trešdiena, 2015. gada 28. oktobris

Jautājums par sirdsapziņu un moralitāti

Jautājums: "Saistībā liberālo "vērtību" integrēšanu mūsdienu sabiedrībā man ir vairāki jautājumi par morāli un sirdsapziņu, kuri varētu būt aktuāli arī citiem. 1) Vai morāli un sirdsapziņu ir iespējams aptvert bez atklāsmes? 2) Vai morāle un sirdsapziņa ir pakļautas cilvēkam, vai arī tas nav cilvēkam pakļauts? 3) Vai morāle un sirdsapziņa ir atkarīga no reliģiskās piederības? (Ja "jā" tad vai tās nav mainīgs lielums, kaut kas tāds, kas nav pastāvīgs?) 4) Kāda nozīme likumu izveides procesā ir morālei?"

Atbilde: "Liels paldies par jautājumiem. Jāsaka, ka tie ir ļoti plaši un katrs no tiem aptver ļoti plašu tēmu un nav tik vienkārši uz tiem atbildēt. Ļoti labi šos jautājumus izskaidro Katoliskās Baznīcas Katehisms, kuru arī izmantošu, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. 1. Sirdsazpiņa ir dota katram cilvēkam un "cilvēka sirdī esošā morāliskā sirdsapziņa vajadzīgajā brīdī mudina viņu darīt labu un izvairīties no ļaunā. Tā spriež arī par kādas konkrētas izvēles pareizību, piekrītot tai, ja tā laba, noraidot, ja tā ir slikta. Tā apliecina patiesības autoritāti, atsaucoties uz augstāko Labumu, kura pievilcība ietekmē cilvēku un no kura viņš saņem baušļus. Gudrs cilvēks, ieklausoties morāliskajā sirdsapziņā, var saklausīt runājam Dievu." (KBK 1777) Jau bez dievišķās Atklāsmes cilvēks saprot, ka viņam ir sirdsapziņa, viņš "jūt" tās darbību (grauž sirdsapziņa) un arī neticīgs cilvēks, pat ateists var būt morāliski labs cilvēks. Tomēr dievišķā Atklāsme Jēzū Kristū palīdz cilvēkam saprast visu savu morālo darbību jēgu un mērķi, kā arī dot cilvēkam iespēju sasniegt mūžīgo dzīvi.
2. Sirdsapziņa dod spriedumu par kādu rīcību, tomēr tā nav nekļūdīga. Sirdsapziņa var būt maldīga, tādēļ ir svarīgi sekot Jēzum un būt ciešās attiecībās ar Jēzu un Baznīcu, lai cilvēks visu laiku "sinhronozētu" savus spriedumus un morālās vērtības, ar tām, kuras ir atklātas Bībelē, Dieva Vārdā un Baznīcas Tradīcijā.
3. Sirdsapziņa ir katram cilvēkam, tomēr tieši ticība ir tā, kura palīdz cilvēkam savā sirdsapziņā pieņemt pareizus lēmumus. Katram cilvēkam ir sava "sirdsapziņa" un katrs cilvēks veido savu uzskatu par to, kas ir labs vai slikts. Tomēr eksistē objektīvas morālās normas, kuras ir balstītas Dieva dotajā dabiskajā un dievišķajā Likumā. Dieva dotā Atklāsme, kas nav pretrunā dabiskajam Likumam palīdz cilvēkam "precizēt" savus uzskatus par to, kas ir labs un ļauns un visu laiku aicina cilvēku pieskaņot savus privātos un individuālos uzskatus tam, kā labo un ļauno redz Dievs, kurš to mums ir atklājis caur Jēzu Kristu un Baznīcu.
4. Likumdevējs likumus izdod, balstoties uz taisnīguma un patiesības mērauklas. Katram likumam, vai tas būtu dabiskais vai pārdabiskais, ir jābūt balstītam uz patiesību, taisnīgumu un arī morāliskumu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru