Adventa pārdomas: otrdiena, 1.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 8, 5-11)


Tajā laikā, kad Jēzus ieradās Kafarnaumā, pie Viņa piegāja simtnieks un Viņu lūdza, sacīdams: “Kungs, mans kalps mājās guļ paralizēts un cieš lielas mokas.” Jēzus viņam sacīja: “Es aiziešu un viņu izdziedināšu.” Bet simtnieks atbildēdams teica: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu zem mana jumta, bet saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels.
Jo arī es esmu priekšniecībai padots cilvēks, un man ir padoti karavīri. Un es saku vienam: “Ej!” – un viņš iet; un otram: “Nāc!” – un viņš nāk; un savam kalpam: “Dari to!” – un viņš dara.”
To dzirdot, Jēzus brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi, Es jums saku: ne pie viena Izraēlī Es neesmu atradis tādu ticību.
Un Es jums saku, ka daudzi no austrumiem un rietumiem nāks un apsēdīsies ar Ābrahamu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(Lasījumi no www.mieramtuvu.lv)

Ko es lūdzu no Jēzus? Spēcīgu ticību tam, ka Jēzus var mani dziedināt. Mēs varam apbrīnot to vienkāršību, ar kādu šis virsnieks vēršas pie Jēzus. Vai arī es esmu bijis līdzīgās, bezcerīgās situācijās? „Es nākšu, un viņu izdziedināšu.” Jēzus vēlas ienākt arī manas dzīves vistumšākajās vietās un tās dziedināt. Dziedināt vispirms no grēka, no attālināšanās, no ieslēgšanās sevī. Šis simtnieks nejūtas cienīgs, ka Jēzus nāks pie viņa. Viņš nedomā par savu reputāciju, par to, kāds viņš izskatīsies citu acīs. Kā ir ar mani? Vai man vairāk rūp mana reputācija, vai tomēr patiesas attiecības ar Dievu? Jēzus saprot, ka šī pagānu virsnieka ticība daudzkārt pārspēj jūdu reliģisko ticību. Jēzus dod apsolījumu, ka daudzas pagānu tautas (tai skaitā arī mūsu) tiks ievestas Dieva Valstībā.
Šajā adventa sākumā varam lūgt Jēzum, lai Viņš mums katram dod spēku ticēt Viņa dziedinošajam spēkam.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru