piektdiena, 2016. gada 16. decembris

sv. Ignācijs no Antiohijas Magnēziešiem

"Ignācijs, kuru sauc arī Teofors, Dieva Tēva žēlastībā un Jēzū Kristū, mūsu Glābējā, svētītai draudzei Magnēzijā pie Meandras. Sveicieni un vispārējās glābšanas vēlējumi Dievā Tēvā un Jēzū Kristū.
Tiklīdz man nāca zināms par jūsu tik pilnīgo mīlestību pēc Dieva prāta, es ļoti priecājos un nolēmu uz jums runāt ticībā Jēzum Kristum. Jo, apveltīts ar visgodājamāko vārdu, važās, ko nesu, es dziedu slavas dziesmas Baznīcām, un vēlu tām vienību, mūsu mūžīgai dzīvei Jēzū Kristū, miesā un garā, novēlam vienotību ticībā un mīlestībā, kas ir pāri pār visam, bet īpaši vienotību ar Jēzu un Tēvu. Viņā, turoties pretī, atbrīvojoties no šīs pasaules valdnieka uzbrukumiem un no tiem izglābjoties, mēs spēsim nonākt pie Dieva.

Man bija iespēja jūs redzēt, jūsu cienījamā bīskapa Damasa personā, kuram ir lieli nopelni Dieva priekšā, un arī cienījamo presbiteru (priesteru) Bassa un Apolonija personā, un manu kalpošanas biedru diakonu Sotiju, kura klātbūtni es vienmēr varēju baudīt. Viņš ir pakļauts bīskapam, tāpat kā Dieva žēlastībai, un presbiteru (priesteru) kolēģijai tāpat kā Jēzus Kristus likumiem.
Jums nepieklājas ļaunprātīgi izmantot savu bīskapu viņa jaunības dēļ, bet, balstoties uz Dieva spēku, paklausīt un cienīt viņu visā godbijībā. Redzēju kā svēti presbiteri (priesteri); neskatoties uz redzamo bīskapa jaunību, paši būdami lēnprātīgi Dievā, paklausīja un padevās viņam, vai drīzāk ne viņam, bet Jēzus Kristus Tēvam, kurš ir Bīskaps mums visiem. Tāpēc, slavējot to, kurš mūs ir mīlējis, vajag ievērot paklausību savam bīskapam. Jo, ne jau redzamo bīskapu nepaklausot mēs pieviļam, bet mēs zaimojam (vedam maldos) To, Kurš ir neredzams. Šīs lietas skar ne tikai cilvēku, bet arī Dievu, kas zina visus noslēpumus.

Tāpēc vajag ne tikai saukties par kristiešiem, bet tādiem būt patiesībā. Turpretīm ir daži, kuri it kā atsaucas uz bīskapu, bet dara visu pretēji, pa savam. Tādiem ļaudīm, man šķiet, nevar būt laba sirdsapziņa, un viņu sanāksmes nav derīgas un saskaņā ar Kunga norādījumiem.
Tad redziet - visām lietām pienāk gals un mūsu priekšā stāv divas lietas: "nāve un dzīvība"; un katrs nonāks un aizies uz savu vietu. Līdzīgi, kā ir divu veidu monētas, viena – no Dieva, otra – tā, kas pieder pasaulei, bet katrai no tām ir savs zīmogs. Neticīgie - šīs pasaules zīmogs, ticīgie, tie kuri paliek mīlestībā - Dieva Tēva zīmogs, caur Jēzu Kristu. Ja, balstoties uz Viņa nāves piemēru, neesam gatavi nomirt Viņa dēļ, tad mūsos nav Viņa dzīvības (dzīves)."

Sv. Ignācijs no Antiohijas, Vēstule magnēziešiem, nr. 1,1-5,2.
Tulkojums no Breviāra poļu valodā. Parastā liturģiskā laika XVI svētdienas Baznīcas tēvu lasījums. Liturgia godzin, III, Pallottinum 1987, 428.lpp.
Izmantots vēl kā papildus materiāls: http://www.archive-lv-2012.com/lv/l/2012-07-20_167130_1/LMF-Jaunumi/ [6.02.20016]

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru