ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 33-43.45-46)Tajā laikā Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un tautas vecākajiem: “Noklausieties citu līdzību! Bija kāds namatēvs, kas iestādīja vīnadārzu, apjoza to ar mūri, izraka tajā vīna spiestuvi un uzcēla torni, un iznomāja to vīnkopjiem, un pats aizceļoja.
Bet, kad tuvojās ražas laiks, viņš sūtīja pie vīnkopjiem savus kalpus, lai saņemtu augļus. Bet vīnkopji, sagrābuši viņa kalpus, vienu sasita, citu nogalināja, citu nomētāja akmeņiem. Tad viņš atkal sūtīja citus kalpus, bet viņi ar tiem izrīkojās tāpat.
Beidzot viņš sūtīja pie viņiem savu dēlu, sacīdams: “No mana dēla viņi kaunēsies.” Bet vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, runāja savā starpā: “Šis ir mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu, un mums piederēs viņa mantojums!” Un viņi sagrāba to, izmeta ārā no vīnadārza un nogalināja. Kad nu vīnadārza saimnieks pārnāks, ko gan viņš darīs ar šiem vīnkopjiem?” Viņi Tam atbildēja: “Ļaundarus viņš bez žēlastības pazudinās un vīnadārzu iznomās citiem vīnkopjiem, kas viņam atdos augļus savā laikā.” Jēzus viņiem sacīja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos: “Akmens, ko namdari atmeta, ir kļuvis par stūrakmeni, un tas ir brīnums mūsu acīs”? Tādēļ Es jums saku, ka Dieva valstība no jums tiks atņemta un atdota tautai, kas nes tās augļus.”
Un, kad augstie priesteri un farizeji dzirdēja Viņa līdzības, tie saprata, ka Jēzus runāja par viņiem. Un tie tīkoja Viņu apcietināt, bet baidījās no ļaudīm, jo tie Viņu uzskatīja par pravieti. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām:
Mana dzīve ir kā vīnadārzs. Dievs mani ir "iestādījis" šajā pasaulē. Mana dzīvība, talanti, spējas ir dāvana no Dieva. Diemžēl daudzi un mēs paši savā dzīvē rīkojamies tā, it kā mūsu dzīves "vīnadārzs" būtu mūsu pašu īpašums un Dievam gar to nav nekāda darīšana. Vai manī nav iezagusies tendence būt "neatkarīgam" no Dieva? Vai esmu pateicīgs Dievam un liturģijas laikā saku paldies Dievam par visu, ko no Viņa esamu saņēmis?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru