piektdiena, 2016. gada 19. februāris

Ārstu zvēresti un reliģiskā pārliecība!

Pavisam nesen internetā "uzdūros" tekstiem, kuru svinīgi izsaka Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa Universitātē studējošie, kuri vēlas kļūt par ārstiem un strādāt Latvijā. Mani visvairāk ieinteresēja zvēresta teksts, ko izsaka tieši Latvijas Universitātē studējošie ārsti. Lūk zvēresta fragments:

"Solos saglabāt dziļu cieņu pret ikvienu cilvēku, cilvēci, dzīvību un cilvēcību. Manu tiešo ārsta darbību neiespaidos politiski, nacionāli, reliģiski un sociāli motīvi."

Rīgas Stradiņa Universitātes ārstu zvērestā teksts skan citādāk:

"Solos ar vislielāko rūpību un bez izvairīšanās jebkurā laikā ikvienam cilvēkam sniegt palīdzību neatkarīgi no viņa reliģijas, tautības, rases, politiskās pārliecības vai sociālā stāvokļa, kā arī, stingri ievērojot ētikas principus, glabāt ārsta noslēpumu. Pret katra cilvēka dzīvību izturēšos ar bijību. Pat tad, ja man draudēs briesmas, es pielietošu savu ārsta mākslu, nenonākot pretrunā ar cilvēcības likumiem."

Kur slēpjas problēma? LU versijā topošais ārsts, izsakot šo zvēresta tekstu, ir spiests atteikties no savas reliģiskās pārliecības, jo, raugoties no šī teksta formulējuma, reliģija viņam var būt kā traucēklis, lai profesionāli veiktu ārsta darbu. Sanāk jocīgi, ka LU versijā ārstam ir jābūt brīvam no politiskās, nacionālās, reliģiskās u.c. pārliecības. Skaidrs, ka ārstam savā kalpošanā ir jābūt pēc iespējas neitrālākam un jākalpo visiem cilvēkiem, neatkarīgi ne no kā. Bet ja ārsts, piemēram ir katolis un viņš apzinās, ka aborts ir nedzimuša cilvēka slepkavība, tad, balstoties uz LU zvēresta tekstu, viņam nav tiesības atteikt cilvēkam aborta veikšanu, ja viņš vēršas pie ārsta pēc šādas prasības. RSU zvēresta tekstā šis formulējums ir adekvātāks un nav diskriminējošs pret tiem ārstiem, kuri vēlas vadīties pēs sirdsapziņas, kuru savukārt ir formē un veido ticība Dievam un esamība Baznīcā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru