Samuēla grāmatas 1-4.nodaļas komentārs

Jau vairākas dienas lasām Samuēla grāmatas pirmās nodaļas. Izlasot tās, man pašam radās vairākas pārdomas. Anna un Penīna. Divas sievietes, no kurām vienai ir bērni, bet otra ir neauglīga. Neauglīgā Anna tiek izsmieta un pazemota, jo Bībelē, īpaši Vecajā Derībā neauglība tiek uzskatīta par Dieva sodu un zīmi, ka cilvēkam vai visai ģimenei nav Dieva svētības. Anna dodas pie Kunga un pazemīgi lūdz pēc auglības. Dievs uzklausa viņas lūgšanu un piedzimst Samuēls, kuru Anna atstāj Tempļa priestera Ēļa uzraudzībā. Turpat ir klātesoši arī Tempļa priestera Ēļa divi dēli, kuri tā vietā, lai pazemīgi un uzticīgi veiktu priestera kalpošanas funkciju, bezdievīgi un, būdami priesteri, Dievam nekalpoja, bet nelietīgi izmantoja savu priestera statusu, apkrāpdami cilvēkus, ēzdami upurim veltīto gaļu un pat sākdami piekot Tepļa prostitūciju kādu piekopa pagānu dievu priesteri. Savukārt Samuēls, kurš arī bija Templī, uzmanīgi klausījās Dieva balsi, mācīdamies to atpazīt caur visādām citādām balsīm. Ēļa dēli, kuriem vajadzētu pēc “statusa” būt ciešā Dieva tuvumā, attālinās no tā, savukārt Samuēls – izlūgtais no Kunga, pakāpeniski kļūst par lielu Dieva vīru.

4.nodaļā ir aprakstīta cīņa, kāda norisinās Izraēlim ar filistiešiem. Izraēlieši zaudē un tad tie izlemj Dieva Derības šķirstu, kas ir simbols Dieva klātbūtnei tautas vidū, izmantot kā amuletu vai maģisku rīku, lai uzvarētu. Tā vietā, lai sauktu uz Dievu un prasītu Viņam palīdzību un atteiktos no elkdievības, ko piekopa Ēļa dēli, viņi sāka manipulēt ar Dievu. Rezultātā kauja ir pilnībā zaudēta, Izraēla karavīri ir spiesti bēgt un Dieva Derības šķirsts nonāk pretinieku rokās.

Mums ir jāuzmanās no domāšanas veida, ka mēs varam manipulēt ar Dievu un, nejautājot Viņam, sākt darboties Dieva vārdā. Dievs raugās uz pazemīgiem un vienkāršiem cilvēkiem, kurus Viņš pats izraugās Savam kalpošanas darbam un mēs nevaram domāt, ka ja esam garīdznieki vai ļoti ticīgi cilvēki, tad automātiski viss ko mēs darām vai domājam ir pilnībā saskanīgs ar Dieva gribu. Mums pašiem, līdzīgi kā Samuēlam ir jāsaka: “Runā, Kungs, Tavs kalps klausās!”