Laulības un šķiršanās

Esmu jau priesteris vairāk kā 10 gadus un savā kalpošanas praksē esmu salaulājis samērā daudz pārus. Jau kopš pašiem priesterības pirmsākumiem, gandrīz katrās laulībās esmu uzsvēris, ka katram pārim, ko esmu salaulājis vajadzētu mani apmeklēt vismaz reizi gadā, lai padalītos par savu laulības dzīvi, priekiem, bēdām un grūtībām, tādējādi turpinot laulības dzīves sākumā izteikto apņemšanos, mīlēt Dievu un mīlēt vienam otru. Diemžēl tikai vēlāk es uzzinu, ka tie pāri, kurus esmu laulājis, daži ir izšķīrušies un daži domā to darīt. Žēl, ka es to uzzinu no citiem cilvēkiem, nevis no pašiem laulātiem, kuri laulības brīdī izteica apņemšanos regulāri kontaktēties un konsultēties vai nu ar mani, vai ar kādu citu garīdznieku. Katrā laulībā ir iespējama un pat nepieciešama krīze. Tikai jautājums - ko mēs ar to krīzi tālāk darām? Vai paliekam ieslēgušies sevī, vai tomēr mēģinam to risināt un kopīgiem spēkiem to pārvarējuši, no tās izejam daudz spēcīgāki un gudrāki.

2 komentāri:

  1. Daļēji nepiekrītu. Tas "suns jau aprakts citā vietā". Priesteris vajadzīgs un bieži tieši pirms laulības, lai nākošais pāris nonāktu pie atziņas, ka laulība nozīmē piedalīties Dieva plānā par jaunu VIŅA bērnu laišanu šai pasaulē. Miesīgi tie būs laicīgo vecāku, bet Dieva plānā - jaunas, nemirstīgas būtnes. Ja pirms laulības tas "pieleks", tad tad tās atkārtotās vizītes pie laulājušā priestera būs pašas par sevi saprotamas.

    AtbildētDzēst
  2. Cilvēki dziļi samīlējušies emocionālā uzplūdā apsolīs visu. Vēlāk prioritātes mainās, jūtas mainās. Daži sāk domāt saprātīgi, daži nē...
    Varbūt pirms laulāt, jāievieš kautkāds personības tests, nu tāds pamatīgs ar praktisko daļu, piemēram izdzīvošanas nometne ekstremālos apstākļos, lai pārbaudītu, cik racionāli, atbildīgi, konstruktīvi u.t.t. cilvēks pieiet problēmām krīzes situācijās. Joks. Bet sausais atlikums vismaz būs pierādījumu bāze Baznīcas tiesai vēlāk, ja vajadzēs.

    AtbildētDzēst