pirmdiena, 2016. gada 29. februāris

Gatavojoties Lieldienām! 29.02

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 4, 24-30)

Nonācis Nācaretē, Jēzus sinagogā sacīja ļaudīm: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav labvēlīgi uzņemts savā tēvijā. Es jums saku patiesību: daudz atraitņu Izraēlī bija Elija laikā, kad debesis palika aizslēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka visā zemē valdīja liels bads; tomēr Elijs ne pie vienas no tām netika sūtīts kā tikai pie atraitnes Sidonas Sareptā. Un daudz spitālīgo Izraēlī bija pravieša Eliseja laikā, bet neviens no viņiem netika šķīstīts kā tikai sīrietis Nāmans.”
To dzirdot, visi sinagogā iedegās dusmās. Viņi pietrūkās no vietām, izmeta Jēzu no pilsētas un aizveda līdz pat kalna kraujai, uz kura viņu pilsēta bija celta, lai Viņu nogrūstu lejā. Bet Jēzus, izgājis starp tiem, attālinājās. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Pārdomām: Jēzus sāk savu publisko darbību ar "neveiksmi". Jēzus, cilvēciski raugoties, visu savu dzīvi piedzīvo neveiksmes. Lielākā neveiksme ir uz krusta. Šādā situācijā, kāda tiek aprakstīta Evaņģēlijā, Jēzus saglabā pilnīgu iekšēju brīvību un mieru. Tas ir Evaņģēlijs bez "ieguvuma". Vai esmu gatavs pieņemt šādu "Jēzus vājumu"? Vai meklēju tikai "populāro Evaņģēliju"? Ievērosim, ka sākumā visu acis sinagogā raudzījās uz Jēzu. Vai esmu gatavs pieņemt Evaņģēliju pilnībā, nevis tikai tās daļas, kuras man patīk? 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru