Gatavojoties Lieldienām! 13.03 (2013.gada komentārs "Mieram tuvu")

Dārgie „Mieram Tuvu” lasītāji. Strauji ir pietuvojušies Kristus Augšāmcelšanās svētki. Jau nākošsvētdien, kopā ar Jēzu svinīgi ieiesim Jeruzalemē un dosimies ar Viņu krustaceļā. Bet šodien Baznīcas liturģiskie lasījumi mums piedāvā Jāņa evaņģēlija 8 nodaļas tekstu no 1 līdz 11 pantam, kurā aprakstīts, kā Rakstu zinātāji un farizeji pie Jēzus atved laulības pārkāpšanā pieķertu sievieti. Interesants ir fakts, ka vienā daļā pirmatnējo Bībeles manuskriptu šis teksts sākotnēji tika ievietots uzreiz pēc Lūkas ev. 31,38, jo arī pētot evaņģēlista Jāņa rakstīšanas stilu, šis fragments savā veidā „izlec” no kopīgā evaņģēlija teksta un sv. Jāņa domāšanas veida. Tomēr tas neliek apšaubīt šī teksta kanoniskumu un varbūt, tieši aprakstot šo notikumu, evaņģēlists vēlējās pamatot Jēzus vārdus, izteiktus šīs pašas nodaļas 15 pantā: „Jūs tiesājat miesīgi, es netiesāju nevienu.”

Atkārtotā Likuma, jeb 5 Mozus grāmatā, 22 nodaļas 23 un 24 pantā ir stingri noteikts, ka jebkura sieviete, kas ir pieķerta laulības pārkāpšanā ir jānomētā ar akmeņiem. To nosaka Mozus bauslība. Rakstu zinātāji vēlējās Jēzu iedzīt lamatās, līdzīgi kā aprakstīts epizodē par nodokļu maksāšanu vai nemaksāšanu Ķeizaram (Mk 12,13-17). Jēzus raksta smiltīs. Ko tas varētu nozīmēt? Jeremijas grāmatā ir teikts: „Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie ir atstājuši Kungu, dzīvības ūdens avotu.” (Jer 17,13) Jēzus, rakstot smiltīs, norāda uz apsūdzētāju grēku, jo „lai liecinieku roka būtu pirmā, kas paceļas viņu nonāvēt.” (Atk Lik 17,7) Vecās Derības likums aizliedza izdarīt pārsteidzīgus spriedumus un pārsteidzīgi tiesāt. Kā Jēzus uzsvēra Mateja 7 nodaļas sākumā, „netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti. Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts. Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredzi?” (Mt 7,1-3) Jēzus, jaunais Mozus ir nācis cilvēku nevis notiesāt, bet gan attaisnot.

Apustulis Pāvils vēstulē Filipiešiem uzsver: „Viņa (Kristus) dēļ es visu atmetu un uzskatu par mēsliem, lai tikai iemantotu Kristu un atrastos Viņā nevis ar savu taisnību, kas izriet no Likuma, bet gan ar to, kas izriet no ticības Kristum” (Fil 3,9) Jēzus nesāk sīki un detalizēti analizēt laulības pārkāpšanā pieķertās sievietes morālisko stāju, viņš arī neiztirzā rakstu zinātāju liekulību. Ar šo žestu un aicinājumu ieskatīties dziļāk savā sirdī un nožēlot grēkus, mainīt savu dzīvi Jēzus atbrīvo gan sievieti, gan atmasko Rakstu zinātāju viltību un liekulību. Cilvēku dzīvēs valda divas galējības – viena, uzskatīt, ka ticība nav saistīta ar reālajām izvēlēm, ar moralitāti mūsu dzīvē. Tāda bija šīs sievietes problēma. Viņa ticēja, bet viņas dzīve bija pilnīgi pretēja Dieva baušļiem, viņa bija „grēkos līdz ausīm”; otra galējība – ticībā redzēt tikai morālo normu ievērošanu, bez skatījuma uz būtisko, uz Dievu, uz mūžīgo dzīvi. Tas nozīmē, būt burta kalpam, redzēt visu apkārtējo grēkus, neredzot savus. Grēksūdzē sūdzēt kaimiņu, radu un draugu grēkus, bet sevī nesaskatīt pat vismazāko grēka kripatiņu. Jautājums paliek – vai sieviete, kura palika stāvot Jēzus priekšā bija bez grēka? Nē. Tādēļ viņa palika, kaut arī varēja aiziet. Viņa varēja aiziet un tādā veidā kļūt brīva. Bet tā būtu tikai ārēja brīvība, fiziska, bet ne garīga. Patiesībā rakstu zinātāji un farizeji, kuri aizgāja, palika nebrīvi, palika sasaistīti ar grēku. Aizejot no Jēzus mēs vienmēr paliekam grēka sasaistīti un grēka vergi.

Ja ieaicinām Jēzu savā dzīvē kā Kungu, tad piedzīvojam Viņa atbrīvojošo spēku. To piedzīvojam arī katru reizi, kad grēksūdzē dzirdam priesteri sakām: „Neviens tevi nepazudināja? Arī es tevi nepazudināšu, ej, negrēko vairs!” Sieviete palika, jo viņas priekšā bija Kāds, kurš varēja dot viņai jaunas dzīves iespēju. Kāds, kurš spēja viņu patiesi atbrīvot. Fiziski viņa bija brīva, visi tie, kas vēlējās viņu nomētāt ar akmeņiem bija aizgājuši. Bet viņa palika, jo gribēja satikt To, satikt Jēzu Kristu, kurā vienīgajā ir patiesa brīvība. Vai tu arī Viņu gribi satikt? Paliec. Paliec Viņā un Viņš paliks tevī.