piektdiena, 2015. gada 13. novembris

Pārdomas par Džona Lenoksa (John Lennox) lekciju ZInātņu akadēmijā

Ceturtdien, 12.novembrī man bija iespēja piedalīties Oksfordas Universitātes matemātikas profesora Džona Lenoksa (John Lennox), kurš ir vairāku grāmatu autors un piedalījies neskaitāmās augsta līmeņa debatēs par zinātnes un Dieva attiecībām lekciju LZA Portretu zālē ar nosaukumu: "Hokings un Dokinss par Dievu – patiesība vai maldi?"

Profesors uzsvēra, ka daudzi mūsdienu cilvēki ir ieinteresēti uzklausīt pasaules vadošo speciālistu viedokļus par Dievu. Tomēr tādējādi daudzi zinātnieki pārkāpj savas metodoloģiskās robežas, jo viņi izsakās par sfēru, kas neietilpst viņu zinātniskās pētniecības laukā. Pats profesors smaidot uzsvēra, ka arī viņš šādi rīkosies, jo tā rīkojas arī profesori Hokings un Dokinss. 

Daudzi zinātnieki, kuri sevi pasludinājuši par ateistiem, izvirza šādus saukļus: "Visai cilvēcei jāmostas no reliģijas murga! Zinātnieka uzdevums ir pamodināt cilvēku no reliģiskās sapņainības." Tomēr šādi uztverta zinātne kļūst ļoti totalitāra. Profesors uzsvēra, ka tomēr vairākums zinātnieku, kuri arī ir ateisti nav tik ekstrēmi un spēj ieklausīties arī citu viedokļos. Viņam pašam ir samērā daudz draugu - zinātnieku ateistu. 

Dokins atsaucās uz Z. Freida novecojušo uzskatu, ka reliģija ir viens no šizofrēnijas paveidiem. Tomēr prof. Lenokss atgādināja, ka zinātniekiem ir jābalsta savi spriedumi uz pētījumiem. Viņš pats ir izpētījis, ka nopietnos psihiatrijas zinātnes žurnālos nav atrodami pētījumi par reliģijas negatīvo ietekmi uz cilvēka psihi. Tieši otrādi - ir atrodami daudzi pozitīvi piemēri. Tātad, Davkins, runājot par reliģiju, nebalstās uz pētījumiem, bet gan uz paša vai citu subjektīviem spriedumiem.
Nobela miera prēmiju iegūst gan zinātnieki - ateisti, gan zinātnieki - kristieši. Zinātnē ir gan ticīgie un neticīgie, zinātne nav tieši saistīta ar pasaules uzskatu, jo tai ir savas metodoloģiskās robežas. Strīds veidojas starp cilvēkiem ar materiālistisku pasaules uzskatu un ticīgajiem, nevis starp ticību un zinātni. 

Matemātisku pierādījumu trūkums vēl nenozīmē, ka lieta nav vai nepastāv. Pasaulē ap mums ir daudz neskaidrību un nezinamā. Senākos laikos gandrīz visi zinātnieki ticēja Dievam. Daudzi ateistiski noskaņoti zinātnieki uzbrūk nevis kristiešu Dievam, bet gan dieviem, vai maldīgi saprastam Dieva tēlam, izkropļotai Dieva idejai. Daudzi cilvēki domā, ka tad ja Dievu noliegs, tad Viņš pazudīs. Savā laikā Ņūtons ir teicis šādus vārdus: "Jo vairāk es uzzinu par visumu, jo vairāk es varu apbrīnot Dievu!" Dievs nekonkurē ar zinātni, jo ir dažādi skaidrojuma līmeņi. 

Profesors arī neizprot ateistu tēzi, ka pats gravitācijas likums radīja visumu. Likumi paši par sevi neko nerada, tie tikai atklāj. Aritmētikas likums 1+1=2 nevienam vēl 2 euro nav iedevis. Zinātnei ir vajadzīgi jau radīti izejas materiāli, jo pati no sevis tā neko nerada. Ir maldīgi uzskatīt, ka visums rada pats sevi. Hokings uzskata, ka filozofija ir mirusi, tomēr visa zinātne savā veidā ir filozofija. Ir briesmas vienu teoriju (piemēram Darvina) un izplatīt to kā absolūtu.

Tās ir tikai dažas piezīmes no brīnišķīgās lekcijas, ko nolasīja Oksfordas profesors. Ja vēlaties viņu dzirdēt vēl, tad 2015. gada 13. novembrī plkst. 18.00 LU Lielajā aulā notiks paneļdiskusija, kurā piedalīsies Oksfordas Universitātes matemātikas profesors Džons Lenokss un LU Fizikas un matemātikas profesors Mārcis Auziņš.

2 komentāri:

  1. Nekad neviens zinātnieks pie veselā saprāta nav apgalvojis, ka gravitacijas likums radījis visumu!!! Kas par murgiem?!

    AtbildētDzēst
  2. Anonīmam.Tu gan esi pārliecināts! nekad ! neviens! - nu šis apgalvojums jau pats par sevi īsti nekvalificējas par nopietni ņemamu. sava kategoriskuma dēļ."viszinātniskāk" būtu minēt konkrētu autoru konkrēti teikto .citādi tāda nosacīti intelektuāla "apmētāšanās" vien sanāk.

    AtbildētDzēst