ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 4, 18-22)
Tajā laikā, staigādams gar Galilejas ezeru, Jēzus ieraudzīja divus brāļus: Sīmani, ko sauca par Pēteri, un viņa brāli Andreju izmetam tīklus ezerā, jo viņi bija zvejnieki.
Un Viņš tiem sacīja: “Sekojiet man, un Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Tie tūlīt atstāja tīklus un Viņam sekoja.
Un, aiziedams no turienes, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus – Zebedeja dēlu Jēkabu un viņa brāli Jāni – kopā ar savu tēvu Zebedeju, laivā lāpot tīklus. Un Viņš tos aicināja.
Un tie, tūlīt atstājuši laivu un savu tēvu, sekoja Viņam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pavisam nesen sociālajos tīklos ieraudzīju interesantu šī evaņgēlija fragmenta interpretāciju: "Viņi atstājuši visus (sociālos) tīklus, Viņam sekoja!" Kas ir tās lietas, kuras man vajag atstāt? Varbūt mana ikdiena ir pārvērtusies vergošanā lietām, vietām, cilvēkiem? Vai manī ir Svētā Gara dotā brīvība?
Pāvests Francisks aicina mūs ikvienu būt par misionāriem un līderiem savās kopienās, draudzēs, ģimenēs un sabiedrībā. Dievam mūsdienās ir nepieciešami Svētā Gara pārņemti mācekļi, kuri drosmīgi var doties uz visas pasaules perifērijām. Vai esmu gatavs atsaukties pāvesta, Baznīcas, paša Dieva aicinājumam?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru