ceturtdiena, 2015. gada 29. oktobris

Kristību vārdi. Saraksts, ko izvēlas bērnam kristībās (no "Slavējiet Kungu")


KRISTĀMVĀRDU SARAKSTS
(biežāk sastopamie vārdi)

Ahilejs, 12. maijā
Adaļberts (Voiceks), 23. apr.
Ādams, 24. dec.
Adele, 30. jūn.
Ādolfs, 29. aug.
Agata, 5. febr.
Agnese, 21. janv.
Alberts, 15. nov.
Albins, 1. martā
Aleksandrs, 3. maijā
Aleksejs, 17. jūl.
Alfrēds, 28. okt.
Alfons, 1. aug.
Aloizijs, 21. jūn.
Alvins, 26. maijā
Ambrozijs, 7. dec.
Amālija, 10. jūl.
Anastāsija, 25. dec.
Anatolijs, 20. martā
Andrejs, 30. nov.
Andžela, 27. janv.
Anna, 26. jūl.
Anzelms, 21. apr.
Antoņina, 3. maijā
Antonijs, 13. jūn.
Antons, 13. jūn.
Apolinārs, 23. jūl.
Apolonija, 9. febr.
Arkādijs, 12. janv.
Arnolds, 18. jūl.
Artūrs, 1. nov.
Astrīda            , 10. aug.
Atanāzijs, 2. maijā
Augustīns, 28. aug.
Aurēlija, 25. sept.

Reliģija un izglītība

Reliģisko organizāciju likuma 6.pants:

6. pants. Reliģiskās organizācijas un izglītība

(1) Ikvienam ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs.

(2) Valsts un pašvaldību skolās kristīgās ticības mācību var mācīt personām, kuras rakstveidā izteikušas vēlēšanos to apgūt. Nepilngadīgās personas iesniegumu par vēlēšanos apgūt kristīgās ticības mācību iesniedz ar vecāku vai aizbildņu rakstveida piekrišanu. Ja nepilngadīgā persona ir jaunāka par 14 gadiem, tās vietā iesniegumu iesniedz šīs personas vecāki vai aizbildņi.

(3) Kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz 10 skolēnu, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija.

(4) Valsts un pašvaldību pārziņā esošajās nacionālo minoritāšu skolās, ievērojot skolēnu un viņu vecāku vai aizbildņu vēlēšanos, Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā var pasniegt arī attiecīgajai nacionālajai minoritātei raksturīgās ticības mācību.

(5) Kristīgās ticības mācības un ētikas mācīšana tiek finansēta no valsts budžeta.

No Izglītības likuma:

10.pants. Izglītība un reliģija

(1) Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Izglītojamie pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī kristīgās ticības mācību un ētiku vienlaikus.

(2) Izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums.

10.1 pants. Izglītība un tikumība

(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

(2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.

21.pants. Sabiedrības līdzdalība izglītībā

(1) Sabiedrība piedalās izglītības organizēšanā un attīstībā, popularizējot visu veidu izglītību, veicot izglītošanu un sekmējot izglītības kvalitātes uzlabošanu, veidojot izglītības programmas, aizsargājot izglītojamo un pedagogu tiesības un intereses izglītības ieguves un darba procesā, veidojot izglītības un izglītības atbalsta iestādes, biedrības un nodibinājumus.

51.pants. Pedagoga vispārīgie pienākumi

6) sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos;

57.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā

Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības:

1) izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību;
2) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;
3) slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē;
4) sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām;
5) ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē;
6) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā.

trešdiena, 2015. gada 28. oktobris

Jautājums par sirdsapziņu un moralitāti

Jautājums: "Saistībā liberālo "vērtību" integrēšanu mūsdienu sabiedrībā man ir vairāki jautājumi par morāli un sirdsapziņu, kuri varētu būt aktuāli arī citiem. 1) Vai morāli un sirdsapziņu ir iespējams aptvert bez atklāsmes? 2) Vai morāle un sirdsapziņa ir pakļautas cilvēkam, vai arī tas nav cilvēkam pakļauts? 3) Vai morāle un sirdsapziņa ir atkarīga no reliģiskās piederības? (Ja "jā" tad vai tās nav mainīgs lielums, kaut kas tāds, kas nav pastāvīgs?) 4) Kāda nozīme likumu izveides procesā ir morālei?"

Atbilde: "Liels paldies par jautājumiem. Jāsaka, ka tie ir ļoti plaši un katrs no tiem aptver ļoti plašu tēmu un nav tik vienkārši uz tiem atbildēt. Ļoti labi šos jautājumus izskaidro Katoliskās Baznīcas Katehisms, kuru arī izmantošu, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. 1. Sirdsazpiņa ir dota katram cilvēkam un "cilvēka sirdī esošā morāliskā sirdsapziņa vajadzīgajā brīdī mudina viņu darīt labu un izvairīties no ļaunā. Tā spriež arī par kādas konkrētas izvēles pareizību, piekrītot tai, ja tā laba, noraidot, ja tā ir slikta. Tā apliecina patiesības autoritāti, atsaucoties uz augstāko Labumu, kura pievilcība ietekmē cilvēku un no kura viņš saņem baušļus. Gudrs cilvēks, ieklausoties morāliskajā sirdsapziņā, var saklausīt runājam Dievu." (KBK 1777) Jau bez dievišķās Atklāsmes cilvēks saprot, ka viņam ir sirdsapziņa, viņš "jūt" tās darbību (grauž sirdsapziņa) un arī neticīgs cilvēks, pat ateists var būt morāliski labs cilvēks. Tomēr dievišķā Atklāsme Jēzū Kristū palīdz cilvēkam saprast visu savu morālo darbību jēgu un mērķi, kā arī dot cilvēkam iespēju sasniegt mūžīgo dzīvi.
2. Sirdsapziņa dod spriedumu par kādu rīcību, tomēr tā nav nekļūdīga. Sirdsapziņa var būt maldīga, tādēļ ir svarīgi sekot Jēzum un būt ciešās attiecībās ar Jēzu un Baznīcu, lai cilvēks visu laiku "sinhronozētu" savus spriedumus un morālās vērtības, ar tām, kuras ir atklātas Bībelē, Dieva Vārdā un Baznīcas Tradīcijā.
3. Sirdsapziņa ir katram cilvēkam, tomēr tieši ticība ir tā, kura palīdz cilvēkam savā sirdsapziņā pieņemt pareizus lēmumus. Katram cilvēkam ir sava "sirdsapziņa" un katrs cilvēks veido savu uzskatu par to, kas ir labs vai slikts. Tomēr eksistē objektīvas morālās normas, kuras ir balstītas Dieva dotajā dabiskajā un dievišķajā Likumā. Dieva dotā Atklāsme, kas nav pretrunā dabiskajam Likumam palīdz cilvēkam "precizēt" savus uzskatus par to, kas ir labs un ļauns un visu laiku aicina cilvēku pieskaņot savus privātos un individuālos uzskatus tam, kā labo un ļauno redz Dievs, kurš to mums ir atklājis caur Jēzu Kristu un Baznīcu.
4. Likumdevējs likumus izdod, balstoties uz taisnīguma un patiesības mērauklas. Katram likumam, vai tas būtu dabiskais vai pārdabiskais, ir jābūt balstītam uz patiesību, taisnīgumu un arī morāliskumu.

Filma par katoļu priesteri Jāni Bratuškinu

piektdiena, 2015. gada 23. oktobris

Jautājums: vai nekatolis var pieņemt svēto Komūniju Katoļu Baznīcā un otrādi?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ieskatīsimies Jaunajā Ekumēniskajā direktorijā (1994), 129-136 numuros.

Sakraments ir Kristus un Baznīcas darbība caur Svēto Garu. Sakramentu administrēšana konkrētai kopienai ir zīme viņu ticības, kulta un kopienas vienotībai. Sakramenti, īpaši jau Euharistija, ir arī kristiešu kopienas vienotības avots un arī avots tās garīgajai dzīvei un attīstībai. Viennozīmīgi, Euharistiskā Komūnija ir cieši saistīta ar pilnīgo ekleziālo (Baznīcas) komūniju, jeb vienotību un tās redzamo izpausmi. Līdz ar to, Katoliskā Baznīca māca, ka pateicoties derīgai kristībai citu Baznīcu un ekleziālo kopienu pārstāvji atrodas reālā, tomēr nepilnīgā komūnijā, jeb kopībā ar Katolisko Baaznīcu. Euharistija kristītajiem  ir garīgā barība, kura palīdz viņiem cīņā ar grēku un ved uz dzīvu vienotību ar Kristu. Šo divu pamatpostulātu gaismā (Euharistija kā vienotības zīme un garīgā barība) Katoliskā Baznīca, vispārējā veidā pieļauj dot Euharistisko Komūniju un arī  grēksūdzes sakramentu un slimnieku sakramentu tiem, kuri paliek ticības, kulta un ekleziālās dzīves vienotībā (kristītiem katoļiem, kas regulāri iet pie grēksūdzes). Tieši tāpat Katoliskā Baznīca, zināmos apstākļos, kā izņēmumu, pieļauj šo sakramentu dalīšanu tiem, kas nepieder pilnīgai vienotībai ar Katolisko Baznīcu. Šie izņēmumi ir:

Slimības, ciešanas, nāve!

Sprediķis "Mieram Tuvu" šai svētdienai. Lasījumus var atrast www.mieramtuvu.lv

Slimība, ciešanas un nāve. Kādēļ, Dievs? Kalpojot slimnīcās, šo jautājumu esmu saņēmis no daudziem jo daudziem cilvēkiem. Situācijā, kad mūs skārusi smaga slimība, vai nāves brīdī teoloģiskas lekcijas par ciešanu jēgu ir liekas. Ir nepieciešama mīlestība un līdzjūtība. Tomēr jautājums paliek – vai mēs ciešam par saviem vai citu grēkiem? Kādēļ Dievs pieļauj nevainīgu cilvēku ciešanas?

ceturtdiena, 2015. gada 22. oktobris

Iznācis katoļu kalendārs un plānotajs 2016.gadam!

Šomēnes iznākusi gadagrāmata “Katoļu kalendārs 2016”, kuru iegādāties varēs draudžu grāmatu galdos, kā arī grāmatu veikalos “Amnis” un “Jānis Roze”.  Gatavojoties Dieva žēlsirdības gadam, kurš sāksies šī gada 8. decembrī, kalendāra vāku rotā Rembranta van Reina glezna “Pazudušā dēla atgriešanās”. Savukārt Terēzes Drukas raksts “Mīlošais un žēlsirdīgais Dievs” palīdz dziļāk izprast, kas ir Jubilejas gads, kādā veidā tas saistīts ar žēlsirdību un kā izpaužas Dieva žēlsirdība. Arī vairākos citos rakstos to autori risina žēlsirdības tēmu. Vairāk nekā 360 lapaspušu biezais kalendārs šogad ir nedaudz mainījis savu vizuālo tēlu, un lasītāji, kas to jau iegādājušies, atzina, ka šogad tas ir ērtāks lietošanai.
Kalendāra pirmā rubrika ir veltīta notikumiem katoļu Baznīcā Latvijā un pasaulē no 2014. gada 1. augusta līdz 2015. gada 1. augustam. Šai laikā Ļubļinas Katoļu universitātē doktora darbu biblistikā aizstāvēja Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta docētāja Terēze Druka. Šajā rubrikā varēsiet izstaigāt T. Drukas garo studiju ceļu, kurā Dievs ļāva piedzīvot savu vadību dažādos veidos. Savukārt raksts “Jēzus uzvaras ceļš”, kas sāk rubriku “Ticības dēļ vajātie”, ir fragments no viņas doktordarba.
“Katoļu kalendāra” lasītāji jubilāru rubrikā varēs tuvāk iepazīt dažus nākamā gada jubilārus. Viens no viņiem ir Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kuram 2016. gadā apritēs 25 gadi, kopš ir iesvētīts par bīskapu. Dekāns Arnolds Olehno nākamgad atskatīsies uz 50 gadiem priesterībā. Par viņu stāsta jaunie priesteri, kas tieši caur dekāna piemēru ir atklājuši savu aicinājumu, jo pats priesteris par sevi nerunā, vien saka: “Kad nomiršu, tad varēsiet rakstīt!” Savukārt 25 gadu priesterības jubilārs Andris Blūms intervijā Ingrīdai Lisenkovai atklāj, kā bērnībā negribējis doties svētdienās uz baznīcu, jo tai brīdī parasti “televīzijas tante Vaļa” sākusi stāstīt kādu interesantu pasaku.
Kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs Jānis Streičs nākamgad svinēs 80 gadu jubileju. Intervijā ar Baibu Kušķi tiek bieži piesaukta viņa filma “Cilvēka bērns”, kura palīdzējusi režisoram pašam atklāt lūgšanas noslēpumu un spēku. Savukārt daudzu starptautisko un pašmāju balvu ieguvējs komponists Pēteris Vasks stāsta, ka viņa mūzika ir mierinājums tiem, kas ir nelaimīgi un izmisuši, ko viņš panāk ar “mīlestības pilnām skaņām slavinot Dieva pasauli un mēģinot pietuvoties lielākajam brīnumam – svētumam”.
Rubrikā “Ticības liecinieki” vispirms par tiem, kas svēto pulkam pievienojušies 2015. gadā. Vieni no viņiem ir oktobra vidū par svētajiem pasludinātie svētās Terēzes no Bērna Jēzus vecāki Luī un Zēlija Martēni. Savukārt māsa Otīlija Kovaļevska lasītājus aizved uz 20. gs. sākuma Krieviju, lai izsekotu māsas Rozes no Marijas sirds OPL gaitām. Viņa ir viena no 16 padomju laika mocekļiem, kuriem 2003. gadā uzsākts beatifikācijas process.
Šo mocekļu vidū ir arī Kalupes apkaimē dzimušais priesteris Jānis Mendriks, kuram vietējā vara Otrā Pasaules kara laikā piesprieda nāvessodu. Kalendārā rubrikā “Ticības dēļ vajātie” ir publicēts garš fragments no priestera dienasgrāmatas laikā, kad viņš bija spiests slēpties, lai izbēgtu no piespriestā soda (1943 -1945).
Visi esam liecinieki tam, ko piedzīvo ne tikai kristieši, bet arī citu ticību pārstāvji Tuvo Austrumu zemēs, kur notikumi attīstās ar arvien lielāku nežēlību. Nils Jansons sniedz ieskatu kristiešu kopienu dzīvē, draudos un moceklībā, ko tās piedzīvo Tuvo Austrumu zemēs.
Rubrikā “Garīgā dzīve” ir lasāms Stellas Jurgenas stāsts, kurā meklēta atbilde uz jautājumu, kāpēc meitenes nekļūst par priesteriem. Bet, lai uzzinātu, kā kļūt par bīskapu saimnieci, lasiet Daces Stirānes sagatavoto rakstu “Bīskapu saimnieces”.
“Katoļu kalendāra” pēdējā rubrika ir veltīta ģimenei. Tajā priesteris Andris Ševels MIC piedāvā iespēju lasīt piecās mīlestības valodās, bet Evija Puķe-Jansone intervijā ar Rūtu un Kasparu Poikāniem mēģina rast atbildes uz jautājumiem, kā audzināt bērnus, kā iesēt viņos kristīgo sēklu un palīdzēt iesakņoties ticībā un kristīgajās vērtībās pat tad, ja skolā un sabiedrībā tiek kultivēts nekristīgs dzīvesveids.
Kā katru gadu „Katoļu kalendārā” uzzināsiet par svētku un atceres dienām, gavēņa laiku, kā arī vajadzības gadījumā varēsiet atrast priesteru, draudžu, kopienu un kristīgo organizāciju kontaktinformāciju. 
LRKB IC

trešdiena, 2015. gada 21. oktobris

Anketa par svētceļojumiem uz Aglonu!

Lai ir Slavēts Jēzus Kristus. Būtu ļoti jauki no Jūsu puses, ja jūs ievietotu aizpildīšanai manu anketu savā blogā. 

https://docs.google.com/forms/d/1V4OVIyr0EbmCCXC-LRxW6TFL2H_Vgc3zzKgaA8GqfMw/edit

Starptautisks semināristu futbola turnīrs

Šo sestdien, 24.oktobrī Rīgas 15.vidusskolas sporta zālē, Visvalža ielā 9, Rīgā (netālu no centrālās stacijas) notiks Rīgas, Viļņas un Kauņas Garīgo Semināru audzēkņu futbola čempionāts. Pusfināls plkst. 10.00, fināls apmēram ap 15.00. Aicinām līdzjutējus atbalstīt mūsu semināristus gan ar lūgšanām, gan ar fizisku klātbūtni.

otrdiena, 2015. gada 20. oktobris

Iznācis jaunais "Katoļu kalendārs 2016"


Iznācis "Katoļu kalendārs 2016" https://t.co/3y2X5d76vT https://t.co/B4GkYXy7FN
Posted by Katolislv on otrdiena, 2015. gada 20. oktobris

svētdiena, 2015. gada 18. oktobris

Jaunākā informācija!

Dārgā "bloga draudze"! Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Šodien nosvinēju pēdējos svēto Misi Valmieras draudzē un vēlos teikt sirsnīgu paldies visiem draudzes locekļiem, kā arī Raunas, Rūjienas, Mazsalacas, Sedas un Valkas draudžu locekļiem un visiem valmieriešiem par jauko un sirsnīgo uzņemšanu. Valmiera ir jauka pilsēta, kurā mīt labi, strādīgi un Dievu meklējoši cilvēki. Novēlu ikvienam turpināt meklēt Dievu un padziļināt savu saikni ar Baznīcu, caur draudzes prāvestu un draudzi.

Jau divas nedēļas mana dzīvesvieta ir Rīga, Katoļu iela 16, Rīgas Garīgais Seminārs, kur pēc Rīgas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča nozīmējuma un ar pārējo Latvijas bīskapu piekrišanu uzsāku pildīt RGS inspektora pienākumus. Aicinu ikvienu lūgties par Rīgas Garīgo Semināru, tā vadību un arī par jauniem aicinājumiem uz garīgo kārtu. Kā arī vēlos pateikties visiem, kuri nesavtīgi ziedo Rīgas Garīgajam Semināram gan finansiāli, gan ar produktiem, dārzeņiem un augļiem, kā arī citādi. Lūgšanās būsim vienoti.

piektdiena, 2015. gada 9. oktobris

Kā barkavieši svētceļoja uz Aglonu!

Franču filozofa Jacquesa Maritaina ateisma iedalījums

Viņš uzskata, ka ateisms ir saistīts ar cilvēka vēlmi neticēt Dievam, jo īstenībā cilvēks Dievu objektīvi var atpazīt ar dabiskā prāta palīdzību caur radību.

1. Praktiskais ateisms - to piekopj formāli ticīgi cilvēki, kuri savu uzmanību vairāk pievērš dabiskām, šīs zemes kategorijām. Varētu teikt ka tie ir materiālisti.
2. Pseido-ateisms - verbāla Dieva noliegšana ir sekas maldīgām vai kariķētām Dieva vai dievības koncepcijām. Ateists it kā cīnās pret Absolūtu, kurš nemaz objektīvi nepastāv, jo ir patiesā Dieva karikatūra.
3. Absolūtais ateisms - izriet no nepietiekamas morālās pieredzes, absolūto vērtību negācijas, tomēr visvairāk kā sakrālo vērtību noliegšanas. Ateisma avots slēpjas cilvēka gribā, kas noliedz transcendentālas normas un vērtības. Tāds ateisms ir ticība "nemirstīgai matērijai" un "aklam liktenim".

Ateismu nevajadzētu saukt ar agnosticismu, kurš atzīst, ka eksistē augstāka būtne, bet agnostiķis pateiks, ka mēs neko nevaram par šo būtni pateikt.

trešdiena, 2015. gada 7. oktobris

Pazuduši stendi par priesteri - mocekli Vladislavu Litaunieku!

Vēlējos lūgt jūsu palīdzību un jautāt, vai kāds nezina kur ir palikuši informatīvie stendi par priesteri - mocekli Vladislavu Litaunieku. Instalācija tika sagatavota pirms vairākiem gadiem un sāka ceļojumu pa vairākām katoļu draudzēm, bet nu kaut kur ir pazudusi. Ja kādam ir kāda informācija, lūdzu zvanīt man pa tālruni 26382126. Jau iepriekš pateicos. 

Aicinājums aizlūgt!

Manam radiniekam Pēterim ir kuņģa vēzis, kurš strauji progresē. Lūdzu jūsu lūgšanas par viņu, par viņa dvēseles glābšanu un lai notiek Dieva prāts. Paldies!

pirmdiena, 2015. gada 5. oktobris

Svētceļojums, gatavojoties Dieva Žēlsirdības gadam

Svētceļojums
gatavojoties Dieva žēlsirdības gadam

23.10.2015 – 01.11.2015

Maršruta apraksts
23.10    Izbraukšana no Jelgavas pl. 20:00
24.10    Krakova: sv. Jāņa Pāvila II un Dieva žēlsirdības sanktuāriju apmeklējums. Nakšņošana klosterī Krakovā
25.10    Marija Bistrica: Horvātijas nacionālais Dievmātes sanktuārijs. Nakšņošana Bistricā
26.10    Dubovaca: Horvātijas nacionālais sv. Jāzepa sanktuārijs
             Siņa: Dievmātes sanktuārijs, lūgšana pie “Žēlsirdības Jaunavas Marijas” brīnumdarītājas svētbildes. Iebraukšana Medžugorjē*
27.10    Tikšanās un lūgšanas Medžugorjē
28.10    Tikšanās un lūgšanas Medžugorjē
29.10    Tikšanās un lūgšanas Medžugorjē
30.10    Izbraukšana no Medžugorjes, ierašanās Zakopanē (Polijā)
31.10    Zakopane: Dievmātes sanktuārijs, uzbūvēts kā pateicība Fatimas Dievmātei par sv. Jāņa Pāvila II izglābšanu no nāves pēc atentāta
01.11    Ierašanās Jelgavā pl. 7:00
CENA: 260 eiro
Svētceļojumu organizē ticīgie no Kalnciema, Nākotnes un Jelgavas draudzēm
Pieteikšanās: tālr. 29766441 (Maija Valaine),
Svētceļniekus pavada pr. Aleksandrs Stepanovs

* Tā kā Baznīcas autoritātes vēl nav izteikušas oficiālo atzinumu par Dievmātes parādīšanās autentiskumu Medžugorjē, svētceļnieki tur dodas tikai kā uz lūgšanu vietu. 

svētdiena, 2015. gada 4. oktobris

Sprediķis svētdienai, 4.oktobrim (speciāli Vatikāna radio)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 10, 2-16)

Tajā laikā farizeji piegāja pie Jēzus un, Viņu kārdinādami, jautāja, vai vīrs drīkst šķirties no savas sievas. Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Ko Mozus jums ir pavēlējis?” Viņi teica: “Mozus atļāva rakstīt šķiršanās rakstu un atlaist.” Bet Jēzus viņiem sacīja: “Jūsu cietsirdības dēļ viņš jums šo likumu ir rakstījis. Bet pasaules iesākumā Dievs radīja viņus – vīrieti un sievieti. Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!”
Un Viņa mācekļi mājās atkal Viņam jautāja par to pašu. Un Viņš tiem sacīja: “Ja kāds šķiras no savas sievas un citu precē, tas pārkāpj ar viņu laulību. Un, ja sieva šķiras no sava vīra un iziet pie cita, viņa pārkāpj laulību.”
Pie Viņa nesa arī bērnus, lai Viņš tiem pieskartos, bet mācekļi nesējus bargi norāja. Bet Jēzus, to redzēdams, sadusmojās un viņiem sacīja: “Ļaujiet bērniem nākt pie manis! Neaizturiet viņus, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi, Es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tajā neieies.” Un Viņš apskāva bērnus un tos svētīja, uzlikdams viņiem rokas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dārgie Vatikāna Radio klausītāji. Šodienas evaņģēlijā Jēzus saviem mācekļiem izklāsta mācību par laulību. Tieši šodien Romā, Vatikānā sākas ģimeņu problemātikai veltītā bīskapu sinode. Daudzi cilvēki Baznīcas iekšienē ir uztraukušies par to, ka visā pasaulē, un tai skaitā arī Baznīcas locekļos ir iezadzies domāšanas veids, kas mazina un pat nicina tradicionālās laulības un ģimenes nozīmi. Tomēr jāatcerās, ka bīskapiem pulcējoties kopā ar pāvestu Francisku šajā sinodē klātesošs būs Svētais Gars, kurš ir galvenais Baznīcas vadītājs un Viņš arī garantēs to, ka arī šajā sinodē tiks padziļināta laulības un ģimenes vērtība, kāda tā ir norādīta Evaņģēlijā caur pašu Jēzu Kristu.

Mūsdienu cilvēks var jautāt: “Šodien, kad valda ne tikai laulības, bet vispārējā vērtību krīze, vai vispār ir iespējams realizēt savā dzīvē radikālos Jēzus norādījumus?” Notiek tik daudz laulību šķiršanu, daudzi pat baidās laulāties, domājot, vai varēs visu dzīvi nodzīvot kopā. Daudziem šķiet, ka laulība kā institūcija jau pieder pagātnei, un ka mūsdienu cilvēkam šādi ierobežojumi nav nepieciešami. Tomēr būtu maldīgi uzskatīt, ka visos Baznīcas 2000 gados nav bijušas pat vēl lielākas gan laulības, gan arī citādākas krīzes. Baznīca šādās situācijās nav piemērojusies pasaules prasībām un cilvēka grēcīgajai dabai, bet tieši otrādi – vēl neatlaidīgāk un spēcīgāk ir sludinājusi Labo Vēsti, kas reizē ir arī mīlestības, žēlsirdības un arī cerības Vēsts. Dievs nav nācis lai cilvēkus mocītu un ieslēgtu “laulības važās”. Dievs ir devis laulību cilvēkam kā dāvanu un laulības nešķiramība vienkārši norāda uz šīs dāvanas lielumu un arī ir kā garantija tai mīlestībai, kura ir dzimusi abu laulāto draugu starpā. Stiprās ģimenēs aug stipri bērni. Stipras ģimenes ir arī visas sabiedrības pamats un balsts. Sākoties šai bīskapu sinodei, kurā piedalās arī Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, apņemsimies katru dienu veltīt īpašu lūgšanu par pāvestu un visiem sinodes tēviem, lai Svētais Gars viņus pavada un palīdz paust skaidro Evaņģēlija mācību par laulību un ģimeni un lai viņi spēj atrast veidus un līdzekļus, kā šo nemainīgo vēsti par ģimeni un laulību pasludināt mūsdienu cilvēkam mainīgajā pasaulē.

Jau pašos pirmsākumos Dieva plāns bija, lai laulātie veidotu vienu miesu, tādēļ laulības šķiršana nebija pieļauta. Tieši laulībā, attiecībās, ko veido vīrietis un sieviete notiek savstarpējā papildināšanās, un Dievs, radot cilvēku divos dzimumos ir vēlējies izteikt kaut ko īpašu, radot cilvēku pēc sava tēla un līdzības. Tas, ka mēs esam vīrietis vai sieviete ir dziļi saistīts ar mūsu identitāti un saistīts ar mūsu aicinājumu šajā dzīvē. Jaunajā Derībā laulības ir derība un aicinājums, ne tik daudz kā līgums vai vienošanās. Jēzus šo divu cilvēku dabisko savienību paceļ sakramentālā līmenī un savā veidā laulātie caur sakramentu jau sāk šeit uz zemes izdzīvot dzīvi Debesu Valstībā.

Kādēļ gan pēc fragmenta, kur Jēzus pasludina laulības nešķiramību, uzreiz seko šī epizode ar bērniem? Tādēļ, ka lai saprastu Jēzus mācību, kas daudziem šķiet radikāla ir jākļūst kā bērnam. „Kas Dieva Valstību nepieņems kā bērns, tas tajā neieies.” Tikai ar ticības acīm raugoties, mēs spējam ieraudzīt laulības un ģimenes skaistumu un tikai ar ticības skatījumu mēs spējam pārvarēt visas krīzes un grūtības, kādas laulātie piedzīvo savā laulības dzīvē. Lai tuvojoties Žēlsirdības gadam, kurā mēs atcerēsimies Vatikāna II koncila slēgšanas 50 gadadienu, ikviens no mums vēl dziļāk raudzītos uz Jēzus vārdiem ar ticības acīm un ticībā šos vārdu pieņemtu kā savējos un arī īstenotu tos savā dzīvē.

sestdiena, 2015. gada 3. oktobris

Pēdējais pārbaudījums Baznīcai

Citāts no Katoliskās Baznīcas Katehisma - 675-677 numuriem (http://www.catholic.lv/katehisms/d1s2n2.html#a7)

Pirms Kristus otrreizējās atnākšanas Baznīcai ir jāiztur pēdējais pārbaudījums, kas satricinās daudzu kristiešu ticību. Vajāšanas, kas pavada tās svētceļojumu virs zemes, atklās "netaisnības noslēpumu" kā viltus reliģiju, kura cilvēkiem piedāvās viņu problēmu šķietamu risinājumu par patiesības atmešanas cenu. Viltus reliģijas galējā izpausme ir antikrista izraisīta, tas ir, pseidomesiānisms, kad cilvēks godina pats sevi Dieva un miesā nonākušā Mesijas vietā.

Šī antikrista viltus reliģija atklājas pasaulē ikreiz, kad kāds pretendē vēsturē piepildīt mesiānisko cerību, kura var tikt īstenota, vienīgi pārkāpjot tās slieksni caur eshatoloģisko tiesu: Baznīca šo nākamās valstības viltojumu ir atmetusi, pat tā vismaigākajā izpausmē, kuru sauc par hileasmu jeb milenārismu jo īpaši, kad tas parādās sekularizētā mesiānisma politiskā izpausmē, kas "savā būtībā ir ļauna".

Baznīca valstības godībā ieies vienīgi caur šo pēdējo Pashu, kurā tā sekos savam Kungam Viņa nāvē un augšāmcelšanā. Tātad valstība tiks iegūta nevis ar Baznīcas uzvaru vēsturē, kas tiktu sasniegta ar pakāpenisku augšupeju, bet ar Dieva galīgo uzvaru pār ļaunumu tā pēdējā uzbrukumā, ar uzvaru, kas ļaus Līgavai nonākt no debesīm. Dieva triumfs pār ļaunuma sacelšanos izpaudīsies kā Pēdējā tiesa, kas notiks pēc šīs pārejošās pasaules galējā kosmiskā sabrukuma.

ceturtdiena, 2015. gada 1. oktobris

Lūgšana par bīskapu sinodi Romā

4.oktobrī, Romā sāksies bīskapu sinode par ģimeni. Sinode notiks no 4. līdz 25. oktobrim. Tās temats: „Ģimenes aicinājums un misija Baznīcā un mūsdienu pasaulē”. Sinodē piedalīsies arī Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Aicinu ikvienu lūgties šīs sinodes nodomā vai nu rožukroni, ko mēs tradicionāli lūdzamies oktobra mēnesī, vai arī kādu citu lūgšanu par šīs sinodes veiksmīgu norisi un lai sinodes tēvi, kopā ar pāvestu ieklausās Svētā Gara balsī.