Katoļticīgu bērnu vecāku pienākumi un tiesības!

Sabiedrībā saasinoties diskusijām par tikumību skolās, vēlos atgādināt ticīgu bērnu vecākiem viņu tiesīas un pienākumus, attiecībā uz skolām un to programmām. Publicēju fragmentu no Ģimenes tiesību hartas, ko Sagatavojis Svētais Krēsls, visām personām, institūcijām un vadošajiem darbiniekiem, kas rūpējas par ģimenes misiju mūsdienu pasaulē.

1983.gada 22.oktobrī.
5. pants

Vecākiem ir dabiskas, primāras un neatņemamas tiesības izglītot savus bērnus, jo viņi saviem bērniem ir devuši dzīvību; tādēļ viņi ir atzīstami par pirmajiem un galvenajiem savu bērnu skolotājiem.

a) Vecākiem ir tiesības izglītot savus bērnus saskaņā ar saviem morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem, ņemot vērā ģimenes kulturālās tradīcijas, lai radītu bērnā tieksmi pēc labā un cienījamā; viņiem ir arī jāsaņem nepieciešamais atbalsts no sabiedrības, lai varētu pienācīgi veikt savu audzināšanas uzdevumu.

b) Vecākiem ir tiesības brīvi izvēlēties skolu vai citus savu bērnu izglītošanas līdzekļus saskaņā ar saviem ieskatiem. Valsts amatpersonām jānodrošina, ka sabiedriskās subsīdijas tiek sadalītas tā, lai vecāki var brīvi pildīt šo pienākumu, nesaskaroties ar netaisnīgiem šķēršļiem. Vecākiem nedrīkst uzlikt tiešus vai netiešus papildus izdevumus, kas ierobežotu viņu izvēles brīvību.

c) Vecākiem ir tiesības kontrolēt lai bērni neapmeklē tās nodarbības, kas nav saskaņā ar viņu morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem. Arī seksuālā audzināšana ir vecāku prioritāte un tā jāveic stingrā viņu uzraudzībā, neatkatrīgi no tā vai to dara mājās vai izglītības centros, ko vecāki izvēlējušies un kontrolē.

d) Vecāku tiesības tiek pārkāptas, ja valsts uzspiež tādu izglītības sistēmu, no kuras ir izslēgta jebkura veida reliģijas mācība.

e) Vecāku primārās tiesības ir visos veidos jāatbalsta, līdzdarbojoties vecākiem, skolotājiem un skolu amatpersonām, bet jo īpaši sadarbības jomā, kas paredz pilsoņu tiesības iesaistīties skolu darbībā un izglītības politikas veidošanā.

f) Ģimenei ir tiesības sagaidīt, ka sociālie komunikāciju līdzekļi būs palīgs sabiedrības veidošanā un stiprinās ģimenes pamatvērtības. Vienlaicīgi ģimenei, īpaši tās jaunākajiem locekļiem ir tiesības būt pietiekami aizsargātiem no masu saziņas līdzekļu negatīvās iedarbības un to nepareizas izmantošanas.

Kas nav un kas ir Baznīca?

Baznīca nav "sabiedriska organizācija";
Baznīca nav vieta, kur "nopelnīt" un "uzvārīties";
Baznīca nav savu nepiepildīto ambīciju un tieksmju realizācijas vieta;
Baznīca nav mana "privāta lieta" un Baznīca nepielāgosies maniem uzskatiem un vēlmēm;
Baznīca nav dažādu ideju un strāvojumu demokrātisks apkopojums postmodernisma "mērcē";
Baznīcu neveidojam mēs, bet Baznīca ir Dieva dāvana un Dievs "veido" Baznīcu;
Baznīcu "elles vārti neuzvarēs..." (sal. Mt 16,18);
Baznīca nav garīdznieku, pat ne pāvesta "privāta firma";
Baznīca nav socioloģisks veidojums un Baznīca nedomā statistiskā mērogā cik daudz tai ir piekritēju;
Baznīca nav "kruto uzvarētāju Baznīca", bet gan svēto - pasaulē nepopulāro un mocekļu Baznīca;
Baznīca nav Latvijas, Lietuvas Polijas, u.t.t Baznīca. Ir viena Baznīca Latvijā, Lietuvā, Polijā, u.t.t.;
Baznīcas nav vairākas. Ir tikai viena Baznīca;
Baznīcas dievkalpojumi nav "šovs", kur izrādīties un gūt emocionālu baudījumu;
Baznīcu vajā, tāpat kā Jēzu Kristu vajā;
Baznīcas mācību jāpieņem pilnībā, nevis selektīvi izvēloties to, kas man patīk;
Baznīca nav ēka, kaut arī Baznīcas locekļi pulcējas dievnamos un tur tiek svinēta Svētā Mise;
Baznīca ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa;
Baznīcā pastāv koleģiāli - hierarhiska vienotība;
Baznīca ir Sakraments, jeb noslēpums, kurā satiekas dievišķais ar cilvēcisko;
Baznīca esam arī mēs, bet mēs - Kristū;
Baznīca ir Dieva Valstības sākums šeit uz zemes;
Baznīcā ir gan svētie, gan grēcinieki;
Baznīca ir Dzīva, jo Jēzus Kristus ir Dzīvs un Augšāmcēlies!
Baznīca ir skaista!

Franciska vēstījums migrantu dienai

PĀVESTA FRANCISKA VĒSTĪJUMS
PASAULES MIGRANTU UN BĒGĻU DIENAI 2016

[2016. gada 17. janvārī]
“Migranti un bēgļi mūs izaicina. Žēlsirdības Evaņģēlija atbilde”

Dārgie brāļi un māsas!

Bullā, ar kuru pasludināju Žēlsirdības ārkārtējo jubileju, atgādināju, ka “ir tādi brīži, kuros vēl neatlaidīgāk tiekam aicināti cieši pievērst savu skatienu žēlsirdībai, lai mēs paši kļūtu Tēva darbības iedarbīga zīme” (Misericordiae Vultus, 3). Patiesi, Dieva mīlestība grib aizsniegt visus un katru cilvēku. Tos, kuri pieņem Tēva apskāvienu, tā pārveido, ka arī viņi atpleš savas rokas un cieši skauj citus, lai ikviens zinātu, ka tiek mīlēts kā dēls, un lai vienā cilvēces saimē justos “mājās”. Tādējādi Dieva tēvišķās rūpes ir vērstas uz visiem tāpat kā gana rūpes par savu ganāmpulku, bet jo sevišķi tas attiecas uz ievainotās, nogurušās un slimās avs vajadzībām. Tā Jēzus Kristus stādīja mums priekšā savu Tēvu, lai mums pateiktu, ka Viņš noliecas pār fizisko un morālo likstu ievainoto cilvēku, un, jo vairāk pasliktinās tā apstākļi, jo lielākā mērā atklājas dievišķās žēlsirdības efektivitāte.

Mūsdienās visās zemes malās aizvien vairāk pieaug migrantu straumes: bēgļi un tie, kuri pamet savu tēvzemi, ir izaicinājums atsevišķiem cilvēkiem un sabiedrībām, liekot pārvērtēt savu ierasto dzīves veidu un dažreiz izraisot kultūras un sociālo apvāršņu, ar kuriem tie sastopas, satricinājumu. Vardarbības un nabadzības upuri, atstājot savu dzimteni, aizvien biežāk savā ceļā pretī labākas nākotnes sapnim kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Ja viņi izdzīvo pēc ļaunprātīgas izmantošanas un nelaimes gadījumiem, tad pēc tam tiem nākas sastapties ar tādu vidi, kur mīt aizdomas un bailes. Visbeidzot, bieži vien viņiem nākas piedzīvot skaidru un reālu normu trūkumu attiecībā uz viņu uzņemšanu un īstermiņa vai ilgtermiņa integrācijas mēriem, ievērojot visu tiesības un pienākumus. Šodien vairāk nekā agrāk žēlsirdības Evaņģēlijs uzjundī sirdzapziņas, neļauj pierast pie otra cilvēka ciešanām un norāda uz atbildēm, kas sakņojas teoloģiskajos ticības, cerības un mīlestības tikumos un vainagojas ar žēlsirdības darbiem dvēselei un miesai.

Kristus ir dzimis!

Sirsnīgi sveicu visus bloga lasītājus Kristus Dzimšanas svētkos. Lai jaundzimušais Ķēniņš dāvā savu mieru un mīlestību katram no mums. Paldies Valmieras katoļu draudzei ar kuru kopā varēju sagaidīt šos svētkus. Publicēju arī savu tālāko darbības plānu.

Svētdien, 27.decembrī - sv. Mise Limbažos 9.00, Saulkrastos 11.00 un Kadagas kapelā 15.00.

Pirmdien, 28.decembrī - sv. Mise 18.00 šķilbēnos

Otrdien, 29.decembrī - sv. Mise 18.00 Ludzā

Trešdien 30.decembrī - sv. Mise 18.00 Krāslavā

Jauno gadu sagaidīšu Lietuvā, Tiberiades brāļu klosterī. Ir trīs vakantas vietas no Daugavpils 31.decembrī.

Svētdien, 3.janvārī un trešdien, 6.janvārī kalpošu Rīgas sv. Marijas Magdalēnas baznīcā

Adventa pārdomas: otrdiena, 22.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 46-56)

Tajā laikā Marija sacīja: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo lielas lietas man ir darījis Varenais un svēts ir Viņa vārds, un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm tiem, kas Viņa bīstas.
Varenus darbus Viņš darīja ar savu roku, izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā. Varenos Viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos. Izsalkušos Viņš pildīja labumiem, bet bagātos atstāja tukšā. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atcerēdamies savu žēlsirdību, kā Viņš bija solījis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.”
Marija palika pie Elizabetes trīs mēnešus un tad atgriezās savā namā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu Jēzum? Cilvēcisku jūtīgumu un vienkāršību, satiekoties ar otru cilvēku. Uzlūkojam Jaunavu Mariju, kura nevar palikt viena ar savu prieku. Viņa vēlas dalīties. Satiekas divas Sievietes. Viņas abas ir piedzīvojušas un piedzīvo Dieva tuvumu. Tas, kurš ir piedzīvojis Dieva pieskārienu, nevar klusēt. Sirds gavilē un evaņģelizācija kļūst par ikdienas lietu. Vai manī ir ilgas liecināt par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē? Vai neesmu aizslēdzis savu sirdi slavēšanai? Vai bieži slavēju un pateicos Dievam par visu, ko esmu no Dieva saņēmis – dzīvību, veselību, talantus, harizmas, kalpojumu, u.t.t? Kāda ir mana lūgšana? Vai tajā ir klātesoša arī pateicības un slavēšanas dimensija?

Radio Marija Latvijā programma darbadienās

Radio Marija Latvija programma darbdienās

6:00 – 9:00 Rīta lūgšanu laiks
6:00 Himna, rīta lūgšana, dienas lasījumi
6:30 Laudes
7:00 Rožukronis
8:00 Sv. Mises tiešraide (otrdien, ceturtdien)

9:00 Priestera katehēze (dažkārt ar viesa piedalīšanos)
10:00 Litānija
11:30 Radījums (pirmdien) / mūzika
12:00 Lūgšana "Kunga Eņģelis"
12:10 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī) / mūzika
14:00 Apsveikumu raidījums (studijas tālr. 8809, SMS - 266 77 272)
15:00 Lūgšana "Dieva žēlsirdības kronītis"
16:00 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī no 20. janvāra) / mūzika
17.00 Raidījums (dažkārt atkārtojums)

18:00 Sv. Mises tiešraide (pirmdien, trešdien, piektdien) / Bībeles lasījumi
18:30 Vesperes
19:00 Rožukronis
19:45 Raidījumi
21:00 Kompletorijs
21:30 Raidījums (pirmdien, otrdien) / mūzika
22:00 Raidījums (otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien)

"Misericordes sicut Pater!" - Dieva Žēlsirdības ārkārtējā Jubilejas gada oficiālā himna (latīņu - itāļu val.)

Adventa pārdomas: trešdiena, 16.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 7, 19-23)

Tajā laikā Jānis paaicināja divus no saviem mācekļiem un sūtīja pie Jēzus jautāt: “Vai Tu esi tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits?”
Kad šie vīri nonāca pie Viņa, tie sacīja: “Jānis Kristītājs mūs sūtīja pie Tevis jautāt: vai Tu esi tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits?”
Bet tieši tajā stundā Jēzus daudzus dziedināja no slimībām un kaitēm, un no ļaunajiem gariem un daudziem neredzīgajiem dāvāja acu gaismu.
Un atbildot Viņš tiem sacīja: “Ejiet un pastāstiet Jānim, ko redzējāt un dzirdējāt: aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top tīri un kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir ikviens, kas manis dēļ neieļaunojas.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Jānis Kristītājs jautā: "Vai Tu esi tas, Mesija, Kristus?" Vai Jānis Kristītājs šaubījās, kļūdījās, bija mazticīgs? Varu palūkoties uz savu dzīvi, aicinājumu. Kādēļ es dzīvoju? Ko es ceru, pēc kā ilgojos savā dzīvē? Vai es līdz galam uzticos, ticu Jēzum? Jēzus ļauj uzdot jautājumus par mūsu ticību. Mums nav jābrīnās par Jāņa šaubām. Ticība ir dzīve, kurā uzdodam jautājumus un šaubāmies. Jēzus atbild Jāņa Kristītāja mācekļiem ar zīmēm un brīnumiem, kuri apstiprina Jēzus mesiānisko sūtību. Tās ir zīmes, kuras seko līdzi. Jēzū visi Vecās Derības, īpaši pravieša Isaja apsolījumi ir piepildījušies. Jēzus vārdi Jāņa dzīvē bija kā stiprs pamats, uz ko balstīties. Jānis bija "balss", kurš dzīvoja no "Vārda". Vai mana dzīve balstās uz "Vārdu"? Vai es dzīvoju no Dieva Vārda? Vai es Dieva Vārdā atrodu gaismu un stiprinājumu savai dzīvei? Vai es redzu Dieva darbus, brīnumus savā dzīvē?

2016.gada vasarā, Krakovā Pasaules Jauniešu dienas kopā ar pāvestu Francisku

Vēstījums Igaunijas politiķiem

Adventa pārdomas: otrdiena, 15.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 28-32)

Tajā laikā Jēzus sacīja virspriesteriem un tautas vecākajiem: “Kā jums liekas? Kādam cilvēkam bija divi dēli. Piegājis pie pirmā, viņš sacīja: “Dēls, ej šodien pastrādāt vīnadārzā!” Bet tas atbildēja, sacīdams: “Es negribu.” Taču pēc tam, nožēlas mudināts, viņš aizgāja.
Piegājis pie otra dēla, cilvēks sacīja tāpat. Un tas atbildēja, sacīdams: “Es eju, kungs,” – bet negāja. Kurš no šiem diviem izpildīja tēva gribu?” Tie Viņam atbildēja: “Pirmais.” Tad Jēzus viņiem teica: “Patiesi, Es jums saku: muitnieki un netikles pirms jums ieies Dieva valstībā. Jo pie jums atnāca Jānis, iedams taisnības ceļu, taču jūs viņam neieticējāt, bet muitnieki un netikles viņam ieticēja. Un jūs, to redzēdami, pat vēlāk neapdomājāties, lai viņam ieticētu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu no Jēzus? Lai Viņš dod gaismu saprast, kādā garīgās dzīves etapā es atrodos. Jēzus vēlas mani pasargāt no reliģiozitātes, kura vairāk ir būvēta uz vārdiem, nekā darbiem. Kāds es esmu cilvēks? Vai tas, kurš tikai deklarē savu ticību un neko nedara. Vai arī tas, kurš dara, skaļi „nereklamējoties”? Vai esmu Dievam nez ko sasolījis un to nepildu? Kā ir ar maniem solījumiem, kā priesterim, klostermāsai vai ģimenes cilvēkam? Vai varbūt esmu kādā kopienā vai kustībā kaut ko solījis, bet to nepildu? Jēzus saprot, ka esmu tikai cilvēks. Jēzus gaida manu galīgo: „Fiat!”. Lai notiek, Kungs, Tava griba. Jēzus vēlas mani pasargāt no formālisma un farizejisma. Jāuzmanās arī citus nosodīt, jo mēs nezinām kā ir vai būs ar mums. Lūgsim, lai Jaunava Marija, kas visus Jēzus vārdus noglabāja savā sirdī, palīdz mums būt pazemīgiem.

Adventa pārdomas: 3 adventa svētdiena, 13.decembris

Žēlsirdības durvis sv. Franciska baznīcā, Rīgā.
Foto: Dace Stirāne, Facebook
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 3, 10-18)

Tajā laikā, kad Jānis pie Jordānas mācīja, ļaudis viņam jautāja, sacīdami: “Kas tad mums jādara?” Viņš atbildot sacīja tiem: “Kam ir divi svārki, tas vienus lai iedod tam, kuram nav; un, kam ir ko ēst, tas lai dara tāpat!” Bet arī muitnieki nāca kristīties un viņam jautāja: “Mācītāj, ko lai mēs darām?” Un viņš tiem atbildēja: “Neņemiet vairāk, kā jums ir noteikts!” Arī kareivji viņu izvaicāja, sacīdami: “Un kas mums ir jādara?” Viņš tiem atbildēja: “Neaizskariet nevienu un nedariet pārestību, un esiet mierā ar savu algu!”
Bet, tā kā ļaudis uzskatīja un visi savā sirdī domāja par Jāni, vai tik viņš pats neesot Kristus, Jānis atbildēja visiem, sacīdams: “Es jūs kristīju ar ūdeni. Bet nāks Tas, kurš ir spēcīgāks par mani un kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni. Viņam rokā ir vēteklis klona tīrīšanai. Un kviešus Viņš savāks savā klētī, bet pelavas sadedzinās nedziestošā ugunī.”
Vēl daudz ko citu mācīdams, viņš sludināja ļaudīm prieka vēsti. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Mēgināsim ieiet klausītāju pūlī, kurā ikviens mēgina uztvert Jāņa Kristītaja vārdus. Jāņa vārdi ir vērsti arī uz mani. Vai vēlos atgriezties? Vai redzu savā dzīvē vairāk pelavas vai kviešus? Par kādām labām lietām vēlos pateikties Jēzum? Par ko man Jēzum jālūdz piedošana? Vai patiesi vēlos mainīt savu dzīvi uz labo? Varu patiesi no sirds jautāt: "Kas man ir jādara?" Adventa laikā ir svarīgi pieņemt konkrētus lēmumus savā dzīvē. Jānis uzsver, ka atgriešanās ir Dieva žēlastība. Vajag lūgt šo žēlastību Jēzum. Jēzus nāk, lai Svētā Gara spēkā mainītu manu dzīvi. Ļausim Jēzum to darīt. 

Latvijas bīskapi izdod dekrētu par Jubilejas gada svinēšanu Latvijā

Sagaidot pāvesta Franciska izsludināto ārpuskārtas Jubilejas gadu, Latvijas Bīskapu konference ir publicējusi dekrētu par Žēlsirdības gada svinēšanu Latvijas diecēzēs. Dekrētā bīskapi atgādina, ka Dieva žēlsirdības gads sāksies šī gada 8. decembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos, un noslēgsies 2016. gada 20. novembrī, Jēzus Kristus, vispasaules Karaļa svētkos.

Bīskapi tāpat uzsver, ka vieni no Žēlsirdības gada garīgajiem augļiem ir atlaidas, kurās atklājas Dieva Tēva žēlsirdība. Dekrētā tiek izskaidrots, ka pilnas atlaidas no laicīgā soda par grēkiem sev vai mirušajiem visu Jubilejas gadu var saņemt ticīgie, kuri dievbijības garā kā svētceļnieki apmeklēs Svētā Pētera, Svētā Jāņa Laterāna, Marijas Madžore vai Svētā Pāvila ārpus mūriem baziliku Romā, kā arī: izsūdzēs grēkus grēksūdzē; dievbijīgi piedalīsies Svētajā Misē un pieņems Svēto Komūniju; lūgsies Svētā tēva nodomā; noskaitīs lūgšanas „Tēvs mūsu" un „Es ticu", apmeklēs Svētās durvis un pārdomās Dieva žēlsirdību.

Atbildot Svētā tēva aicinājumam, Latvijas Bīskapu konference ir izveidojusi sarakstu ar Latvijas katoļu dievnamiem, kuros Adventa trešajā svētdienā, 13. decembrī, tiks atvērtas Žēlsirdības gada durvis un visa gada laikā varēs saņemt pilnas atlaidas no laicīgā soda par grēkiem sev vai mirušajiem. Pilnu atlaidu iegūšanai būs nepieciešams doties svētceļojumā pie Svētajām durvīm, kas atvērtas katrā katedrālē un diecēzes bīskapa noteiktās baznīcās par zīmi dziļai vēlmei patiesi atgriezties, kā arī jādodas pie grēksūdzes, jāpiedalās Svētajā Misē, pieņemot Svēto Komūniju, jālūdzas Svētā tēva nodomā, lūgšanu “Tēvs mūsu” un “Es ticu”, kā arī jāpārdomā Dieva žēlsirdība.

Tie, kas ir slimi, veci, vientuļi, kuri nespēj iziet no mājām, ticībā pārdzīvojot savas ciešanas, atlaidas varēs saņemt, arī ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību piedaloties Svētajā Misē un garīgi pieņemot Svēto Komūniju. Ieslodzītie, izpildot parastos atlaidu nosacījumus, varēs saņemt pilnas atlaidas cietumu kapelās.

Pilnas atlaidas Dieva žēlsirdības gadā varēs saņemt arī tad, ja ticīgais veiks vienu vai dažus no žēlsirdības darbiem tuvākā miesai vai dvēselei. Katoliskās Baznīcas Katehisms māca: “Žēlsirdības darbi ir aiz mīlestības veiktie darbi, ar kuriem mēs palīdzam savam tuvākajam viņa miesas un gara vajadzībās. Mācīt, dot padomu, mierināt, uzmundrināt, kā arī piedot un pacietīgi panest – tas nozīmē veikt garīgās žēlsirdības darbus. Žēlsirdības darbi, kas tiek veikti rūpēs par līdzcilvēka fiziskajām vajadzībām, ir, piemēram, izsalkušo paēdināšana, bezpajumtnieku uzņemšana, skrandaino apģērbšana, slimo un cietumnieku apmeklēšana, mirušo apbedīšana. Šo žēlsirdības izpausmju vidū dāvanu došana nabagiem ir viena no galvenajām tuvākmīlestības liecībām: tas ir arī Dievam patīkams taisnības darbs.” (KBK, 2447)

Latvijas Bīskapu konference Žēlsirdības jubilejas gadā Latvijas priesteriem un ticīgajiem vēl bagātīgas Dieva žēlastības. Tāpat, lai katrs varētu iepazīties ar Dieva žēlsirdības gada pasludināšanas bullu, rituāliem, kas tiks izmantoti, vietējās katedrālēs un bīskapu noteiktajās baznīcās atverot Žēlsirdības durvis, kā arī Žēlsirdības gada noslēguma rita tekstu, Latvijas Bīskapu konference ir sagatavojusi Jubilejas gada brošūru. Drīzumā to varēs iegādāties baznīcu grāmatu galdos.

Ar Latvijas Bīskapu konferences izdoto dekrētu var iepazīties šeit.

Dieva žēlsirdības gada brošūra ir pieejama šeit.

Pārpublicēts no www.katolis.lv

Par "Radio Marija Latvijā" uztveršanu ārpus Rīgas

Šodien veicu eksperimentu. Ar mašīnu braucot Daugavpils virzienā, Radio Marija Latvijā 97,3 FM frekfencē var uztvert samērā labi līdz Ķegumam, Lielvārdei. Tālāk gan nekā. Ogrē, Ciemupē un Ķegumā, lai uztvertu ir vajadzīgs labs radio ar antenu un ja nepieciešams, to pagarināt ar kādu stiepli vai vadu. Tad var uztvert pat Ķegumā, tas ir 45 km no Rīgas. Tādēļ var secināt, ka 45 km attalumā no Rīgas, īpaši "pastiprinot" sava radioaparāta uztveršanas spējas, Radio Marija Latvijā samērā labi var uztvert. Bet internetā - jebkurā vietā pasaulē. :) Jauku klausīšanos!

Adventa pārdomas: sestdiena, 12.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 17, 10-13)

Kāpjot lejā no kalna, mācekļi jautāja Jēzum: “Kāpēc tad Rakstu zinātāji teic, ka vispirms jānāk Elijam?” Bet Viņš atbildot sacīja: “Elijs nāks gan un visu atjaunos. Bet Es jums saku, ka Elijs jau bija atnācis, bet tie viņu nepazina un darīja ar viņu, ko gribēja. Tāpat arī Cilvēka Dēlam no viņiem būs jācieš.” Tad mācekļi saprata, ka Viņš tiem stāstīja par Jāni Kristītāju. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu Jēzum? Jūtīgu un atvērtu sirdi sadzirdēt Jēzus un Viņa sūtņu vārdus. Es negribu savu ticību balstīt uz to, ko domā par Jēzu citi. Pasaulē ir ļoti daudz uzskatu par Jēzu, par Dievu, par Baznīcu. Vai nav tā, ka es biežāk savus uzskatus par garīgām lietām balstu uz to, ko man ir teikuši citi, arī mediji un pasaulīgi cilvēki? Bet ko par Jēzu saka Baznīca un tās pārstāvji? Es šodien celšos un iešu pie Jēzus, lai parunātu ar Viņu pašu. Vai es ticu, ka Dievs nekad neko nenokavē un nesteidzās? Kas ir manas dzīves „Elija”? Vai es pazīstu tos „praviešus”, kurus Dievs manā dzīvē ir sūtījis un sūtīs? Vai mani pēdējie pieņemtie lēmumi ir saskaņā ar 10 Dieva baušļiem, ar Evaņģēliju? Jēzus cieš par to, ka es nevēlos pieņemt Patiesību. Jēzu, palīdzi man nerevidēt Tevis doto patiesību, bet pieņemt šo mācību un Tevi pašu tādu, kāds esi.

Ådventa pārdomas: piektdiena, 11.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 16-19)

Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Ar ko lai Es salīdzinu šo paaudzi? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēž tirgus laukumā un kliedz uz vienaudžiem, sacīdami: “Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt; mēs dziedājām raudu dziesmas, bet jūs nesērojāt.”
Jo atnāca Jānis, kas ne ēda, ne dzēra, bet tie saka: “Viņā ir velns.” Atnāca Cilvēka Dēls, kas ēd un dzer, un tie saka: “Lūk, cilvēks – izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs!” Tomēr gudrība pierāda sevi savos darbos.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Izdabāšana. Es nevaru visiem izdabāt. Nākas dzirdēt: „Mani ieļaunoja priesteris, draudze, ticīgie.” Protams, jācenšas uz svētumu, bet mēs visi esam cilvēki un nav iespējams, ka mēs visiem izdabāsim „pa spalvai.” Bieži vien es pats vēlos, lai Dievs „dancotu pēc manas stabules.” Kā es pieņemu šodien, manā dzīvē sūtītos „praviešus” no Dieva? Vai esmu gatavs pakārtot savas idejas Dieva plānam? Vai esmu gatavs mainīties? Adventa laikā esmu aicināts iepazīt Jēzu – muitnieku un grēcinieku draugu. Jēzus saka: „Nevis veselajiem, bet slimajiem ārsts ir nepieciešams.” Vai nav tā, ka es vēlos, lai visi ap mani, tai skaitā draudze būtu ideāla un tāda, kādu es to vēlos redzēt? Varbūt ir pienācis laiks mainīties man pašam? Nevis mainīt citus, bet mainīties pašam? Adventā varam lūgt: „Jēzu! Dāvā man sirdi, kas ir nevis apsūdzību un kritikas pilna, bet sirdi, kas ir atvērta uz Tavu prasīgo mīlestību!”

8.decembrī FM viļņos sāks skanēt "Radio Marija Latvija"


8.decembrī 6:00 ar Latvijas himnas atskaņošanu Latvijā FM radioviļņos sāks raidīt jauna, kristīga, nekomerciāla radiostacija “Radio Marija Latvija”. Radio būs dzirdams FM frekvencēs – Rīgā 97,3, Liepājā 97,1 un Krāslavā 97,0. Lai uzsāktu raidīšanu, “Radio Marija Latvija” nācās pārpirkt trīs Latvijas radiostacijas, kuras iepriekš Latvijā retranslēja Krievijas radiostacijas.

Līdzekļi studijas izveidei un citiem ar radio darbības sākšanu nepieciešamiem finanšu resursiem tika saziedoti pateicoties kopienai “Radio Maria World Family”. Naudu ziedojuši gan Eiropas, gan arī Āfrikas katoļticīgie. Daudziem Latvijas interesentiem “Radio Marija Latvija” ir jau pazīstama, jo kopš 2014. gada decembra “Radio Marija Latvija” bija pieejama klausītājiem testa versijā internetā www.RML.lv.

“Radio Marija Latvija” ir nekomerciāla, katoļu radiostacija. “Radiostacijas klausītājiem tiek sniegta iespēja gūt skaistas pārdomas, klausoties raidījumus par dažādām aktuālām tēmām, radio ēterā vienoties Baznīcas lūgšanās, padziļināt Svēto Rakstu zināšanas, kā arī nostiprināt kristīgo identitāti,” informē “Radio Marija Latvija” prezidents Mareks Gruškevics.

“Radio Marija Latvija” savā misijā ir pilnīgi atkarīgs no brīvprātīgo kalpojuma. “Radio Marija Latvija” nav apmaksātu reklāmu, tas ir nekomerciāls radio kanāls, kas pastāv tikai pateicoties brīvprātīgiem ziedojumiem no saviem klausītājiem.

“Radio Marija Latvija” programmas veidošanā tiek aicināti tā klausītāji. Brīvprātīgie kļūst par raidījumu autoriem, vadītājiem, ētera balsīm. “Tas ir “Radio Marija” darbības princips visā Pasaulē. Mēs neplānojam piesaistīt pastāvīgus raidījumu vadītājus un producentus, jo tad klausītājiem pazudīs tā sajūta, ka viņi paši ir šī radio satura noteicēji. Šī radio uzdevums nav kaut ko vienpusēji sludināt, bet gan dod iespēju ikvienam dalīties ar savām kristīgajām pārdomām, sajūtām un atklāsmēm,” skaidro Mareks Gruškevics.

“Radio Marija Latvija” vadīšana ir uzticēta 25 gadus jaunajam priesterim Pēterim Skudram: “Ne vienmēr cilvēkiem ir iespēja apmeklēt baznīcas dievkalpojumus, rast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem vai vienkārši būt kopā ar citiem. “Radio Marija Latvija” ir viena no Baznīcas atbildēm, kas ļauj cilvēkiem labāk iepazīt un izprast Dievu, Baznīcu un ticību,” radio misiju skaidro Pēteris Skudra.

Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankēvičs izsaka cerību, ka „Radio Marija Latvija” kļūs par nozīmīgu Dieva mīlestības, žēlsirdības un patiesības ruporu Latvijas publiskajā telpā. “Mūsdienu sabiedrībā masu medijiem ir nozīmīga loma cilvēku apziņas veidošanā. Caur tiem cilvēku prātus var piepildīt vai nu ar patiesību vai ar meliem,” uzskata Zbigņevs Stankēvičs.
„Radio Marija” tika izveidots kā kristīgās mīlestības auglis. Tā darbības mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kas meklē dzīves jēgu, atrast to Kristus Labajā Vēstī – Evaņģēlijā. Dzīvajā ēterā „Radio Marija” nes mieru un saticību sirdīm, ģimenēm un visai sabiedrībai. Var teikt, ka „Radio Marija” ir līdzīgs „pastieptai rokai”, kas tiek dāvāta katram labas gribas cilvēkam, lai viņu atbalstītu, lai sniegtu palīdzību grūtā brīdī, lai palīdzētu ar cerību raudzīties uz nākotni.

Īpašu uzmanību „Radio Marija” velta tiem, kuri cieš un cīnās ar slimībām gan dvēselē, gan miesā. „Radio Marija” cenšas būt kopā ar vientuļajiem, nabadzīgajiem, vecāka gada gājuma cilvēkiem un ieslodzītajiem. Respektējot sirdsapziņas brīvību, „Radio Marija” cenšas sniegt liecību par Dieva mīlestību un nes cerību uz mūžīgo dzīvi.

„Radio Marija” ir dzimis, sācis darboties un izplatīties Itālijā. Pēc tam radio parādījās visos piecos kontinentos, nesot un izplatot dedzīgu mīlestību pret Vissvētāko Jaunavu Mariju – mūsu Kunga Jēzus Kristus Māti. „Radio Marija” kalpošanas avots bija un ir vēlme palīdzēt Dieva bērniem dvēseļu pestīšanas darbā. Radio saskaņā ar savu būtību un mērķi nes un izplata Dieva vārdu. Radio ir kā starpnieks, kura balss skan un sasniedz klausītāja ausi: fides ex auditu – „ticība dzimst no dzirdēšanas” (Rom 10,17). Dieva Vārda sludināšana ir lielisks instruments, kuru izmantoja pats Kristus un Viņa apustuļi: „Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai radībai! Kas ticēs un taps kristīts, tas būs pestīts.” (Mk 16, 15)

Adventa pārdomas: ceturtdiena, 10.decembris


Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 11-15)

Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Patiešām, Es jums saku: starp tiem, kas dzimuši no sievietes, neviens nav lielāks par Jāni Kristītāju. Tomēr pats mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.
Bet no Jāņa Kristītāja dienām līdz šim brīdim Debesu valstība cieš pārspēku, un to sagrābj tie, kas lieto varu. Jo visi pravieši un Likums pravietoja līdz pat Jānim. Un, ja gribat to saprast, viņš ir Elijs, kuram jānāk. Kam ir ausis, tas lai klausās!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Jānis Kristītajs. Radikālisma paraugs. Vai būt radikālam savā ticībā ir labi vai slikti. Radikālisms nenozīmē fundamentālismu. Jā, Jēzus saka: „Esi vai nu auksts vai karsts...” Tomēr es, sekojot Jēzum, ieklausīšos arī citos un mīlēšu tos, kas domā un rīkojas savādāk. Mīlēšu grēcinieku, nemīlot grēku. Sv. Jānis Kristītajs palīdzēs man šajā adventā atpazīt Jēzu. Varam uzlūkot svētā Jāņa Kristītāja pazemību un pieticību. Viņš iet mazumā, lai Jēzus varētu iet vairumā. Ja es gribu augt, tad manī visam, kas nav no Jēzus ir jāiet mazumā, lai Jēzus būtu manas dzīves centrā. Vai Jēzus ir visu manu ikdienas aktivitāšu centrā? Vai es nekaunos liecināt par Jēzu savā ikdienā? Vai manī deg „Elijas gars” – svētais Gars? Vai esmu Dieva mīlestības liesmu aizdedzināts?

Saruna ar Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktori Annu Jermakoviču

Adventa pārdomas: pirmdiena, 7.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 5, 17-26)

Kādu dienu, kad Jēzus mācīja, tur sēdēja arī farizeji un Likuma mācītāji, kas bija sanākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī no Jeruzalemes. Bet Viņā bija Kunga spēks, ka Viņš spēja dziedināt.
Un, lūk, vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija paralizēts. Viņi mēģināja to ienest un nolikt Viņa priekšā. Ļaužu daudzuma dēļ neatrazdami, no kuras puses slimo ienest, tie uzkāpa uz jumta un caur segumu nolaida viņu reizē ar gultu vidū Jēzus priekšā. Redzēdams viņu ticību, Jēzus teica: “Cilvēk, tavi grēki tev tiek piedoti.” Bet Rakstu zinātāji un farizeji sāka spriest, sacīdami: “Kas Viņš tāds ir, ka runā zaimus? Kas gan var piedot grēkus kā vienīgi Dievs?” Bet Jēzus, izprazdams viņu domas, atbildēja tiem, sacīdams: “Ko jūs domājat savā sirdī? Kas ir vieglāk – pateikt: “Tavi grēki tev tiek piedoti,” – vai sacīt: “Celies un staigā”? Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes piedot grēkus,” Viņš sacīja paralizētajam: “Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz savām mājām!” Tas tūlīt, viņu priekšā piecēlies, paņēma gultu, kurā bija gulējis, un aizgāja uz mājām, slavēdams Dievu.
Un visus pārņēma izbrīns, un viņi slavēja Dievu un bijības pilni sacīja: “Šodien mēs redzējām brīnumus.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Varam iedomāties, ka atrodamies pūlī, kurā visi klausās Jēzu. Apsēžos blakus Jēzum, kuram ir spēks dziedināt. Varu šajā adventā uzmodināt sevī ilgas, lai tiktos ar Jēzu. Katru dienu varu satikties ar Jēzu un "pieskarties" Viņam sakramentos. Vai es tam ticu? Ko es varu pateikt par savu ticību? Vai es ticu, ka Jēzus ir klātesošs Euharistijā, grēksūdzē, Komūnijā? Varbūt es savā ikdienā esmu līdzīgs šim paralizētajam cilvēkam, kurš pats nevar aiziet līdz Jēzum? Vai manī ir ilgas, lai satiktos ar Jēzu? 
Jēzus vispirmām kārtām paralizēto cilvēku atbrīvo no grēka. Grēks izraisa garīgu paralīzi. Vai manī ir iekšējā brīvība, vēlme atbrīvoties no grēka? Cik sen es pēdējo reizi esmu bijis uz grēksūdzi? 

