Nereti katoļiem pārmet daudzas lietas, kuras īstenībā viņi nemaz nedara un kam netic. Aplūkosim tās:
1. Katoļi netic, ka Romas pāvests ir bez grēka. Katoliskā Baznīca māca, ka Romas bīskaps, pāvests nevar maldīties ticības un morāles jautājumos, tikai tad, ja pasludina kādu dogmatisku patiesību "ex Catedra", kopībā ar visas Baznīcas ticību. Visos citos jautājumos viņš var kļūdīties.
2. Katoļi nepielūdz Jaunavu Mariju un svētos. Katoļi godina Jaunavu Mariju un svētos un lūdz viņu aizblidniecību. Katoļi pielūdz tikai Dievu. Godināt - tas nozīmē cienīt, izrādīt cieņu un godu, ņemt piemēru, bet ne pielūgt.
3. Katoļi netic, ka viņi tiks glābti, vaicot kādus labus darbus. Katoliskā Baznīca māca, ka glābšana, pestīšana - tā ir nepelnīts Dieva žēlastības darbs, ko cilvēkam ticībā ir jāpieņem, tomēr ticībai vajag parādīties ticībā un mīlestībā viektajos darbos, jo ticība bez darbiem ir nedzīva (sk. Jēkaba vēstuli)
4. Katoļi netic, ka visi, kas sevi sauc par kristiešiem tiks vienādi izglābti. Katoliskā Baznīca māca, ka Kristus Baznīca savā pilnībā atrodas, pastāv (subsistit in) Katoliskajā Baznīcā un tieši Katoliskajā Baznīcā ir visi, cilvēka pestīšanai nepieciešamie līdzekļi. Citās Baznīcās vai kristīgās kopienās, kas nav Katoliskās Baznīcas sastāvā, Kristus Baznīca eksistē, jeb pastāv nepilnīgā, daļējā veidā. Tas, kā citu konfesiju kristieši var tikt glābti, atrodas Dieva apredzības ziņā.
5. Katoļi netic, ka visās reliģijās var atrast pestīšanu. Balstoties uz Svētajiem Rakstiem, varam teikt, ka tie, kas dzīvo pēc savas sirdsapziņas var tikt glābti Dievam vien zināmā veidā (sal. Rom 2,13-16). Tomēr pašas nekristīgās reliģijas vēl nedod iespēju cilvēkam tikt pestītam.
6. Katoļi netic, ka vienkārši aizejot uz grēksūdzi, var saņemt grēku piedošanu. Katoliskā Baznīca māca, ka lai saņemtu grēku piedošanu grēksūdzes sakramentā ir jāizmeklē sirdsapziņa, sirsnīgi jānožēlo grēki un pa īstam ir jāvēlas mainīt savu dzīvi. Garīdzniekam ir jāizstāsta visi savi grēki, neko neslēpjot, un izpildot pēc tam noteikto gandarījumu.
7. Katoļi netic, ka grēku piedošanu var nopirkt. Katoļu Baznīcā eksistē indulgences, jeb atlaidas. Tomēr atlaidas ir nevis grēku izpirkšana, bet gan grēka seku, jeb ietekmes ko atstājis grēks, dziedināšana. Lai saņemtu atlaidas, ir jāiet pie sakramentālās grēksūdzes un jāpieņem svētā Komūnijas un jālūdzas pāvesta nodomā, kā arī jāveic ar atlaidu saņemšanu saistītās darbības.
Pēc: catholicnews.org.ua un www.katolik.ru materiāliem
Var jau skaisti definēt, ka Marija un svētie netiekot pielūgti, bet gan godināti, tomēr praksē redzam, ka daudzu katoļu uzskatos tiem tiek piešķirtas funkcijas, kas pieder tikai Dievam. Intereses pēc paņēmu no plaukta pirmo ieraudzīto ar katoļticību saistīto grāmatu (prelāta K.Ruča atmiņas) un uzreiz ieraudzīju apstiprinājumu savai iepriekš izteiktai domai grāmatā izmantotajā dzejā, kur Marija dodot svētību, sūtot žēlastību, piedodot, svētījot laukus, dziedinot vainas, sargājot u.tml.
AtbildētDzēstBez tam neredzu nevienu iemeslu tam, kādēļ vēršanos ar lūgšanām pie kāda mirušā svētā, lai no tā ko izlūgtos, nesaukt par mirušo garu izsaukšanas paveidu.
Vissvētākā Jaunava Marija jau nav mirusi, jo Dievs nav mirušo bet dzīvo Dievs. Ja jūs noliedzat, ka cilvēki, kuri ir šajā dzīvē bijuši vienoti ar Dievu un arī pēc nāves turpina dzīvot, var aizlūgt par mums, tad jūs noliedzat pēcnāves dzīvi un to, ka mirušie pēc nāves dzīvo mūžīgi. Mūsu ticībā mirušie Kristū turpina dzīvot. Tie, kuri noliedz, ka svētie debesīs var aizlūgt par mums, noliedz pašu kristīgās ticības pamatpostulātu - pēcnāves dzīvi. Un tas jau ir ļoti nopietni.
AtbildētDzēst