratnē saprasta demokrātija. Baznīca ir hierarhiska, kaut arī visi mēs veidojam vienu Dieva tautu. Dievs to ir tā darījis, lai pasargātu mūs no anarhijas, šķelšanās, subjektīvisma un pieķeršanās personai. Katoļu Baznīcā katrs priesteris, netakarīgi no personas veic svētdarīšanas, mācīšanas un ganīšanas funkciju un bīskaps nevienu priesteri nepārceļ tāpat vien, aiz neko darīt. Visām pārmaiņām ir ļoti nopietni iemesli. Mēs tikai neredzam visu kopainu un mums bieži vien pietrūkst plašāka, diecēzes vai visas Universālās Baznīcas kopainas

    AtbildētDzēst