II adventa svētdienas sprediķis (speciāli Vatikāna radio)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 3, 1-6)

Ķeizara Tibērija valdīšanas piecpadsmitajā gadā, kad Poncijs Pilāts pārvaldīja Jūdeju, bet Hērods bija tetrarhs Galilejā, viņa brālis Filips – Iturejā un Trahonitīdas apgabalā, bet Lizānijs – tetrarhs Abilēnā, augsto priesteru Annas un Kaifas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Zaharija dēlu, tuksnesī.
Un viņš apstaigāja visu Piejordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlas kristību grēku piedošanai, kā rakstīts pravieša Isaja runu grāmatā: “Saucēja balss tuksnesī: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas! Katra ieleja lai piepildās, katrs kalns un paugurs lai kļūst zemāks; kas līks, tam jātop taisnam, un, kas nelīdzens, – par līdzenu ceļu. Un ikkatra miesa redzēs Dieva pestīšanu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Šīs otrās adventa svētdienas devīze ir: “Sagatavojiet Kungam ceļu!” Noteikti ka ikviens no mums ar labu grēksūdzi, lūgšanu un laiku, ko pavadījis klusumā ir mēginājis gatavoties līksmajiem Kristus Dzimšanas svētkiem. Tomēr šī gada advents ir īpašāks, jo šogad, tieši pēc dažām dienām pāvests Francisks svinīgi atklās Dieva Žēlsirdībai veltīto gadu, kurš noslēgsies nākamgad Kristus Karaļa svētkos. Šajās pārdomās pieskarošos kādam aspektam, par kuru šī gada kontekstā runā mazāk – Vatikāna II koncilam. 8.decembrī aprit tieši 50 gadu, kopš šis, XX gadsimta lielākais Baznīcas notikums tika noslēgts.
Varam uzskatīt, ka tieši šis koncils bija lielākā Dieva Žēlsirdības dāvana Baznīcai pēdejos laikos, jo, runājot pāvesta Benedikta XVI vārdiem, nav lielākas žēlsirdības, kā atklāt patiesību. Jēzus saka: “Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus” (Jņ 8,32). Šajā Koncilā Baznīca vēl dziļāk pārdomāja Atklāsmes patiesības un mēgināja šo Dieva dāvanu – patiesību vēl labāk un skaidrāk pasludināt un izkaidrot pārējai pasaulei.
Kāda bija šī koncila galvenā doma, vīzija un mērķis? Ja skatāmies plašākā kontekstā, tad jau kopš reformācijas, Tridentas koncila XVI gs. beigās, apgaismības un nesenajiem “modernajiem” laikiem Baznīca un pārējā pasaule savās attiecībās nonāca spriedzes stāvoklī. Daži tā laikmeta pētnieki uzskata, ka Vatikāna II koncila sākumā Baznīca un pasaule atradās kara stāvoklī. Koncila uzdevums bija atgriesties pie sākotnējiem avotiem un mēgināt pasludināt no jauna Labo vēsti mūsdienu pasaulē. Koncils pārdomāja patiesību par pašu Baznīcu un par Baznīcas attiecībām ar pasauli. Koncils mēģināja iziet pretī pasaulei, jo Dievs nav nācis šo pasauli iznīcināt, bet gan glābt. No otras puses, koncils skaidri norādīja Baznīcai, kā nepiemēroties šai pasaulei, jo grēka dēļ Baznīcas spriedze ar pasauli pastāv. Koncils ieveda Baznīcā atjaunotni, tomēr tika uzsvērts, ka nevar būt dialogs ar ārpasauli, ja nav dialoga pašā Baznīcā. Koncilā tika pārdomāta, kāda ir laju, vienkāršo katoļu loma Baznīcā un pasaulē. Pāvests, dokumentā ar kuru viņš atklāja Žēlsirdības gadu, uzsver: “Es izvēlējos 8. decembri, jo šis datums ir nozīmju bagāts nesenajā Baznīcas vēsturē. Svētās Durvis es atvēršu piecdesmitajā gadadienā kopš noslēdzās Vatikāna II vispārējais koncils. Baznīca jūt nepieciešamību turēt dzīvu šo notikumu. Ar to tai sākās jauns vēstures posms. Koncila tēvi bija spēcīgi uztvēruši kā patiesu Gara dvesmu, nepieciešamību sava laika cilvēkiem runāt par Dievu daudz saprotamākā veidā. Nojaucot mūrus, kas ilgu laiku ieslēdza Baznīcu kā priviliģētu cietoksni, bija pienācis laiks pasludināt Evaņģēliju jaunā veidā. Vienmēr aktuālās evaņģelizācijas jauns etaps. Jauns pienākums visiem kristiešiem liecināt ar daudz lielāku entuziasmu un pārliecību savu ticību. Baznīca juta atbildību būt pasaulē par dzīvu Tēva mīlestības zīmi.”
Pāvests atsaucās uz svētā pāvesta Jāņa XXIII teikto, ka „tagad Kristus Līgava izvēlas lietot žēlsirdības medicīnu, nevis ņemt rokās stingrības ieročus. (..) Katoliskā Baznīca, ar šo Ekumēnisko koncilu paceļot katoliskās patiesības lāpu, grib sevi parādīt kā visus mīlošu māti, labdabīgu, pacietīgu, žēlsirdības un labestības aizkustinātu par tās šķirtajiem bērniem”. (Vatikāna II koncila atklāšanas uzruna Gaudet Mater Ecclesia, 2-3, 1962, gada 11. oktobris.) Arī svētīgais Pāvils VI, kurš, noslēdzot Koncilu, teica: “Mēs gribam īpaši norādīt, ka mūsu Koncila reliģija galvenokārt bija mīlestība. (..) Senais stāsts par samarieti bija Koncila garīguma paradigma. (..) Simpātijas un apbrīnas straume izplūda no Koncila pār moderno cilvēku pasauli. Jā, norādot uz kļūdām, jo to pieprasa mīlestība ne mazāk kā patiesība, bet pret personām tikai pamudinājums, cieņa un mīlestība. Nevis nomācoša diagnoze, bet iedrošinoši līdzekļi; nevis ļaunas nojautas, bet uzticības vēstījumi izceļoja no Koncila pretī mūsdienu pasaulei; tā vērtības bija ne tikai respektētas, bet cienītas, tā centieni atbalstīti, tā vēlmes attīrītas un svētītas. (..) Ir vēl kāda lieta, ko mums jāatklāj: visa šī doktrinārā bagātība ir vērsta vienā virzienā, proti, kalpot cilvēkam. Mēs sakām: „Cilvēks,” ikvienā stāvoklī, ikvienā vājībā, ikvienā nepieciešamībā”. (Pāvils VI, Uzrunājot Koncila tēvus pēdējā vispārējās sinodes sēdē, 1965. gada 7. decembrī.), „Misericordiae Vultus”, 4.
Lai cik tas nebūtu skumīgi, vēl joprojām, 50 gadus pēc Koncila, latviešu valodā nav pieejami koncila teksti plašai auditorijai. Cerams ka nākamgad tie tiks izdoti. Tomēr ikvienam ir pieejams Katoliskās Baznīcas Katehisms, ko var uzskatīt par Vatikāna II koncila dokumentu sintēzi, gan arī par vērienīgu, apjomīgu un koncentrētu visas Baznīcas mācības izklāstu. Centīsimies šajā jubilejas gadā veltīt vairāk laika gan koncila dokumentu, gan katehisma iepazīšanai, studēšanai un iedzīvināšanai savā ikdienā.

Rīgas arhidiecēzes garīdznieku konferences apskatītie jautājumi 30.novembrī

30.novembrī, Rīgas arhidiecēzes garīdznieku konferencē pārrunātie jautājumi:

1. Tika pārrunāti jautājumi, kas skar priesteru padomes dalībnieku vēlēšanas un jaunu dekānu izvēlēšanu un iecelšanu. Jāatgādina, ka mūsu arhidiecēzē ir četri dekanāti – Rīgas, Ogres, Madonas un Valmieras.
2. Nākamgad, no 18. līdz 25.janvārim jau tradicionāli visā pasaulē tiks svinēta lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Šoreiz īpašie pārdomu teksti visai pasaulei ir izvēlēti, saistībā ar Latvijas situāciju. Būtu labi, ja draudžu prāvesti un draudzes nopietni pārdomātu, kā šo lūgšanu nedēļu intensīvi atzīmētu.
3. Nodibinājums “Caritas Latvija” no 10.decembra piedāvās draudzēm iegādāties speciālas “Caritas” sveces, lūdzoties un pārdomājot par Dieva žēlsirdību šī īpašā gada ietvaros. Nopērkot šo speciālo sveci, ikviens var atbalstīt “Caritas Latvija” darbību visā Latvijā vai savā draudzē.
4. Jau kādu laiku darbojas portāls www.draudzedraudzei.lv, kurā cilvēki var, iepriekš registrējoties, dalīties ar mantām vai lietām, kas ir kļuvušas liekas ar tiem cilvēkiem, kuriem šīs lietas noderētu. Esam aicināti šo protālu izmantot.
5. Tuvojas Pasaules Jauniešu dienas Krakovā, kas norisināsies nākamgad jūlija mēnesī. Prāvesti ir aicināti jau tagad pārdomāt, kā viņu draudžu janieši dosies uz šīm jauniešu dienām.
6. “Radio Marija Latvija” turpina savu attīstību, tādēļ ikviens garīdznieks, iespēju robežās ir aicināts atbalstīt un iesaistīties šī radio darbībā.
7. 8.decembrī pāvests Francisks Romā, Vatikānā atvērs Žēlsirdības gada durvis un arī mūsu diecēzēs, gan katedrālēs, gan īpašos sanktuārijos būs speciāli sagatavotas Žēlsirdības durvis, caur kurām izejot un pārdomājot par Dieva žēlsirdību varēs saņemt īpašās Žēlsirdības gada atlaidas. Sīkāka informācija vēl sekos un būs pieejama katoliskajos plašsaziņas līdzekļos.
8. Polijas Bīskapu konferences doktrīnas komisija nesen bija izdevusi speciālu dekrētu, kurā vērš uzmanību uz teoloģiskajām problēmām, kas skar t.s. “dzimtas sakņu dziedināšanas” svētajām Misēm. Arhibīskaps, komentējot šo faktu, uzsvēra, ka mūs tiešā veidā šis dokuments neskar, bet ir vērts padziļināt teoloģiskās diskusijas, saistībā ar šo jautājumu. Rīgas arhidiecēzē šādas svētās Mises svinēšana nav aizliegta.

Adventa pārdomas: otrdiena, 1.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 8, 5-11)


Tajā laikā, kad Jēzus ieradās Kafarnaumā, pie Viņa piegāja simtnieks un Viņu lūdza, sacīdams: “Kungs, mans kalps mājās guļ paralizēts un cieš lielas mokas.” Jēzus viņam sacīja: “Es aiziešu un viņu izdziedināšu.” Bet simtnieks atbildēdams teica: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu zem mana jumta, bet saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels.
Jo arī es esmu priekšniecībai padots cilvēks, un man ir padoti karavīri. Un es saku vienam: “Ej!” – un viņš iet; un otram: “Nāc!” – un viņš nāk; un savam kalpam: “Dari to!” – un viņš dara.”
To dzirdot, Jēzus brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi, Es jums saku: ne pie viena Izraēlī Es neesmu atradis tādu ticību.
Un Es jums saku, ka daudzi no austrumiem un rietumiem nāks un apsēdīsies ar Ābrahamu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(Lasījumi no www.mieramtuvu.lv)

Ko es lūdzu no Jēzus? Spēcīgu ticību tam, ka Jēzus var mani dziedināt. Mēs varam apbrīnot to vienkāršību, ar kādu šis virsnieks vēršas pie Jēzus. Vai arī es esmu bijis līdzīgās, bezcerīgās situācijās? „Es nākšu, un viņu izdziedināšu.” Jēzus vēlas ienākt arī manas dzīves vistumšākajās vietās un tās dziedināt. Dziedināt vispirms no grēka, no attālināšanās, no ieslēgšanās sevī. Šis simtnieks nejūtas cienīgs, ka Jēzus nāks pie viņa. Viņš nedomā par savu reputāciju, par to, kāds viņš izskatīsies citu acīs. Kā ir ar mani? Vai man vairāk rūp mana reputācija, vai tomēr patiesas attiecības ar Dievu? Jēzus saprot, ka šī pagānu virsnieka ticība daudzkārt pārspēj jūdu reliģisko ticību. Jēzus dod apsolījumu, ka daudzas pagānu tautas (tai skaitā arī mūsu) tiks ievestas Dieva Valstībā.
Šajā adventa sākumā varam lūgt Jēzum, lai Viņš mums katram dod spēku ticēt Viņa dziedinošajam spēkam.