Pārdomām: Sešas dienas pirms savām ciešanām Jēzus dodas pie saviem draugiem - Marijas, Martas un Lācara. Viņš arī ir cilvēks, un, apzinoties tuvojošās ciešanas, vēlas vēl pēdējās dienās satikties ar saviem vistuvākajiem draugiem. Arī es esmu Jēzus vistuvākais draugs. Vai manā sirdī ir līdzjūtība un sirds satriektība, redzot cik ļoti Jēzus cieš par maniem grēkiem? Šīsdienas lasījumā spilgti ir redzams kontrasts, starp Betānijas ģimenes mīlestību un Jūdasa Iskariota materiālistisko aprēķina domāšanu. Vai nav tā, ka arī es esmu piesavinājies šī laikmeta materiālisma domāšanu un arī uz Jēzus ciešanām un nāvi raugos tikai pragmatiski un ar nocietinātu sirdi? Vairāk mīlestības un līdzjūtības!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru