Skaistkalnes svētku programma!

JELGAVAS DIECĒZES MĀRAS ZEMES KARALIENES SVĒTKU PROGRAMMA 
Svētdiena – 2016. gada 1. maijā

10.15 – Vissv. Sakramenta uzstādīšana un adorācija
Grēksūdzes sakraments
Svētais Dievs
Stundu dziesmas Dievmātes godam
Rožukronis

11.10 – Svētvietas vēsture un ievadīšana tās aktuālājā dzīvē
11.15 – Skaistkalnes Dievmātes – Latvijas Ģimeņu aizbildnes nemitīgā novenna
11.30 – Svētceļnieku sagaidīšana no Jelgavas katedrāles un Rīgas katedrāles
11.50 – Svētku ingress – V. E. Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis
12.00 Sv. Mises liturģija kopā ar svētceļniekiem un garīdzniekiem, kuri atnākuši kājām, kā arī tiem, kas atbraukuši no citām pilsētām.
• Euharistiskā procesija (tiek dziedāta V. J. Marijas litānija)
• Pie Skaistkalnes Dievmātes altāra – „Tavā patvērumā”
• Lūgšana Skaistkalnes Dievmātei – Latvijas Ģimeņu aizbildnei
• Te Deum
• Latvijas himna – Dievs svētī Latviju
• Reliģisko lietu pasvētīšana

Uz šiem svētkiem sirsnīgi ielūdz Skaistkalnes paulīniešu tēvi, tel./fax. 63933154

Vai dedzīgs kristietis vienmēr ir fundamentālists?

Pēdējā laikā, aktīvi darbojoties sociālajos tīklos, nākas saskarties ar satraucošu tendenci kristiešu vidū, kas norāda uz nepareizi saliktiem akcentiem un postmodernā humānisma negatīvo ietekmi uz kristīgo vidi. Tādēļ mazliet mēģināšu ieskicēt pašas problēma būtību.

Par šo problēmu jau nesenā laikā mēgināja norādīt arī mākslas pārstāvji. Jaunajā Rīgas Teātrī tika iestudētas divas izrādes, kas veltītas šai tēmai - "Fundamentālists" un "Māceklis". Jāsaka godīgi, ka "Fundamentālistu" esmu redzējis, bet "Mācekli" nē. Neesmu paspējis.

Mūsdienās aizvien vairāk izplatās viedoklis, kuru jau senāk attīstīja Imanuēls Kants un citi pēc viņa, ka Dievs, kā absolūtā Patiesība nav cilvēkam šajā pasaulē pilnībā iepazīstama, tādēļ visi ceļi, kas uz to ved var būt vienādi labi un svarīgi cilvēkam meklēt un tiekties uz Absolūtu, nesaistoties ne ar vienu reliģiju. To sauc par reliģisko plurālismu, kura galvenais pārstāvis ir Pauls Nitters (Paul Knitter) un Džons Hiks (John Hick). Šīs idejas ļoti sāka izplatīties sākot ar Apgaismību, Franču revolūciju, pozitīvismu - Oigists Konts (Auguste Comte) un vēlāk savu "pilnbriedu" sasniedz mūsdienās, kad valda postmodernais humānisms, kurš sludina, ka nevienam cilvēkam nevar būt absolūta patiesība, un, ka katram no mums ir sava patiesība. Tādā veidā viss kļūst relatīvs, jebkurš, kurš pasludina, ka viņam vienīgajam ir patiesība, automātiski kļūst fundamentālists. Tādējādi tiek slāpēta dedzīgo kristiešu vēlme radikāli sekot Jēzum un burtiski izpildīt Jēzus Kristus likumu.

Ja mēs vadītos pēc postmodernā laikmeta humānistu definīcijas par fundamentālistu, tad par fundamentālistiem būtu jāsauc svēto Asīzes Francisku, svētīgo Māti Terēzi, svēto Jāni Pāvilu II, jo viņi savā dzīvē, Evaņģēlijā minēto radikālismu ņēma nopietni, un burtiski to īstenoja savā dzīvē. Šī virziena pārstāvji uzskata, ka Jēzus savā būtībā bija tolerants, bet tikai Baznīcas pārstāvji - garīdznieki, radikalizē Jēzus, kā augstākā humānista svētīgo mācību. Tomēr aicinu visus rūpīgi un kārtīgi izlasīt Mateja evaņģēlija 5-7. nodaļu un ieklausīties Jēzus vārdos, kuri ir gana radikāli un fundamentālistiski. Jēzus asi iestājas pret grēku un nostāšanos pret Dieva Likumu. Arī svētais Pāvils savās vēstulēs netaupa asus epitetus, lai nosodītu un dažviet pat nolādētu tos, kuri rīkojas pilnībā pret Dieva likumu. Par Veco Derību nemaz nerunāsim. 

Dažiem var šķist ka es aizstāvu fundamentālistus, kuri ar Bībeli "zobos" aicina uz vardarbību vai sludina "labklājības evaņģēliju". Nē. Baznīca nepieņem ne reliģisko plurālismu ne reliģisko ekskluzīvismu, kurš izslēdz visus citādi domājošos un ir gatavs pārējos sadedzināt "uz sārta". Baznīca pārstāv inkluzīvismu, jeb "iekļaujošo reliģiozitāti". Tādu to saprata arī svētais Francisks no Asīzes un citi. Mēs apzināmies, ka Bībelē, Evaņģēlijā ir rakstīta patiesība un ka Dievs ir vienīgā un absolūtā Patiesība. Nav citu ceļu pie Dieva, kā tikai Jēzus Kristus, kurš ir miris un augšāmcēlies par mūsu grēkiem. Jēzus pats teica: "Es esmu ceļš, patiešība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva, kā tikai caur Mani!" (Jāņa 14,6) Tomēr tas nenozīmē, ka nevar būt arīcitādi uzskati, kuri daļēji atspoguļo, nepilnīgā veidā Jēzus Kristus Labo Vēsti. 

Noslēgumā jāsaka, ka mums ir ļoti jāuzmanās no šiem "Evanģēlija atšķaidītajiem" un viltus evaņģēlija sludinātajiem postmodernisma mērcē. No ārpuses tas izskatās skaisti un pievilcīgi, bet iekšpusē tas ir kārtējais sātana mēģinājums ietērpties avs ādā un pierunāt mums būt nevis dedzīgiem bet remdeniem kristiešiem. Mums ir jābūt dedzīgiem un reāli, radikāli jāīsteno Evaņģēlijā minētās prasības, protams mīlestībā, iecietībā, tolerējot citu uzskatus un apzinoties, ka daudzi cilvēki vēl ir tikai ceļā uz Patiesību. Bet mēs nevaram uzskatīt, ka ir daudzas patiesības un ka nav svarīgi, kādā konfesijā tu esi un kādu ceļu pie Dieva tu izvēlēsies. Jauku nedēļas nogali visiem! Lūgšanās vienoti!

Jaunas mācību programmas Rīgas Katoļu ģimnāzijā!

Sākot ar 2016./2017.mācību gadu, Rīgas Katoļu ģimnāzija vidusskolas vispārējās izglītības programmas ietvaros piedāvā divas jaunas profesionāli orientētas programmas – viena ar eksakto ievirzi, otra ar humanitāro.

Uzsākot mācības 10. klasē skolēniem būs iespēja izvēlēties vienu no profesionāli orientētajām programmām. Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore Anna Jermakoviča stāsta: “Izvēloties programmu ar humanitāro ievirzi, skolēni līdzās tradicionālajiem mācību priekšmetiem apgūs sabiedriskās attiecības, žurnālistiku, lietišķo etiķeti un multimediju tehnoloģijas, savukārt programmā ar eksakto ievirzi papildus tika apgūta programmēšana, matemātiskā analīze un multimediju un digitālās tehnoloģijas. Jaunie mācību priekšmeti tiks apgūti līdzās arī tādiem mācību priekšmetiem kā ticības mācība, filozofija, politika un tiesības, runas mācība, psiholoģija un ekonomika.”

Eksaktā programma – vajadzīga


Lūgts novērtēt izstrādāto eksakto programmu, LU profesors un LZA korespondētājloceklis dr.dat Kārlis Čerāns saka: “ Ģimnāzijas izstrādātā eksaktā virziena programma vidusskolai ir aktuāla divos aspektos, proti, tās plānā bez valsts noteiktā un Katoļu ģimnāzijas obligātā satura iekļauti divi šodien svarīgi un pieprasīti mācību priekšmeti: matemātiskā analīze, kas ir atbilstošā apjomā (2 stundas nedēļā 11.un 12.klasēs), lai Katoļu ģimnāzijas absolventiem būtu Eiropas līmenim atbilstoša matemātiskā izglītība, kas veido būtisku pamatu eksakto priekšmetu studijām gan Latvijas, gan arī ārvalstu augstskolās. Otrs aktuāls priekšmets ir multimediju tehnoloģijas.”

Humanitārā programma – attīsta kritisko domāšanu

„Žurnālistus raksturo vēlme mainīt pasauli, padarīt to labāku un taisnīgāku. Tieši tāpēc arī es izvēlējos strādāt šajā profesijā. Tā ir aktīva cilvēka pozīcija, kas nepieciešama pilsoniskas sabiedrības veidošanā un šobrīd tik ļoti ir nepieciešama Latvijā.

Iemaņas, kas tiek apgūtas, mācoties žurnālistu, palīdz arī atlasīt informāciju. Šīs iemaņas nozīme tehnoloģiju un sociālo tīklu laikmetā arvien tikai pieaug. Tās veido kritisko domāšanu, kas ir nepieciešama jebkuras personības attīstībā. Nobriedušas, drosmīgas un atbildīgas personības attīstībā. Un nav svarīgi vai šīs iemaņas tālāk tiks izmantotas žurnālistikā, avi arī kādā citā profesijā,” stāsta humanitārās programmas krustmāte LTV žurnāliste Dace Stirāne

Patreizējā 12.klase pagājušajā mācību gadā jau izmēģinājusi daļu no jaunajiem priekšmetiem. Viņiem bija iespēja apgūt lietišķo etiķeti, sabiedriskās attiecības un žurnālistikas pamatus. Viņi atzīst, ka šie priekšmeti bija praktiski, radoši un ļāva izprast vai skaidrāk saskatīt savas nākotnes profesijas aprises. Valsts Izglītības satura centrs apliecina, ka mācību priekšmeti izstrādāti kvalitatīvi, to struktūra atbilst Vispārējā izglītības likuma prasībām.

Sīkāka informācija: www.rkgimnazija.lv

24.aprīļa ziedojumi baznīcās - Ukrainas atbalstam!


No www.civitas.lv

Svētceļojums uz Skaistkalni - Iesaku!

Pieteikšanās svētceļojumam Jelgava - Skaistkalne 2016

Svētceļojums Jelgava - Skaistkalne. Pieteikšanās internetā būs iespējama līdz 23. aprīlim mājaslapā www.jelgavaskatedrale.lv
Svētceļojumam ir gandarīšanas raksturs. Tēma: "Esiet žēlsirdīgi kā Tēvs". Maršruts: Jelgava-Staļģene-Bauska-Ozolaine-Skaistkalne.
Svētceļnieku sapulce 23. aprīlī plkst. 17:00. Dalības maksa 10€. Iziešana 28. aprīlī pēc rīta Sv. Mises.

_________________________

Maija mēneša pirmā svētdiena tradicionāli ir Skaistkalnes Dievmātes - Ģimeņu karalienes svētki. Tāpēc, arī šogad dosimies svētceļojumā ar kājām uz Skaistkalni, lai lūgtos par ģimenēm un aicinājumiem uz ģimenes dzīvi.

Tieši tāpat kā pagājušajā gadā, ceļu sāksim Jaunjelgavā.
Ja nav iespēja iet piektdien, droši var pievienoties arī sestdien.

Pievienojies! Pieteikties: pr. Renārs 28688843


Sv. Anselms no Kenterbērijas

Dzimis 1033.gadā Aostā, Itālijā. Miris 1109.gadā Kenterbērijā. Baznīcas doktors (doctor magnificus), filozofs, teologs.

1060.gadā iestājās Benediktīņu klosterī Normandijā, ātri kļuva par prioru, abatu un 1093.gadā tika nominēts par Kenterbērijas arhibīskapu. Nonāca konfliktā ar Anglijas karali par investitūras jautājumiem, tomēr pāvests Pashalis I atbalstīja svēto Anzelmu cīņā pret karali. Trīs gadus pavadīja trimdā. Pēc nāves svētā Anselma kults sāka izplatīties XIII gs., to vēlāk apstiprināja pāvests Aleksandrs VIII 1690 gadā. 1720. gadā sv. Anselmu pasludināja par Baznīca doktoru.

Sv. Anselms studijās īpaši pievērsās sv. Augustīna mācībai, sarakstīja vairākus darbus (Monologion, Proslogion u.c.) par Dieva esamību un Viņa dabu. Vissvarīgākais filozofiskais darbs – Dialogus de veritate (1080-83), kurā viņš uzrakstīja vispārēju patiesības definīciju. Patiesība ir tā, kuru var aizsniegt tikai ar prātu. Dievs ir visaugstākā patiesība, ar kuru var virzīt un atklāt visas citas patiesības. Sv. Ansemlam ir arī taktāts par brīvo gribu un gramatiku. Sv. Anselms mēģināja saistīt fides quarens intelectum ar credo, ut intelligam. Viņš mēģināja ar metafizisko spekulāciju palīdzību skaidrot ticības patiesības, tomēr atzina, ka reliģiskās patiesības ir kā izejas punkts visiem cilvēka metafiziskiem meklējumiem. Prāta uzdevums ir tikai racionāli mēgināt pamatot dievišķi atklātās patiesības, bet ne tās kritizēt, un atrast pietiekami racionālu pamatojumu un dziļāku to izpratni. Darbā „Cur Deus homo“ (Kāpēc Dievs tapa cilvēks) izmantoja dialoga principu: „radīja” sava veida oponentu tikai tāpēc, lai parādītu, par ko īsti ir runa (līdzīgs pamatprincips bija jau Platona Dialogiem - saruna palīdz noskaidrot jautājuma būtību, un valoda ir vairāk nekā tikai loģiska saspēle, par ko jāvienojas katram pašam ar sevi).

Sv. Anselms turpināja attīstīt sv. Augustīna Dieva esamības pamatojumus. Norādīja, ka raugoties no pasaulē esošā labuma un arī radītās pasaules pozīcijām, var nonākt pie Visaugstākā un nebeidzamā Labuma, kas ir pats Dievs. Sv. Anselms izveidoja ontoloģisku pamatojumu Dieva eksistencei, izskadrojot, ka izpratne par Dievu jau ir pamatojums Viņa reālajai eksistencei. Tāpat arī viņš rakstīja traktātus par dvēseles nemirstību, pirmdzimto grēku, atpestīšanu. Sv. Anselms ir sarakstījis skaistas humnas Vissvētākajai Jaunavai Marijai, veltot Viņai šādus titulus – Mater Misericordiae, Mater Dei un Mater nostrae. Viņš, izmantojot Jēzus vārdus sv. Jānim “Lūk, tava Māte” (Jņ 19,27) attīstīja Marijas garīgās mātišķības teoloģiju. Sv. Anselmu mēdz saukt arī par lielo mariānisko doktoru. Rakstīja arī teoloģiski – aksētiskus darbus.

Līdzīgi kā svētais Anselms, vēlamies lūgt: Kungs, „iemāci man meklēt Tevi un atklājies tam, kas Tevi meklē, jo es nevaru Tevi meklēt, ja Tu mani nepamāci, un nevaru Tevi atrast, ja Tu man neatklājies.”

Izmantoti avoti:

- http://vesture.eu/index.php/Anselms_no_Kenterberijas
- Encyklopedia katolicka. TNK-KUL. Lublin. 1997. T. 1, s. 734-735.

Rīgas arhibīskapa-metropolīta vēstījums Labā Gana Lieldienu svētdienai

„Es esmu labais Gans; es pazīstu savas avis, un manējās pazīst mani,” tie ir pirmsevaņģēlija dziedājuma vārdi.

Mūsu aicinājums ir līdzdarboties ar Dieva žēlastību, lai ieietu šajā pazīšanā. Ticība māca, ka katra cilvēka dzīvība, sākot ar ieņemšanas brīdi, ir dāvana no Radītāja, apveltīta ar bezgalīgu vērtību Viņa acīs. Visi cilvēki ir radīti pēc Dieva attēla un līdzības, ikvienam ir dots aicinājums un mērķis, kas noslēgumā piepildās aiz šīs zemes dzīves kopībā ar Trīsvienīgo Dievu. Kaut kādā noslēpumainā veidā esam savienoti ar visiem cilvēkiem, mūsu darbības un izvēles sekas skar ne tikai mūs, bet arī citus; dzīves beigās mūs izvērtēs pirmām kārtām pēc mūsu attieksmes pret trūcīgākajiem brāļiem un māsām.

Tieši ģimenē būtu jāapgūst šīs patiesības, bet mūsdienu sabiedrība ir tik ļoti pārņemta ar ikdienas dzīves rūpēm, ka dzīve parasti netiek skatīta garīgā perspektīvā, tas traucē atklāt patiesību par savu aicinājumu. Kā gan bez lūgšanas gara un pārdomām varam izšķirt Dieva gribu attiecībā uz mums, pievērsties Viņam paklausībā un mīlestībā, šādi piedzīvojot laimi un mieru, kuriem Viņš mūs ir radījis? Kā gan bez lūgšanas spējam būt par avīm, kuras klausa labā Gana – Jēzus Kristus balsij (sal. Jņ 10, 27)?

Tāpēc ir svarīgi nemitīgi lūgties (sal. 1 Tes 5, 17), sevišķi ģimenēs, pazemīgi pateicoties par visu, ko Dievs savā labestībā ir veicis mūsu labā. Ik dienas lūgties, lai Viņš palīdz palikt uzticīgam tam aicinājumam, kuru mums devis Kristū. Nav jābaidās nest Viņa priekšā visas savas ieceres, rūpes un vajadzības. Vecāki, lūdzaties par saviem bērniem, lai tie pieaugtu jaunajā dzīvē, kuru saņēma kristībā! Bērni, lūdzaties par vecākiem, jo arī jūs varat sekmēt viņu svētumu! Lūdzaties vienotībā ar Kristus Miesu visā pasaulē par visas cilvēces vajadzībām: par slimiem un apspiestiem, par tautu vadītājiem, taisnības un miera, veselīgas vides veicinātājiem, lūdzaties par visiem, kuri kaut kā pagodina Dievu, pazemīgi kalpojot tuvāko vajadzībām. Visu darbu veltiet Dievam kā patīkamu upuri, tādējādi sagatavojot Viņa valstības atnākšanu.

Jo sevišķi šajā Labā Gana svētdienā aicinu jūs lūgties par aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto, Dievam veltītu dzīvi. Mēs esam “dzīvie akmeņi” (sal. 1 Pēt 2, 5) garīgā celtnē, kas spožumā pārsniedz visu, ko vien māksla vai izdoma var izplānot. Svētais Gars aicina uz sadarbību vārdos un darbos atbilstoši kristīgam aicinājumam, atbilstoši mūsu vietai Baznīcā, kas, kā atgādina pāvests Francisks vēstījumā šai dienai, ir aicinājumu māte.

Katram ticīgajam, draudzei, vietējai Baznīcai būtu sev jāuzdod jautājums: kā Latvijā iedzīvināt Evaņģēlija dziedinošo un atjaunojošo spēku? Kādos veidos Kristus vēlas būt klātesošs indivīdu un sabiedrības dzīvē? Ko vēl var darīt, lai sirdsapziņas darītu Jēzus – Labā Gana balsi uztverošas, lai Evaņģēlijs izgaismotu cilvēciskās un sociālās problēmas? Kā Gara dāvanām skaidrāk izpausties Baznīcā citu labā? Kā mums būt prieka un Svētā Gara pilniem līdzīgi mācekļiem pirmajā lasījumā dzirdētajā aprakstā?

Lai Dievs Tēvs vienmēr “apgaismo mūsu gara acis, ka mēs redzētu, kādu cerību vieš viņa aicinājums” (sal. Ef 1, 18-19). Tik daudziem vēl jākļūst Dieva žēlastības “apgaismotiem”, lai atzītu visu, kas neatbilst Dieva bērnu cieņai. Kad zaudējumu cieta materiālistiskās ideoloģijas, kas centās atņemt cilvēkam jēgpilnu dzīvi un cieņu, tad to vietu ieņēma praktiskais materiālisms, jauna veida elkdievība, kas arī apdraud cilvēka garīgo dzīvi. Cik ļoti kristiešiem vajag būt Kristus “apgaismotiem”, lai noraidītu jauno patēriņa kultūru, kas ir nesavienojama ar īstu cilvēka brīvību un cieņu, izceļ baudu kā pašmērķi bez atsauces uz morālo likumu un galu galā noliedz arī mūsu solidaritāti ar trūkumcietējiem.

Jēzus mīlestības pilnais skatiens aptver visus. Viņš kā Jērs mūs gana un aizved pie dzīvības ūdeņu avotiem – atgādina otrais lasījums. Vienīgi nesavtīga mīlestība un žēlsirdība izskaidro Jēzus vārdus un darbus, sevišķi Viņa nāvi uz krusta. Dievs tik ļoti mūs mīl, ka atdeva par mums savu vienīgo Dēlu, lai mums būtu dzīves pārpilnība, mūžīgā dzīve. Ticēt Jēzum nozīmē ne tikai runāt, interesēties par Viņu. Ticība prasa dāsnu atbildi, ar visu dzīvi brīvi veltoties Kristum un Viņa vēstij. Lūgsimies, lai šādu atbildi sniegtu arī mūsdienu jaunieši, izsakot gatavību kalpot kā ordinēti priesteri, lai sludinātu Evaņģēliju un izplatītu Dieva valstību.

Šo vēsti raksturo prieks, kas izriet no ticības un atdeves, uzupurēšanās. Prieks pārņem katru sirdi, kas dzīvo, uzticīgi vienota ar Jēzu. Taču mīlestība prasa upuri. Arī mūsdienu situācijā nav viegli palikt uzticīgam Kristum. Mīlestību mūsdienās diezgan daudzi neizprot, reducē tikai uz jūtu līmeni, pielīdzina egoistiskām vēlmēm. Bet īsta mīlestība ir vienmēr saistīta ar patiesību, tā izpaužas dāsnā kalpošanā citiem. Īsta mīlestība izvirza mums prasības, liek izpildīt baušļus. Tāpēc Jēzus teica: “Ja jūs mani mīlēsiet, jūs pildīsiet manus baušļus.” (sal. Jņ 14, 23)

Pēterim nācās paust savu mīlestību uz Kristu kalpošanā citiem Baznīcā. Jēzus uzrunā mūs šodien, gaida mūsu mīlestību. Lai nekad nenovēršamies no Kristus! Ja ticam Kristum, pieņemam Viņa vārdus un arī upurus, kādus Viņš pieprasa, tad būsim pildīti ar prieku – tādu prieku, kādu pasaule nevar dot.

“Pļaujas lauks ir liels,” saka Jēzus (Mt 9, 37). Tas nozīmē, ka cilvēki savās sirdīs ilgojas pēc Dieva, ilgojas pēc vadības, kas norādītu ceļu, ilgojas pēc vēsts, kas ir vairāk kā tikai vārdi, cerot, gaidot pēc mīlestības, kas pieņemtu un uzturētu cilvēkus visā mūžībā. “Strādnieku ir maz!” (Mt 9, 37)

“Lūdziet pļaujas Kungu sūtīt strādniekus.” (Mt 9, 38) Tas nozīmē, ka pļauja ir gatava, bet Dievs vēlas palīgus, kas to savāktu. Dievam vajag tos, kas teiktu: Jā, esmu gatavs palīdzēt, lai kalpotu cilvēku labā ar Vārda sludināšanu, svēto sakramentu dalīšanu un ticīgo vadīšanu garīgumā un svētumā.

Mēs, cilvēki, nevaram vienkārši “piešķirt” aicinājumus: tiem jānāk no Dieva. Priesterība nav kā citas profesijas. Mēs nevaram vienkārši piesaistīt cilvēkus ar publisko attiecību stratēģijām. No Dieva sirds nākušam aicinājumam vienmēr jāatrod atbilde cilvēka sirdī. Bet tam ir vajadzīga mūsu sadarbība, vispirms ar lūgšanu gan individuāli, gan mūsu draudzēs.

Aicinu lūgties, lai Dievs izraisa entuziasmu un prieku par Evaņģēliju jauniešu sirdīs, lai tie izprastu, ka nav lielāka dārguma par to, kas, savulaik atklāts, ir jānodod tālāk. Lūgšanas vārdiem jāpārvēršas darbos, lai lūdzošā sirdī atraisās prieks Dievā un Evaņģēlijā, iekvēlinot arī citu sirdīs gatavību teikt “jā”!

Lūdzoties pildīti ar Dieva gaismu, lai pievēršamies citiem un iekļaujam viņus mūsu lūgšanā, Dieva klātienē. Dievs vienmēr darbojas. Kopā ar Viņu lūgšanā mēs varam uzrunāt citus. Atbilstoši savam nolūkam Dievs tad attīstīs viņu “jā”, viņu gatavību atbildēt.

Pēterim trīskārt apliecinot: “Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu” (Jņ 21, 17), Jēzus viņam uzticēja ganīt savas avis. Latvijai ir vajadzīgi cēli, pašaizliedzīgi un Mīlestības gara likuma vadīti Dieva kalpi, kas varētu ganīt Kunga avis “zāļainās ganībās”, mudinot tās sekot Baznīcas sludinātajiem dzīvības vārdiem un tās svētdarot caur līdzdalību Dieva noslēpumu svinēšanā. Tāpēc lūgsim pļaujas Kungu, lai Viņš, ieguldot mūžības klētī sirdīs nobriedinātos zelta graudus, pulcētu krietnus priesterus, kas šos graudus atkal sētu garīgi atjaunotai un plaukstošai Latvijai!

+Zbigņevs Stankevičs,
Rīgas arhibīskaps-metropolīts

2016. gada 17. aprīlī (no www.katolis.lv)

7 maldīgi priekštati par katoļiem!

Nereti katoļiem pārmet daudzas lietas, kuras īstenībā viņi nemaz nedara un kam netic. Aplūkosim tās:

1. Katoļi netic, ka Romas pāvests ir bez grēka. Katoliskā Baznīca māca, ka Romas bīskaps, pāvests nevar maldīties ticības un morāles jautājumos, tikai tad, ja pasludina kādu dogmatisku patiesību "ex Catedra", kopībā ar visas Baznīcas ticību. Visos citos jautājumos viņš var kļūdīties.

2. Katoļi nepielūdz Jaunavu Mariju un svētos. Katoļi godina Jaunavu Mariju un svētos un lūdz viņu aizblidniecību. Katoļi pielūdz tikai Dievu. Godināt - tas nozīmē cienīt, izrādīt cieņu un godu, ņemt piemēru, bet ne pielūgt.

3. Katoļi netic, ka viņi tiks glābti, vaicot kādus labus darbus. Katoliskā Baznīca māca, ka glābšana, pestīšana - tā ir nepelnīts Dieva žēlastības darbs, ko cilvēkam ticībā ir jāpieņem, tomēr ticībai vajag parādīties ticībā un mīlestībā viektajos darbos, jo ticība bez darbiem ir nedzīva (sk. Jēkaba vēstuli)

4. Katoļi netic, ka visi, kas sevi sauc par kristiešiem tiks vienādi izglābti. Katoliskā Baznīca māca, ka Kristus Baznīca savā pilnībā atrodas, pastāv (subsistit in) Katoliskajā Baznīcā un tieši Katoliskajā Baznīcā ir visi, cilvēka pestīšanai nepieciešamie līdzekļi. Citās Baznīcās vai kristīgās kopienās, kas nav Katoliskās Baznīcas sastāvā, Kristus Baznīca eksistē, jeb pastāv nepilnīgā, daļējā veidā. Tas, kā citu konfesiju kristieši var tikt glābti, atrodas Dieva apredzības ziņā.

5. Katoļi netic, ka visās reliģijās var atrast pestīšanu. Balstoties uz Svētajiem Rakstiem, varam teikt, ka tie, kas dzīvo pēc savas sirdsapziņas var tikt glābti Dievam vien zināmā veidā (sal. Rom 2,13-16). Tomēr pašas nekristīgās reliģijas vēl nedod iespēju cilvēkam tikt pestītam.

6. Katoļi netic, ka vienkārši aizejot uz grēksūdzi, var saņemt grēku piedošanu. Katoliskā Baznīca māca, ka lai saņemtu grēku piedošanu grēksūdzes sakramentā ir jāizmeklē sirdsapziņa, sirsnīgi jānožēlo grēki un pa īstam ir jāvēlas mainīt savu dzīvi. Garīdzniekam ir jāizstāsta visi savi grēki, neko neslēpjot, un izpildot pēc tam noteikto gandarījumu.

7. Katoļi netic, ka grēku piedošanu var nopirkt. Katoļu Baznīcā eksistē indulgences, jeb atlaidas. Tomēr atlaidas ir nevis grēku izpirkšana, bet gan grēka seku, jeb ietekmes ko atstājis grēks, dziedināšana. Lai saņemtu atlaidas, ir jāiet pie sakramentālās grēksūdzes un jāpieņem svētā Komūnijas un jālūdzas pāvesta nodomā, kā arī jāveic ar atlaidu saņemšanu saistītās darbības.


Pēc: catholicnews.org.ua un www.katolik.ru materiāliem

Dieva žēlsirdības svētdiena (no "Vatikāna radio)

Kristus ir Augšāmcēlies! Šodien Baznīca svin Kunga Žēlsirdības svētdienu, kuru svētais pāvests Jānis Pāvils II iedibināja pavisam nesen, atsaucoties uz svētās Faustīnes Kovaļskas lūgumiem un norādēm viņas atstātajā garīgajā dienasgrāmatā. Šogad šī svētdiena ir īpaša ar to, ka atrodamies pāvesta Franciska izsludinātajā Kunga Žēlsirdības ārkārtējā jubilejas gadā. Šīsdienas pārdomām izmantošu gan svētās Faustīnes Dienasgrāmatu, gan arī pāvesta Franciska dokumentu „Misericordiae Vultus”, veltītu šim jubilejas gadam.

„Pirmo reizi par šo svētku iedibināšanu Kungs Jēzus runāja 1931. gadā Plockā, kad izteica savu vēlēšanos par svētgleznas veidošanu. Viņš teica māsai Faustīnai: (…) Es vēlos, lai būtu Žēlsirdības svētki, lai attēls, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu svinīgi iesvētīts pirmajā svētdienā pēc Lieldienām. Šai svētdienai jākļūst par Žēlsirdības svētkiem.

Šo svētku lielums saistās ar Jēzus Kristus dotajiem brīnumainajiem apsolījumiem. Kurš šajā dienā tuvosies Dzīvības avotam, - teica Jēzus Kristus, - tas iegūs pilnīgu grēku piedošanu un izglābšanu no soda (Dienasgr. 300). Šajā dienā ir atvērti manas žēlsirdības dziļumi, Es izleju veselu jūru žēlastību uz dvēseli, kura tuvojas manas žēlsirdības avotam; (…) lai neviena dvēsele nebīstas tuvoties Man, pat ja viņas grēki ir kā purpurs (Dienasgr.699).

Lai iegūtu šīs lielās žēlastības, jāizpilda Dieva žēlsirdības pielūgsmes noteikumi (paļāvība uz Dieva labestību un darbīga mīlestība uz tuvāko), jābūt Dieva žēlastības stāvoklī (pēc grēksūdzes) un cienīgi jāpieņem Svētā Komūnija. Neviena dvēsele neiegūs taisnošanu, kamēr pilnīgā paļāvībā nevērsīsies pie manas žēlsirdības, paskaidroja Jēzus Kristus, un šim nolūkam pirmajai svētdienai pēc Lieldienām jākļūst par Žēlsirdības svētkiem, un garīdzniekiem šajā dienā jāstāsta par manu lielo un neizmērojamo žēlsirdību (Dienasgr. 570)”

Kā katolim attiekties pret privātajām atklāsmēm un Medžugorji?

Pēdējā laikā aizvien vairāk parādās dažādi garīdznieki un ticīgie, kas Baznīcas iekšienē izplata visādas privātās atklāsmes, vizionāru liecības un biedējošus pareģojumus par pasaules galu, kas iesēj lielu apjukumu ticīgajos. Tā kā "atklāsmju" jautājums ir svarīga fundametālteoloģijas disciplīnas daļa, sniegšu savu komentāru.

1. Kādēļ Dievs pieļauj, ka ārpus vai pēc Kristīgās Atklāsmes Jēzū Kristū (piem. Islāms) vēl notiek parādības un vīzijas?

Mums līdz galam nav saprotams Dieva plāns un nav skaidrs, kādēļ vēl, ārpus Kristus un Viņa Baznīcas notiek dažādas vīzijas un "atklāsmes". Vienīgais, ko mēs kā kristieši zinām, ka Jēzus Kristus atnestā Atklāsme ir vispilnīgākā un galīgā un ka citas Atklāsmes nav un vairs nebūs. Visas pārējās "atklāsmes" un vīzijas ir vai nu ciešā vai pakārtotā saiknē šai Pilnīgai Atklāsmei, vai nu arī pretējas tai. Uzdevums un svaidījums izšķirt šīs privātās, beb pakārtotās "atklāsmes" un vīzijas, vai tās ir no Dieva vai nav, pieder Katoliskās Baznīcas maģistērija autoritātei

2. Vai katolim ir jāpieņem privātās vai publiskās atklāsmes?

Nē. Katolis var arī neticēt Dievmātes parādīšanās brīnumiem Lurdā, Fatimā, u.c., jo šīs atklāsmes neko ne pieliek ne atņem tai vienīgai Atklāsmei, ko Dievs mums atnesa caur Jēzu Kristu. Mūsu ticības "saturu" veido Svētie Raksti un Baznīcas Tradīcija. Tomēr Dievmātes parādības Lurdā un Fatimā ir atzinusi Baznīcas autoritāte, ar to pasakot, ka šajās atklāsmēs paustā vēsts nav pretrunā dievišķajai Atklāsmei Jēzū Kristū. Tieši otrādi - šīs atklāsmes izceļ dievišķās Atklāsmes kādu būtisku aspektu.

3. Vai katolis drīkst doties uz Medžugorji?

Jā, katolis individuāli drīkst braukt uz Medžugorji un arī uz citām vietām, jo Baznīca nav vardarbīga "organizācija", kas ierobežo mūs vai arī nosaka, kur un kad mēs kā cilvēki drīkstam doties. Tomēr Baznīca stingri nosaka, ka draudzes nedrīkst organizēt svētceļojumus uz Medžugorji, jo Baznīca šobrīd aktīvi pēta šo fenomenu un kamēr nav pateikts gala slēdziens, nedrīkst šo vietu uzskatīt par svētvietu, Dievmātes parādīšanās vietu, u.t.t. Tas gan nenozīmē, ka nedrīkst organizēt grupas un braukt uz Medžugorjes Romas katoļu draudzi vai pie Franciskāņu tēviem, kas apkalpo šo draudzi. Es pats esmu bijis vienu reizi Medžugorjē un varu teikt, ka tā vieta nes daudz bagātīgus augļus. Gandrīz visu nakti uzklausīju grēksūdzes, cilvēki spēcīgi lūdzas, adorē un daudzi atgriežas pie Dieva. Pēc šī brauciena Rīgas svētā Jēkaba katedrālē ieviesu rekolekcijas klusumā ar maizi un ūdeni, kuras nesa daudz augļus. Tomēr ir jābūt paklausīgiem Baznīcai un draudzēs nevajadzētu izvietot plakātus, ar aicinājumiem doties svētceļojumos uz Medžugorji.

4. Kā ir ar Vassulu?

Vassula Rīdena pieder pie pareizticīgo Baznīcas un Vatikāns ir atzinis viņas tekstus kā privātu meditāciju par garīgām tēmām ,bet neko vairāk. Katoļu Baznīcai Latvijā ar Vassulu Rīdenu nav nekā kopīga, tādēļ viņas grāmatas, audio un video ierakstus nedrīkst izplatīt draudžu dievnamos un draudžu ēkās, kā arī t.s. "Vassulas lūgšanu grupas" nedrīkst tikties draudžu baznīcās un telpās. Privāti nevienam nav aizliegts lasīt šīs pareizticīgo kristietes darbus.

5. Kāda ir Katoliskās Baznīcas Atklāsmes izpratne?

 "Daudzkārt un daudzējādi Dievs ir senāk runājis uz mūsu tēviem caur praviešiem. Beidzot šinīs dienās Viņš ir runājis uz mums caur Dēlu." (Ebr 1, 1-2)

Kristus, par cilvēku tapušais Dieva Dēls, ir vienīgais, pilnīgais un nepārspējamais Tēva Vārds. Viņā Tēvs izsaka visu, un netiks dots neviens cits vārds, kā šis. Sv. Jānis no Krusta, uz ko atsaucas Katoliskās Baznīcas katehisms, tāpat kā daudzi citi pirms viņa, to tik skaidri izsaka, komentējot Ebr 1, 1-2:

"No tā brīža, kad Dievs mums ir dāvājis savu Dēlu, kas ir Viņa vienīgais Vārds, Dievs ir izteicis visu šajā vienā Vārdā un Dievam vairāk nav ko teikt. [..] Tiešām, to, ko Viņš kādreiz pa daļai bija teicis praviešiem, Viņš visā pilnībā izteica savā Dēlā, dāvādams mums visu, proti, savu Dēlu. Tie, kas, ņemot to vērā, vēl gribētu izjautāt Kungu un lūgt no Viņa vīzijas vai atklāsmes, ne tikai rīkotos nesaprātīgi, bet arī atklāti apvainotu Dievu, jo tādējādi nepievērstu savu skatienu vienīgi Kristum, bet meklētu kaut ko citu vai kādu jaunumu."

"Kristīgā pestīšanas kārtība, proti, jaunā un galīgā derība, nekad nebeigsies, un mums nav jāgaida vairs nekāda jauna publiska Atklāsme pirms mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanās godībā." Kaut arī Atklāsme ir noslēgusies, tomēr tās saturs nav pilnīgi izklāstīts; kristīgās ticības uzdevums ir pakāpeniski gadsimtu gaitā izprast visu tās plašumu.

Gadsimtu gaitā bijušas tā saucamās "privātās atklāsmes", dažas no tām atzinusi Baznīcas autoritāte. Taču tās nepieder pie ticības mantojuma. To loma nav "uzlabot" vai "papildināt" galīgo Kristus Atklāsmi, bet gan palīdzēt to pilnīgāk izdzīvot noteiktajā vēsturiskajā laikmetā. Baznīcas maģistērija vadīta, ticīgo izjūta spēj izšķirt un pieņemt to, kas šajās atklāsmēs ir patiess Kristus vai Viņa svēto aicinājums Baznīcai.

Kristīgā ticība nevar pieņemt "atklāsmes", kas pretendē pārspēt vai labot Atklāsmi, kuras piepildījums ir Kristus, kā tas notiek dažās nekristīgajās reliģijās un arī dažās jaunajās sektās, kuru pamatā ir šādas "atklāsmes". (KBK 65-67)

"Brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicināja Kristus žēlastībai, uz citu evaņģēliju; Bet cita nav; ir tikai daži cilvēki, kas jūs mulsina un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju. Bet ja arī mēs vai eņģelis no debesīm sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko mēs jums pasludinājām, lai tas top nolādēts! Kā agrāk jums sacījām, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds sludinātu jums citu evaņģēliju nekā to, ko esat saņēmuši, tas lai top nolādēts!" Apustulis Pāvils Galatiešu draudzei, 1, 6-9

Kāpēc būtu svarīgi garīdzniekam viesoties mūsu mājās?

Lieldienu dievkalpojums Skrīveru katoļu baznīcā, 2014.gadā
2012.gads bija Ticībai veltīts gads, līdzīgi, kā tagad mēs svinam Dieva Žēlsirdības gadu. Ticības gadam speciāli izdotajos Ticības Mācības Kongregācijas norādījumos, bija aicinājums izplatīt Katoliskās Baznīcas Katehismu ne tikai draudzēs, bet arī garīdzniekiem apmeklēt ticīgos mājās. “Draudzēs nepieciešama atjaunota apņemšanās izplatīt un izdalīt Katoliskās Baznīcas Katehismu vai citus piemērotus palīglīdzekļus ģimenēm – patiesajām mājas baznīcām un primārajām ticības tālāknodošanas vietām. Tas var notikt, piemēram, svētījot mājas, kristot un iestiprinot pieaugušos, laulībās. Tas varētu sekmēt katoliskās doktrīnas apliecināšanu un padziļināšanu „mūsu mājās vai mūsu ģimenēs, jo ikviens jūt stipru vajadzību labāk pazīt un nākamajām paaudzēm tālāknodot ticību, kas pastāv vienmēr” (Nota ar pastorālajiem norādījumiem, http://www.catholic.lv/main.php?parent=5070)

Katoliskajā Baznīcā Polijā ir īpaša pastorālās darbības forma, ko saudz par kalendām, kad reizi gadā, vai reizi divos gados priesteris apmeklē visu draudzes locekļu mājas, tās svētot, vadot lūgšanas un arī katehizējot. Šī prakse ir ļoti svētīga, jo šādi māju apmeklējumi palīdz ģimenes locekļiem veidot dzīvāku, personiskāku saikni ar draudzi un Baznīcu. Vienīgā problēma Latvijā ir tāda, ka priesteru nav tik daudz, lai visus cilvēkus varētu apmeklēt un tādēļ daudzi garīdznieki vispār neveic šo praksi, aizbildinoties ar laika trūkumu. Tomēr, ja kāds ticīgais lūdz pasvētīt māju, tad priesteris parasti neatsaka. Kāds labums no šādas vizītes?

1. Mājas pasvēte ir svarīga, jo vide kurā mājo kristietis tiek svētīta un šī svētība palīdz kristietim vēl vairāk tuvoties Dievam. Nevajadzētu pārprast, domājot, ka šī pasvētīšana ir kā tāds maģisks rituāls, kas aizvieto sakramentu pieņemšanu vai laulības dzīves sakārtošanu, vai regulāru grēksūdzi. Manā priestera praksē ir bijuši gadījumi, kad mani lūdz pasvētīt māju, bet cilvēki, kuri dzīvo šajā mājā paši nav laulāti, sen nav bijuši pie grēksūdzes. Un ja cilvēki negrib mainīt savu dzīvi, tad šī svētība nav iedarbīga, jo Dievs nevar svētīt grēku.

2. Priestera apmeklējums ir svarīgs tiem mājiniekiem, kuriem saikne ar Dievu un Baznīcu ir pavājinājusies. Cilvēks, kas ir attālinājies no Baznīcas ir pilns ar aizspriedumiem un maldiem par ticību un Baznīcu. Parasti šādās tikšanās reizēs atskan šādi izsaukumi: “Patiešām!”, “Es to nezināju!”, “Vai tiešām Baznīca tā domā?”, “Nu ja tas ir tā, tad vajadzēs kādu reizi uz to baznīcu aizstaigāt!”, u.t.t. Tā ir iespēja viņiem uzdot arī āķīgus, nepopulārus un “smagus” jautājumus garīdzniekam nepiespiestā atmosfērā, ko varbūt ikdienā viņi kautrētos jautāt.

3. Daudzi pēc šādām vizītēm nolemj kristīt bērnus, laulāties un sakārtot savu garīgo dzīvi, jo nokrīt baiļu un aizspriedumu “plīvurs”. Cilvēki pēc šādas vizītes saka: “Nedomājām, ka priesteris var būt arī normāls cilvēks.”

Noslēgumā vēlos ikvienu iedrošināt piezvanīt vai elektroniski uzrakstīt savas dzīvesvietas teritorijā tuvāk esošās draudzes prāvestam vai kādam citam priesterim un ielūgt viņu pie sevis mājās. Ja nezināt priestera telefonu, tad interneta vietnē www.katolis.lv ir atrodami visu Latvijas katoļu draudžu un garīdznieku telefoni un saziņas informācija. Drukātā veidā tā ir pieejama Katoļu Kalendārā.